Kas notiek pasaulē

Smēķēšana izmaksā miljardus

Lai gan daudzās zemēs smēķētāju skaits samazinās, Šveicē tas saglabājas nemainīgs, teikts laikrakstā Berner Oberländer. Smēķē apmēram trešā daļa iedzīvotāju. Smēķēšanas dēļ katru gadu mirst vairāk nekā 8000 cilvēku — AIDS, heroīna, kokaīna, alkohola, ugunsgrēku, autoavāriju, slepkavību un pašnāvību dēļ, kopā ņemot, iet bojā mazāk cilvēku. Šveices Veselības pārvaldes veiktā pētījumā bija secināts, ka 1995. gadā tabakas lietošana sabiedrībai izmaksāja desmit miljardu Šveices franku (četri miljardi latu). Pētījuma autori bija mēģinājuši aprēķināt, cik lieli ir izdevumi par medicīnisko aprūpi un ārstēšanos slimnīcā, kādus zaudējumus sagādā darba ražīguma krišanās, kādi materiālie zaudējumi jāpiedzīvo saslimušajiem smēķētājiem un viņu tuviniekiem un kādus materiālos un morālos zaudējumus cieš ģimenes locekļi, kad smēķētājs nomirst.

Saudzējiet sirdi

”Jau izsenis ir bijis zināms, ka karstā laikā palielinās sirdslēkmes iespēja, — bet tagad ir zināms, ka tāpat ir arī aukstā laikā,” paziņoja kanādiešu kardiologs un Ontārio Sirds un insulta fonda pārstāvis Dr. Entonijs Greiems. Kā vēstī laikraksts The Globe and Mail, Francijā desmit gadu ilgā pētījumā, kurā piedalījās 250 000 vīriešu, noskaidrojās, ka izmaiņas gaisa temperatūrā par desmit grādiem uz vienu vai otru pusi ”par 13 procentiem palielina pirmās sirdslēkmes iespējamību”. Kad gaisa temperatūra pazeminās, sirdsdarbība paātrinās, jo asinis no ādas aizplūst dziļāk ķermenī, lai ķermenis saglabātu siltumu. Sirdslēkmes risks palielinās, ja cilvēki fiziski pārpūlas vai nav pietiekami silti ģērbušies. Dr. E. Greiems brīdināja: ”Nedrīkst piecus mēnešus pavadīt lielākoties pie televizora, bet tad pēkšņi iet ārā un šķūrēt sniegu. Pie tā sevi jāpieradina pakāpeniski.”

Glābiņš skaļā mūzikā

Lai gan ārsti brīdina, ka ļoti skaļa mūzika ”negatīvi ietekmē visu organismu”, aizvien vairāk jauniešu, kā izskatās, nespēj iztikt bez portatīvajiem magnetofoniem, sacīts Polijas nedēļrakstā Przyjaciółka. Kāpēc? Dažiem tie ir līdzeklis, ”ar ko norobežoties no apkārtējās pasaules. Kad pusaudzis ir uzlicis austiņas, viņam vairs nav jāklausās vecāku pārmetumos vai nav jāatsaucas, ja viņi, piemēram, lūdz kaut ko izdarīt,” teikts nedēļrakstā. Piebilstot, ka pārmērīgi skaļa mūzika izraisa ”nogurumu, galvassāpes, pavājina koncentrēšanās spējas un rada bezmiegu”, vecākiem tomēr bija dots padoms nevis atņemt bērniem portatīvos magnetofonus, bet gan iemācīt tiem nekrist galējībās. ”Laiku pa laikam aizņemieties no bērniem viņu Walkman,” bija ieteikts. ”Viņu ausis nedaudz atpūtīsies, bet jūs uzzināsiet, kādā pasaulē viņi dzīvo.”

