Kserksa smagā sakāve

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA GRIEĶIJĀ

CEĻOTĀJAM, kas nezina šī apvidus vēsturi, interesanti te šķitīs karstie avoti un geizeri, no kuriem izplūst sēra gāzes. Viņš varbūt jutīsies pārsteigts, uzzinājis, ka piekrastes līdzenums, ko sauc par Termopilām — tulkojumā ’karstie vārti’ —, kādreiz ir bijusi grūti šķērsojama zemes strēmele. Bet vēl interesantāks var likties fakts, ka šajā vietā, kā arī vēl vienā vietā vairāk uz dienvidiem, proti, Salamīnas salā, ir atrodami konkrēti pierādījumi, kas liecina par Bībeles pravietojumu lielo precizitāti.

Bībelē, Daniēla grāmatā, lasāmo pravietojumu detaļas, kas saistītas ar šo apvidu, liekas patiešām apbrīnojamas, kad vērojam, kā tās pagātnē piepildījās. Tās pārliecinoši pierāda, ka Bībele ir Dieva Raksti. Daniēla grāmatas 11. nodaļā var lasīt spilgtu piemēru. Pravietisko informāciju Daniēls saņēma ”mēdiešu ķēniņa Dārija pirmajā valdīšanas gadā” — tas varētu būt 538. gadā p.m.ē. (Daniēla 11:1.) Bet šie pravietojumi piepildījās daudzu gadsimtu garumā.

Daniēla 11:2 ir lasāms pravietojums par kādu persiešu valdnieku: ”Redzi, Persijā celsies vēl trīs ķēniņi, ceturtais būs bagātāks par visiem citiem. Un kad viņš ar savu bagātību būs kļuvis varens, viņš izlietos visus līdzekļus un sacels visus kaŗam pret Grieķijas ķēniņa valsti.”

Pēc Kīra II, Kambīza II un Dārija I sāka valdīt ”ceturtais ķēniņš” — Kserkss I; acīmredzot tas ir tas pats valdnieks, kas Bībelē, Esteres grāmatā, saukts par Ahasveru. Vai viņš patiešām ’sacēla visus karam pret Grieķijas ķēniņa valsti’, un ar ko tas beidzās?

Kserkss — apņēmīgs iekarotājs

Vispirms Kserksam bija jāstabilizē stāvoklis valstī, kāds bija radies pēc viņa tēva Dārija karaspēka sakāves kaujā pie Maratonas.a Tāpēc savas valdīšanas pirmajos gados viņš apspieda visas sacelšanās, kas uzliesmoja viņa lielvalstī, un kļuva ”ar savu bagātību.. varens”.

Taču Kserksa prātu neatlaidīgi nodarbināja domas par Grieķijas iekarošanu, turklāt uz to viņu mudināja arī godkārīgie augstmaņi. Tāpēc 484. gadā p.m.ē. viņš no visām Persijas satrapijām un Persijai pakļautajām valstīm sāka vākt karaspēku, un gatavošanās karam ilga trīs gadus. Spriežot pēc nostāstiem, tā esot bijusi viena no visu laiku milzīgākajām armijām. Kā vēstī sengrieķu vēsturnieks Hērodots, Kserksa sauszemes un jūras karaspēkā kopā bijis neticams skaits karotāju — 2 317 610b.

Tajā pašā laikā karam sāka gatavoties arī grieķi. Kaut gan grieķi bija jūras braucēji, viņiem nebija spēcīgas flotes. Bet, kad draudēja persiešu iebrukums un Delfu orākuls bija licis aizsargāties ar ”koka sienu”, atēnieši sāka būvēt kara floti.

Valstij piederošajās Laurija raktuvēs bija bagātīgas sudraba atradnes, un Temistokls, ietekmīgs Atēnu politiskais darbinieks, pārliecināja tautas sapulci, ka visi ienākumi no sudraba raktuvēm jāizmanto 200 triēru būvei. Tika izveidota Grieķijas savienība, kurai pievienojās apmēram 30 grieķu polisu, un tās vadību pēc nelielas vilcināšanās uzņēmās Sparta.

