Nejaušība vai radīšana?
DAUDZIEM zinātniekiem liekas nepieņemama doma, ka Visumu ir radījis ar saprātu apveltīts Radītājs, tāpēc viņi izsaka pieņēmumu, ka Visums kaut kādā veidā ir radies pats no sevis. Tomēr vēl nevienam nav izdevies izskaidrot, kā tas būtu varējis notikt.
Patiesībā ir tā, kā bija teikts žurnāla Scientific American 1999. gada janvāra numurā: ”Lielā sprādziena teorija neapraksta Visuma dzimšanu.” Tajā pašā žurnālā bija norādīts: ”Lai izskaidrotu Visuma radīšanu, būs nepieciešama cita teorija, kas aprakstītu vēl senāku pagātni.”
Bet vai jums šķiet saprātīgi domāt, ka Visums ir radies vienkārši pats no sevis? Fiziķis Čārlzs Taunss izteicās šādi: ”Tiesa gan, fiziķi cer izdibināt ”lielā sprādziena” cēloņus un, iespējams, izskaidrot Visuma izcelsmi, piemēram, ar noteikta veida svārstībām. Bet tad rodas jautājums: kā svārstības tās ir un kā ir cēlies šis kaut kas? Manuprāt, atbildi uz jautājumu par Visuma rašanos mēs tā arī nekad neatradīsim, ja meklēsim to tikai no zinātniskā viedokļa.”
Mūsdienās tiek atzīts, ka Visums nav pastāvējis vienmēr, ka tas kaut kādā veidā ir radies. Vai labāku sapratni par to, kā tas ir noticis, nevarētu iegūt no faktiem, kas ir zināmi par Visumā valdošajiem likumiem?
”Vienas monētas divas puses”
Tā ir raksturotas enerģija un matērija. ”Matērija ir vienkārši viena no enerģijas formām,” bija teikts žurnālā Scientific American. Sakarību starp matēriju un enerģiju izsaka Einšteina slavenā formula E=mc2 (enerģija ir vienāda ar masu, kas pareizināta ar gaismas ātrumu kvadrātā). No šī vienādojuma var redzēt, ka neliels masas jeb matērijas daudzums ietver sevī neticami lielu enerģiju. ”Tas izskaidro faktu, kā bumba apelsīna lielumā var iznīcināt veselu pilsētu,” rakstīja profesors Timotijs Feriss.
Ja runā par monētas otru pusi, tad, saskaņā ar Einšteina teoriju, ir iespējams arī pretējs process — enerģijas pārvēršanās matērijā. Tātad materiālā Visuma veidošanās acīmredzot bija saistīta, kāda kosmologa vārdiem runājot, ar ”visiespaidīgāko matērijas un enerģijas transformāciju, kādu mums jebkad ir bijusi iespēja iztēloties”.
No kurienes radās matērija un enerģija, kas bija vajadzīga, lai notiktu šāda ”transformācija”? Zinātne nespēj dot apmierinošu atbildi uz šo jautājumu. Interesanti, ka Bībelē ir runāts par Dieva ’dinamiskās enerģijas pārpilnību’ (NW) un teikts: ”Viņa stiprums ir tik varens, ka neviena [debess ķermeņa] netrūkst.” (Jesajas 40:26, LB-26, kursīvs mūsu.) Lai kādā veidā Dievs būtu radījis Visumu, viņam noteikti ir enerģija un spēks, kas bija nepieciešami, lai to paveiktu.
Vai zinātnieku noskaidrotie fakti dod pamatu uzskatīt, ka Visumu ir radījusi ar augstāko saprātu apveltīta būtne? Uz šo jautājumu būs vieglāk atbildēt, ja pievērsīsim uzmanību Visuma pirmsākumiem.