Mirstošās valodas

”Dažreiz es ārkārtīgi nožēloju, ka nemācu bērniem savu valodu,” saka ejaku cilts vadone Marija Smita Džonsa — pēdējā, kas Aļaskā runā ejaku valodā. Saglabājoties pašreizējai tendencei, no aptuveni 6000 valodām, kurās runā pasaulē, nākamajā gadsimtā 40 līdz 50 procentu var kļūt par mirušām valodām. Austrālijā, kur kādreiz cilvēki runāja 250 valodās, tagad runā vairs tikai 20. Kāds ir šīs parādības cēlonis? Žurnālā Newsweek bija izteikts pieņēmums, ka daudzas valodas ”nogrimst aizmirstībā angļu valodas un citu ”lielo” valodu plašās izplatības dēļ”. UNESCO izdotā apdraudēto valodu atlanta Atlas of the World’s Languages in Danger of Disappearing redaktors profesors Stīvens Vurms piebilst: ”Bieži uzskata, ka ”mazās” valodas, kurās runā nelielas cilvēku grupas, ir jāaizmirst, jo tām neesot nekādas vērtības.”

Runājiet ar mazuli

Ja jūs katru dienu vismaz 30 minūtes runājat ar savu mazuli, tad ievērojami pieaug viņa prāta spējas un valodas prasme, ziņots Londonas laikrakstā Daily Telegraph. Zinātnieki bija izvēlējušies pētījumam apmēram 140 deviņus mēnešus vecus zīdaiņus. Pusei vecāku tika ieteikts, kā sarunāties ar saviem mazuļiem, bet otrai pusei ne. Pēc septiņiem gadiem ”pirmās grupas bērni prāta spēju attīstības ziņā par gadu un trim mēnešiem apsteidza otru grupu” un viņu valodas prasme bija ”daudz, daudz labāka”, vēstīja laikraksts. Dr. Sallija Vorda uzskata, ka mūsdienās vecāki runā ar bērniem mazāk nekā agrāk, jo sabiedrībā ir notikušas lielas pārmaiņas. Piemēram, tagad vairāk māmiņu strādā un daudzās mājās sarunas ir aizstājusi videoierakstu skatīšanās.

Kā izvairīties no konfliktiem uz ceļa

”Nedrīkst izturēties vieglprātīgi pret citu autovadītāju izaicinošo rīcību,” žurnālā Fleet Maintenance & Safety Report rakstīja kāds pieredzējis autosacīkšu braucējs. Saglabājot vēsu prātu un izvairoties no nepatīkamām situācijām, var samazināt konflikta izcelšanās risku. Speciālisti iesaka rīkoties šādi:

◼ Braucot vienmēr esiet pieklājīgs pret citiem satiksmes dalībniekiem.

◼ Dodiet ceļu pārgalvīgiem braucējiem, ja ir iespējams to izdarīt.

◼ Nekad neizaiciniet citu autovadītāju, neievērodams distanci vai kāpinādams ātrumu.

◼ Neatbildiet uz draudu žestiem un sekojiet saviem žestiem, lai tie nebūtu pārprotami.

◼ Neskatieties acīs saniknotam šoferim.

◼ Neapstājieties ceļa malā, lai izskaidrotos ar kādu autovadītāju.

Abortu izraisītie veselības traucējumi un nāve

Meksikā katru gadu tiek izdarīti gandrīz 500 000 abortu, ziņo Mehiko Veselības un sociālās palīdzības komisijas prezidents Fransisko Havjers Serna Alvarado. Kā teikts laikrakstā El Universal, daudzos gadījumos sievietes mirst un daudzos gadījumos rodas veselības traucējumi, kuru dēļ jāgriežas pie ārsta vai pat jāārstējas slimnīcā. Nelegālie aborti Meksikā ir trešais izplatītākais sieviešu nāves cēlonis. Dažreiz tos izdara ļoti primitīviem paņēmieniem — lieto asus priekšmetus, medikamentus, kas var pārtraukt grūtniecību, un zāļu tējas; bet dažreiz sievietes pat metas lejā pa kāpnēm. Sekas bieži ir ”smaga asiņošana, pārdurta dzemde, neauglība, infekcijas un dzemdes izoperēšana”, rakstīts ziņojumā.

