Kas notiek pasaulē
”Tendence neuzticēties”
”Pasaules baznīcu padomes iekšienē ir atklājusies krīze,” ziņots Francijas laikrakstā Le Monde. Padome, kas pagājušā gada augustā atzīmēja savas pastāvēšanas 50 gadus, ir izveidota, lai visā pasaulē kristīgajām konfesijām palīdzētu apvienoties. Taču pēdējos gados ir attīstījusies ”tendence neuzticēties”, kas ”apdraud pareizticīgo baznīcu atrašanos” šajā organizācijā. Vienā no pareizticīgo baznīcu sūdzībām izskanēja neapmierinātība ar to, ka dažas austrumu zemes ir kļuvušas par katoļu un protestantu misionāru ”prozelītisma upuriem”. Gruzijas pareizticīgo baznīca jau ir izstājusies no padomes, kurā patlaban ir 330 baznīcas. Tāpēc ”pareizticīgo baznīcu izstāšanās no Pasaules baznīcu padomes vairs nav tikai absurds pieņēmums”, teikts laikrakstā.
Atmest nekad nav par vēlu
Kādā pētījumā, kas tika veikts 40 gadu, noskaidrojās, ka cilvēki, kas atmet smēķēšanu pat 60 gadu vecumā, ievērojami samazina risku saslimt ar vēzi, vēstī Lielbritānijas laikraksts Daily Telegraph. Satonas Vēža izpētes institūta (Anglija) profesors Džuljens Peto saka: ”Tikai pagājušajā gadā mēs pilnībā noskaidrojām, cik milzīgu ļaunumu nodara smēķēšana: tās dēļ mirst puse smēķētāju, nevis ceturtā daļa, kā mēs bijām domājuši agrāk; bet tāpat mēs noskaidrojām, cik lielu labumu cilvēks iegūst, atmezdams smēķēšanu pat sirmā vecumā.” Bērnus visu laiku brīdina par smēķēšanas briesmām. Taču vecākiem cilvēkiem jāzina, ka, pārtraukdami lietot tabaku, viņi ievērojami samazina iespējamību saslimt ar plaušu vēzi, atzīmē Dž. Peto.
Laulībā var gūt laimi
Daudzi cilvēki uzskata laulību par smagu nastu, un televīzijas komēdijās laulība bieži tiek attēlota kā kaut kas galīgi nemoderns. Bet par ko liecina fakti? Vai neprecēti cilvēki noteikti dzīvo labāk? Nē, tas tā nav, izteicās kāda socioloģe laikrakstā Philadelphia Inquirer. Pēc socioloģes vārdiem, precēti cilvēki ”parasti ir laimīgāki, veselāki un turīgāki”. Kopumā precēti cilvēki mazāk izjūt spriedzi, viņiem pastāv mazāka varbūtība izdarīt noziegumu vai lietot narkotikas un lielāka varbūtība, ka viņiem nebūs vajadzīga sociālā palīdzība. Nav nekāds brīnums, ka, pēc speciālistu domām, precēti cilvēki dzīvo ilgāk.
Inficētas asinis?
Deviņos Ņujorkas dienas laikrakstos nesen bija ievietots paziņojums ar virsrakstu ”Visiem, kam no 1991. gada janvāra līdz 1996. gada decembrim Ņujorkas un Ņūdžersijas slimnīcās ir pārlietas asinis”. Kā apgalvo Ņujorkas Asins centrs, kas ievietoja minēto paziņojumu, paziņojuma mērķis bija apliecināt visiem, kam 90. gadu pirmajā pusē pārlietas asinis, ka asins krājumi bija droši, tomēr šis paziņojums varēja izraisīt pretēju efektu. Kāpēc? Bez šaubām, iemeslu raizēm varēja sagādāt paziņojumā lasāmais brīdinājums: ”Pacientiem, kas minētajā laika periodā saņēmuši donoru asins produktus, bija iespējams asins pārliešanas ceļā inficēties, piemēram, ar HIV un hepatītu.”
Vēža slimniekiem bieži ir noteikta nepareiza diagnoze
”Oficiālajos datos par nāves cēloņiem vēža izraisīto gadījumu skaits var būt mazāks, nekā tas ir patiesībā,” rakstīts žurnālā New Scientist. Dr. Elizabete Bērtone no Luiziānas Medicīnas centra (Ņūorleāna, ASV) izpētīja 1105 cilvēku slimības vēstures — šie cilvēki bija miruši laika posmā no 1986. līdz 1995. gadam, un viņiem bija izdarīta sekcija — un pēc tam salīdzināja, cik daudzos gadījumos bija noteikta vēža diagnoze un cik bieži par to liecināja sekcija. Kā minēja Dr. E. Bērtone, 44 procentiem cilvēku vēzis vispār nebija diagnosticēts vai arī bija noteikta cita veida vēža diagnoze. Tā kā pašlaik sekcija tiek izdarīta tikai 10 procentiem mirušo (60. gados to veica apmēram 50 procentiem), žurnālā bija secināts, ka ”daudzas kļūdas nekad netiks atklātas”.