Sākums, kas liecina par kārtību
Padomāsim par šādu faktu: kad matērija nekontrolēti pārvēršas enerģijā, eksplodējot atombumbai, rodas haoss, un to varēja labi redzēt 1945. gadā Japānā, kad ar šādām bumbām tika pilnīgi sagrauta Hirosima un lielā mērā izpostīta Nagasaki. Turpretī Visumā ir vērojams nevis haoss, bet harmonija un skaistums. Apbrīnojama ir arī pati zemeslode, uz kuras valda pārsteidzoša dzīvības formu daudzveidība. Tas viss nekādā ziņā nevarēja rasties bez pārdomātas vadības un uzraudzības.
Žurnāla Newsweek 1998. gada 9. novembra numurā tika analizēts, kādus secinājumus liek izdarīt atklājumi par Visuma rašanos. Saskaņā ar žurnālā teikto, no faktiem ”izriet, ka matērija un mehānikas likumi ir cēlušies lielā mērā tā, kā tas atvedināms no 1. Mozus grāmatas [viena no Bībeles daļām], ex nihilo, no nekā, kolosālā gaismas un enerģijas eksplozijā”. Pievērsiet uzmanību iemesliem, kāpēc žurnālā Newsweek priekšstati par Visuma rašanos bija salīdzināti ar šī notikuma aprakstu Bībelē.
”Spēki, kas atbrīvojās, bija — ir — apbrīnojami (brīnumaini?) sabalansēti: ja Lielais Sprādziens būtu bijis mazliet vājāks, Visums izplestos lēnāk un drīz (dažos miljonos gadu vai dažās minūtēs, jebkurā gadījumā — drīz) būtu pats no sevis kolapsējis. Ja sprādziens būtu bijis mazliet stiprāks, Visums būtu kļuvis tik ļoti retināts, ka nevarētu izveidoties zvaigznes. Iespēja, ka apstākļi būtu mums nelabvēlīgi, bija — tas ir īstais vārds — astronomiska. Matērijas un enerģijas attiecība pret telpas apjomu Lielā Sprādziena laikā nedrīkstēja novirzīties no ideālās vairāk kā par procenta kvadriljono daļu.”
Newsweek lappusēs bija izteikta doma par Visuma ”Regulētāju”. Žurnālā varēja lasīt: ”Atņemiet nost vienu vienību (skat. augstāk — pieļaujamā kļūda bija procenta kvadriljonā daļa), ..un iznākums būs nevis vienkārši nekārtība, bet mūžīga entropija un ledus. Kas tad — kurš tad — bija šis lielais Regulētājs?”
Astrofiziķis Alans Laitmens atzina: zinātniekiem ”šķiet noslēpumains tas fakts, ka Visums ir radīts tik ļoti sakārtots”. Viņš piebilda, ka ”jebkurai sekmīgai kosmoloģijas teorijai būtu līdz galam jāizskaidro entropijas problēma”, proti — kāpēc Visumā nav iestājies haoss.
Kāpēc viņi nevēlas ticēt
Vai jūs nepiekrītat, ka ”ļoti sakārtots” stāvoklis liecina par organizētāju? Daudzi piekrīt šādam secinājumam, taču ateisma aizstāvji nevēlas to pieņemt. Kāpēc? Savas ticības dēļ! Profesors Feriss rakstīja: ”Ateisms, būsim godīgi, ir tāda pati ticība kā visas pārējās.” Viņaprāt, būtu labāk, ”ja jēdziens par Dievu vispār tiktu atstāts ārpus kosmoloģijas ietvariem”.
Daudzi tā arī rīkojas, bet tas nav tik viegli izdarāms. Piemēram, astronomijas profesors Džordžs Grīnstains pievērsa uzmanību daudziem faktiem, kas varētu liecināt par to, ka Visums ir konstruēts. Pēc tam profesors rakstīja: ”Es nonācu pie pārliecības, ka šādas ”sakritības” nebūtu varējušas izveidoties nejauši.” Bet Grīnstains tik un tā apgalvo: ”Dievs nav nekāds izskaidrojums.” Tā daži zinātnieki noraida secinājumus, ko liek izdarīt veselais saprāts, negribēdami atkāpties no savas zinātniski reliģiskās ortodoksijas.