Runājiet tā, lai jūs būtu patīkami klausīties

Lai cik svarīgu ziņu jūs gribētu pateikt, lielākā daļa cilvēku jūs neklausīsies, ja viņiem nepatiks, kā jūs runājat, apgalvo runas speciāliste Dr. Liliana Glasa. Kā sacīts Dienvidāfrikas laikrakstā The Citizen, murmināšana, gramatiskas kļūdas, monotons tonis, pārāk ātra runa, necenzētu vārdu lietošana un citu nelaišana pie vārda nepatīk klausītājiem. Bet cilvēki parasti klausīsies, ja jūs smaidīsiet, lai viņi justos mierīgi, runāsiet lēni un skaidri, skatīsieties viņiem acīs, vērīgi uzklausīsiet viņus un nepārtrauksiet, kad viņi izklāsta savu viedokli. ”Padomājiet, pirms sākat runāt,” ieteikts rakstā, ”un tad jūs runāsiet ar lielāku pārliecību.”

Pārēšanās palielina risku saindēties ar pārtiku

Risks saindēties ar bojātu pārtiku ir lielāks, ja cilvēks pārēdas, brīdina Dr. Adolfo Čavess no Meksikas Salvadora Subirana Nacionālā uztura institūta. Pēc viņa vārdiem, nelielo daudzumu baktēriju, kas ir ēdienā, parasti iznīcina kuņģa sula tad, kad barība nonāk kuņģī. Bet pēc pamatīgas pārēšanās kuņģī nepietiek skābes liekajam barības daudzumam, un tā samazinās kuņģa spējas nonāvēt baktērijas. Dr. A. Čavess žurnālam Atmostieties! pastāstīja: ”Ja cilvēks apēd 15 tako [tradicionālie meksikāņu pildītie plācenīši], bet viens ir bijis gatavots no bojātiem produktiem, tad, visticamāk, viņš saindēsies, jo ir apēdis tādu daudzumu tako. Ja viņš apēd tikai vienu tako un tas pats ir bijis gatavots no bojātiem produktiem, tad varbūt nekas nenotiks.”

Cilvēki smejas mazāk

Saskaņā ar datiem, par kuriem stāstīja Šveicē nesen notikušajā Starptautiskajā humora kongresā, ekonomiski grūtajos 50. gados cilvēki vidēji smējās 18 minūtes dienā, bet 90. gados, ko raksturo ekonomikas uzplaukums, — tikai 6 minūtes dienā. Kāpēc tā notiek? ”Speciālisti vaino nemitīgo cenšanos iegūt vairāk mantas, izvirzīties darbā un gūt panākumus, un tā vēlreiz apstiprinās, ka patiesa ir senā paruna: par naudu laimi nenopirkt,” bija paskaidrots Londonas laikrakstā Sunday Times. Tāpēc Maikls Ārgils secināja: ”Tie cilvēki, kas par visu augstāk vērtē naudu, ir mazāk apmierināti ar dzīvi nekā pārējie, un tiem ir arī sliktāka psihiskā veselība. Iemesls ir tas, ka nauda sniedz tikai virspusīgu gandarījuma sajūtu.”

Aizstāvētas tiesības saņemt ārstēšanu

Salvadoras Augstākā Tiesa nesen pasludināja par nelikumīgu Sociālās aprūpes slimnīcas prasību pacientiem obligāti nodot asinis, lai viņi tiktu ārstēti. Agrāk slimnīcas noteikumos bija paredzēts, ka katram pacientam pirms ķirurģiskas iejaukšanās ir jānodod divas vienības asiņu. Tagad cilvēkiem, kas vēlas ārstēties Sociālās aprūpes slimnīcā, ir likumīgas tiesības nenodot asinis.