Pa to laiku Kserkss veda savu vareno, uzbrukumam gatavo karaspēku uz Eiropu, un, bez šaubām, tas nebija nekāds vieglais uzdevums. Par pārtiku bija jāgādā pilsētām, kurām armija gāja cauri, — lai visiem karavīriem pasniegtu vienas pusdienas, bija jāiztērē 400 talentu zelta dienā. Jau daudzus mēnešus iepriekš tika izsūtīti vēstneši, kuriem bija jāpaziņo, ka valdnieka galdam jāsagatavo labība, liellopi un mājputni. Pārgājiena laikā tikai Kserkss gulēja teltī, pārējais karaspēks nakšņoja zem klajas debess.

Vispirms milzīgajiem karapūļiem bija jāšķērso Hellesponts — jūras šaurums, kas atdala Āziju no Eiropas un ko tagad sauc par Dardaneļu jūras šaurumu. Tāpēc tika uzbūvēts tilts, ko veidoja divas rindas savā starpā saistītu kuģu, bet vētra to izjauca un sadragāja, un Kserkss, briesmīgi sadusmojies, pavēlēja Hellesponta ūdeņiem dot 300 pātagas cirtienu, iededzināt kauna zīmi un iemest tajos važas. Celtniekiem, kas bija vadījuši tilta būvi, viņš lika nocirst galvu. Pāri Hellespontam tika uzcelts otrs tilts, un pa to veselu nedēļu gāja pāri armija.

Termopilas — šaura zemes josla, kas prasīja daudz dzīvību

480. gada vasarā Persijas valdnieka sauszemes karaspēks soļoja cauri Tesālijai, un reizē ar to gar piekrasti brauca viņa flote. Grieķu sabiedroto armija galu galā bija izlēmusi aizstāvēties Termopilās — šaurā zemes strēmelē, gar kuru stiepās stāvu kalnu grēda un kuras platums no kalniem līdz jūrai nepārsniedza 15 metru.c

Lai persieši varētu šķērsot šo pāreju, viņiem būtu jāiet tik šaurā ierindā, ka to varētu aizturēt bezbailīgu kareivju vienība. Spartas valdnieka Leonīda vadītais 7000 vīru lielais grieķu armijas priekšpulks ieņēma pozīcijas pie Termopilu pārejas. Grieķu flotes 270 karakuģi tikmēr uzturējās pie Artemisija zemesraga, nedodamies rokā persiešu flotei.

Kserkss nonāca pie Termopilām augusta sākumā, būdams pārliecināts, ka viņa milzīgais karaspēks grieķus pilnīgi sakaus. Tā kā grieķi neatkāpās, Kserkss nosūtīja mēdiešus un kisiešus, lai viņi padzītu grieķus no pārejas, taču viņi cieta smagus zaudējumus; nesekmīgs izrādījās arī satrapa Hidarna vadīto ”nemirstīgo” (karavīru izlases vienības) uzbrukums.

Efialts — ’murgs’

Tieši tad, kad šķita, ka persiešu nodomi neizdosies, kāds alkatīgs Tesālijas zemnieks, vārdā Efialts (grieķu valodā — ’murgs’), piedāvāja pārvest persiešus pāri kalniem, tā ka viņi nonāktu grieķu aizmugurē. Nākamajā rītā persieši jau tuvojās grieķu vienībām, lai uzbruktu tām no otras puses. Spartieši, sapratuši, ka viņiem draud droša nāve, cīnījās kā lauvas; daudzi uzbrucēji, kurus vadoņi ar pātagām dzina kaujā, tika samīti vai iegāzti jūrā. Tomēr beigās gan valdnieks Leonīds, gan visi viņa vīri, kuru bija apmēram 1000, krita, jo Hidarns bija nokļuvis spartiešu aizmugurē.

Persiešu armija un flotē palikušie kuģi vajāja atēniešus, kas atkāpās savas pilsētas virzienā. Kserkss iesoļoja Atikā, savā ceļā visu izlaupīdams un nodedzinādams. Atēnieši pārcēlās uz blakus esošo Salamīnas salu. Grieķu jūras spēki novietojās starp Atēnām un Salamīnu. Pēc divām nedēļām Atēnu Akropole bija ieņemta. Visi tās aizstāvji tika nogalināti, bet svētnīcas — izlaupītas, nopostītas un nodedzinātas.

Salamīna. ”Koka siena” rāda, ko spēj

Grieķu karakuģiem Termopilu tuvumā jau bija notikušas vairākas sadursmes ar persiešu floti, tomēr tajās neviena puse nebija guvusi uzvaru. Kad grieķu sauszemes karaspēks atkāpās, arī viņu jūras spēkiem bija jāpārvietojas uz dienvidiem. Kuģi tika sapulcēti līcī pie Salamīnas, kur Temistokls izstrādāja kaujas plānu.