Tomēr slavenā fiziķa Freda Hoila ”ticība” viņa dzīves otrajā pusē esot tikusi iedragāta. Astoņdesmitajos gados viņš atzina: ”Interpretējot faktus saskaņā ar veselo saprātu, jāatzīst, ka fizikas, ķīmijas un bioloģijas sfērās ir iejaucies kāds superintelekts un ka dabā nepastāv akli spēki, par kuriem būtu vērts runāt. Skaitļi, ko iegūstam, balstoties uz faktiem, manuprāt, ir tik daiļrunīgi, ka šāds secinājums ir gandrīz neapstrīdams.”
Interesanti, ka jau tajā laikā, kad zinātnisko pētījumu laikmets mūsdienu izpratnē vēl tikai sākās, sers Izaks Ņūtons izdarīja līdzīgus secinājumus. Ņūtona atklājumi viņu pamudināja rakstīt: ”Šī ārkārtīgi brīnišķīgā sistēma, ko veido Saule, planētas un komētas, nebūtu varējusi rasties, ja nepastāvētu saprātīgas un varenas Būtnes nodoms un vara.”
Tālāk būs runa par vienu no iespējām, kas pavērās, kad Ņūtons un Johanness Keplers atklāja mehānikas un planētu kustības likumus.
Kā ir iespējami lidojumi kosmosā
Keplers aprakstīja planētu kustības likumus 17. gadsimta sākumā, un izdevumā The World Book Encyclopedia norādīts, ka ar šo likumu palīdzību mūsdienās ”tiek aprēķinātas mākslīgo Zemes pavadoņu orbītas un plānoti kosmisko kuģu lidojumi”. 1687. gadā Ņūtons publicēja savus slavenos mehānikas likumus, un tie, ”tāpat kā Keplera likumi, ir kosmisko lidojumu plānošanas stūrakmens”, sacīts minētajā enciklopēdijā. Kāpēc tas tā ir?
Tāpēc, ka ar šo likumu palīdzību cilvēki var veikt matemātiskus aprēķinus un noteikt, kurā telpas punktā kāds ķermenis atradīsies noteiktā laika brīdī. Šādi aprēķini ir iespējami, jo debess ķermeņu kustība, arī Mēness un Zemes kustība, ir vienmērīga, vienmēr paredzama. Piemēram, Mēness traucas orbītā ap Zemi ar vidējo ātrumu 3700 kilometri stundā un nepilna mēneša laikā veic noslēgtu apli, turklāt to visu var aprēķināt ar pārsteidzošu precizitāti. Zeme reizi gadā apriņķo apkārt Saulei, pārvietojoties ar ātrumu 107 200 kilometri stundā, un arī tās kustības ir precīzi paredzamas.
Kad cilvēki sūta uz Mēnesi kosmiskos lidaparātus, viņi tos notēmē uz kādu vietu kosmosā, kura ir daudzus tūkstošus kilometru priekšā orbītā esošajam Mēnesim. Izdarot aplēses, var precīzi uzzināt, kur Mēness atradīsies kādā konkrētā brīdī. Ja lidaparāts tiek palaists pareizajā virzienā un ar vajadzīgo spēku, tas nonāk tajā pašā punktā, kur Mēness, un var nolaisties uz tā virsmas.
Kā tas ir iespējams, ka debess ķermeņu kustības ir tik precīzi paredzamas? Džons Glenns, pirmais amerikāņu astronauts, kas apriņķoja zemeslodi, sacīja šādus vārdus par Visumā vērojamo kārtību: ”Vai tā ir tikai nejaušība? [..] Es nevaru tam noticēt.” Viņa viedoklis bija šāds: ”Pastāv kāds Spēks, kas to visu ir ievadījis orbītā un notur tajā.”