Viņš zināja, ka 300 feniķiešu karakuģi, kas veidoja persiešu flotes kodolu, bija lielāki, tomēr ar labāku manevrēšanas spēju nekā mazās, izturīgās grieķu triēras. Persiešu flotē ietilpa apmēram 1200 kuģu, bet grieķiem bija tikai 380. Turklāt grieķu jūrniekiem nebija tik lielas pieredzes kā persiešu kuģiniekiem. Taču jūras šaurums starp Salamīnu un Atikas krastu nebija plats — vienā līnijā varēja virzīties uz priekšu tikai 50 kuģu. Ja grieķiem izdotos persiešus no atklātas jūras ievilināt šaurumā, tad persiešu skaitliskajam pārsvaram un labākai manevrēšanas spējai vairs nebūtu nekādas nozīmes. Kā stāsta, Temistokls esot pasteidzinājis notikumu gaitu, nosūtīdams Kserksam maldinošu ziņu un skubinādams to uzbrukt, pirms grieķu jūras spēkiem ir radusies iespēja aizbēgt.

Notika tā, kā viņš bija paredzējis. Persiešu flote pilnā kaujas gatavībā — uz katra kuģa airētāju rindas, tāpat šķēpneši un stopa šāvēji — apbrauca apkārt Atikai un devās jūras šauruma virzienā. Kserkss bija tik ļoti pārliecināts par uzvaru, ka lika novietot savu troni kādā kalnā, no kura viņš ērti varētu sekot līdzi kaujas gaitai.

Smaga sakāve

Persiešiem pulcējoties kopā šaurajā ūdens joslā, valdīja liels sajukums. Pēkšņi no Salamīnas pakalniem atskanēja taures skaņas, un grieķu kuģi kārtīgā ierindā šāvās pretī uzbrucējiem. Triēras triecās persiešu kuģos, dragāja tiem sānus un panāca, ka daudzi persiešu kuģi uzdrāzās virsū cits citam. Grieķu kareivji pārlēca uz cietušajiem ienaidnieka kuģiem un lika lietā zobenus.

Atikas piekrastes smiltis bija kā nosētas ar kuģu atliekām un mirušo kareivju ķermeņiem. Pēc kaunpilnās sakāves Kserkss savāca vienkopus atlikušos kuģus un devās atpakaļ uz Persiju. Persiešu karadarbība uz gadu tika pārtraukta. Taču Kserkss atstāja Grieķijā pārziemot diezgan lielu armijas daļu, ko komandēja viņa brālēns Mardonijs.

Tie, kas pētī Bībeli, saprot, ka persiešu sagrāve Salamīnas kaujā jau ilgu laiku iepriekš norādīja uz to, ka Daniēla pravietojumā minētais ”āzis” — Grieķija — galu galā pārspēs ’aunu ar diviem ragiem’ — Mēdiju un Persiju. (Daniēla 8:5—8.) Vēl svarīgāks ir cits fakts: Bībeles pravietojumi apliecina Dieva kalpiem, ka cilvēku nemitīgā, bet veltīgā cīņa par varu beigsies ar Ķēniņa Jēzus Kristus valdīšanu. (Jesajas 9:5; Daniēla 2:44.)

[Zemsvītras piezīmes]

[Papildmateriāls/Attēls 25. lpp.]

Triēras — kuģi, kas nesa uzvaru

Piektajā gadsimtā p.m.ē. Egejas jūrā valdīja Atēnas, kuru jūras spēkus veidoja triēras — slaidas formas burukuģi, ko kaujās virzīja uz priekšu airi. Uz katra kuģa atradās neliela karavīru vienība. Bet viņu mērķis bija nevis sakaut pretiniekus ar abordāžas palīdzību, bet gan izsist to kuģiem caurumus, — tāpēc triērām, kuru airus cilāja 170 airētāju, priekšgals tika apkalts ar dzelzs smaili.

[Norāde par autortiesībām]

Hellenic Maritime Museum/Photo: P. Stolis

[Karte 26. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

KSERKSA KARASPĒKS

HELLESPONTS

TESĀLIJA

ARTEMISIJS

TERMOPILAS

ATIKA

ATĒNAS

MARATONA

LAURIJS

SALAMĪNA

SPARTA

[Norāde par autortiesībām]

Mountain High Maps® Copyright © 1997 Digital Wisdom, Inc.