Dr. Verners fon Brauns, kas nodarbojas ar kosmosa pētniecību, ir teicis vārdus, kuri atspoguļo viņa apbrīnu par Visumā valdošajiem likumiem: ”Cilvēku lidojumi kosmosā.. ..mums līdz šim ir pavēruši tikai nelielas durtiņas, pa kurām ielūkoties kosmosa neaptveramajos plašumos. Tas, ko mēs pa šo spraudziņu saskatām Visuma noslēpumainajās tālēs, tikai apstiprina mūsu ticību tā radītājam.”
Slavenais fiziķis P. Diraks, kas bija Kembridžas universitātes matemātikas profesors, izteica līdzīgu domu: ”Situāciju varētu aprakstīt, sakot, ka Dievs ir ļoti augstas klases matemātiķis un Visuma radīšanā Viņš ir izmantojis augstākās matemātikas sarežģītākos principus.”
Kas ir šis izcilais matemātiķis, šī ar neparastu saprātu apveltītā būtne, kas visu ir tik brīnumaini radījusi?
Kas to ir radījis?
Ja cilvēks brauc pa nepazīstamu vietu un pēkšņi ierauga skaistu namiņu, ap kuru ir līdzeni nopļauti zālāji un lieliski dārzi, viņam, protams, neienāks prātā, ka tas viss ir radies pats no sevis. Tas būtu pavisam nesaprātīgs secinājums. Māju noteikti ir cēlis lietpratīgs celtnieks, un tās apkārtni iekārtojis prasmīgs dārznieks.
Arī milzīgajam Visumam, kas ir nesalīdzināmi sarežģītāks, ir Radītājs. Bībelē viņš ir atklājis savu vārdu, teikdams: ”Es esmu tas Kungs [”Jehova”, NW], tas ir mans vārds.” (Jesajas 42:8.) Bībelē aprakstīts, kā tie, kas novērtē Dieva paveikto, izsaucas: ”Tu Kungs, mūsu Dievs, Tu esi cienīgs saņemt slavu, godu un varu, jo Tu esi radījis visas lietas, ar Tavu gribu visas lietas bija un ir radītas.” (Atklāsmes 4:11.)
Jehova ne tikai ir atklājis cilvēkiem savu personvārdu, ko viņš ir devis pats sev, bet arī ar savu rakstīto vārdu starpniecību darījis zināmu savu nodomu sagatavot Zemi par cilvēkiem piemērotu mājvietu. Dieva Dēls Jēzus Kristus apliecināja, ka uz Dieva vārdiem var droši paļauties, teikdams: ”Tavi vārdi ir patiesība.” (Jāņa 17:17.)
Nesen kādā populārzinātniskā žurnālā bija sacīts: ”Atšķirībā no visām iepriekšējām paaudzēm mēs zinām, kā esam radušies. Bet, tāpat kā iepriekšējās paaudzes, mēs joprojām nezinām, kāpēc tas ir noticis.” Tomēr atbilde uz jautājumu ”Kāpēc?” ir pieejama — tā ir atrodama Dieva Rakstos. Par to būs runāts nākamajā rakstā.
[Attēls 6. lpp.]
Atomsprādzienā Hirosimā no neliela matērijas daudzuma radās milzīga enerģija
[Norādes par autortiesībām]
Hiroshima Peace and Culture Foundation, balstoties uz United States Armed Forces Institute of Pathology materiālu
USAF fotoattēls
[Attēls 7. lpp.]
Enerģija ir pārvērtusies par brīnišķīgām, sakārtotām galaktikām
[Norāde par autortiesībām]
Ar Anglo-Australian Observatory laipnu atļauju; fotoattēls: David Malin
[Attēls 9. lpp.]
Kādi likumi padara iespējamu nolaišanos uz Mēness?
[Attēls 9. lpp.]
”Pastāv kāds Spēks, kas to visu ir ievadījis orbītā un notur tajā.” (Džons Glenns)
[Norāde par autortiesībām]
NASA fotoattēls