Joprojām izplatīts parazīts
Parazīta Taenia solium ierosinātā slimība cisticerkoze joprojām ir plaši izplatīta dažās mazattīstītās valstīs. Slimība izveidojas, ja cilvēks ir lietojis uzturā nepietiekami termiski apstrādātu cūkas gaļu, kurā parazitē kāpuri, vai arī ēdienu, kurā atrodas parazīta kāpuri — finnas. Kā sacīts Mehiko laikrakstā Excélsior, parazīta klātbūtni cilvēka organismā ir ”grūti noteikt”, jo tas ”gadiem ilgi var attīstīties invadētā cilvēka organismā bez kādām īpašām izpausmēm”. Slimības simptomu vidū var būt drudzis, galvas sāpes, krampju lēkmes un redzes pasliktināšanās. Pēc laikraksta ziņām, parazīta likvidēšanai Meksikas Nacionālās autonomās universitātes zinātnieki cenšas izstrādāt vakcīnu cūkām.
Simptomi, kas brīdina par insultu
”Daudzi cilvēki nevar nosaukt nevienu insulta simptomu,” ziņots ASV Pārtikas un zāļu administrācijas žurnālā FDA Consumer. Tālāk bija teikts: ”Tikai nedaudz vairāk nekā puse aptaujāto nosauca vismaz vienu insulta simptomu, un tikai 68 procenti varēja minēt vienu faktoru, kas veicina insultu.” Šāda cilvēku neziņa pastāv par spīti faktam, ka industrializētajā rietumu pasaulē insults ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem un galvenais iemesls, kura dēļ cilvēki kļūst par invalīdiem. Lai ierobežotu iespējamo insulta kaitējumu veselībai, ir ārkārtīgi svarīgi, parādoties pirmajam brīdinošajam simptomam, nekavējoties griezties pie ārsta. Visbiežāk par insultu liecina šādi simptomi: pēkšņs sejas, rokas vai kājas muskuļu vājums, notirpums vai paralīze; pēkšņa redzes attēla aizmiglošanās vai redzes zudums, īpaši vienā acī; grūtības runāt vai saprast citu teikto; neizskaidrojams reibonis vai līdzsvara zudums, īpaši tad, ja ir vērojams arī kāds cits simptoms.
Vēstuļu dedzināšana
No 1992. gada Japānas pilsētā Nagojā katru gadu notiek kāda īpaša budistu ceremonija — tajā tiek sadedzinātas vēstules, kuras ir rakstītas tādēļ, lai saņēmējs tās pavairotu un nosūtītu citiem ar tādu pašu mērķi. Visās pilsētas pasta nodaļās tika novietotas kastes vēstulēm, no kurām to saņēmēji grib atbrīvoties, un pasta vadība vērsās pie budistu tempļa ar lūgumu veikt vēstuļu sadedzināšanas ceremoniju. Laikrakstā Asahi Evening News bija paskaidrots, ka šādu pasākumu ieviesa ”māņticīgo saņēmēju dēļ, kuri baidījās nelikties par vēstulēm ne zinis vai arī paši tās iznīcināt”. Kāpēc viņi baidās? Tāpēc, ka vēstulēs ne tikai solīti labumi tiem, kas sekos norādījumiem, bet arī izteikti draudi tiem, kas vēstules nepārrakstīs un nenosūtīs citiem. Piemēram, vienā no šādām vēstulēm bija sacīts, ka Tokijā kāds cilvēks, kurš to nedarīja, tika noslepkavots.
Ziloņu tiesības
Indijā daudzviet ziloņus izmanto darbam. Žurnālā The Week rakstīts, ka Indijas ziemeļu štatā Utarā ziloņi kā pilntiesīgi strādnieki ir minēti algu sarakstos. Ziloņu darba mūžs sākas aptuveni 10 gadu vecumā, un viņus var nodarbināt pat 50 gadu. Vecumā ziloņi saņem ”pensiju”, tāpat kā visi cilvēki, kas strādājuši valsts darbā, un ziloņu dzinējiem — cilvēkiem, kas apmāca un kopj ziloņus, — ir uzticēts gādāt, lai vecie ziloņi saņemtu vajadzīgo aprūpi un uzturu. Ziloņu mātītēm darba mūžā piešķir vienu gadu ilgu ”dzemdību atvaļinājumu”, ko tās patīkami pavada zooloģiskajā dārzā, un tikai tad tās atgriežas pie sava svarīgā darba — atkal nes baļķus, dzen aplokā un apmāca meža ziloņus, kā arī palīdz nacionālo parku un aizsargājamo mežu uzraugiem pārvietoties pa teritoriju.
Vai būs tikai viena valoda?
”Kādā Āzijas valstī, kurā reti tiek lietotas rietumu zemju valodas,” astoņus gadus vecs zēns paziņo savam tēvam, ka viņam noteikti jāmācās angļu valoda. Tēvs jautā dēlam, kāpēc viņš to grib mācīties. Zēns atbild: ”Tāpēc, ka dators runā angliski.” Šis stāstiņš, kā atzīmēts žurnālā Asiaweek, ”norāda uz kādu parādību, ko, pēc daudzu domām, gluži nemanot ir radījusi informācijas autostrāde.., — Internets paātrina jau tā straujo tendenci pāriet uz vienu pasaules valodu, proti, angļu valodu”. Tālāk žurnālā bija teikts: ”Šo tendenci nav izraisījusi vēlēšanās apvienot visus cilvēkus vienā brālībā. Tai ir praktiskas dabas iemesli. Ja mēs vēlamies Internetā sazināties ar citiem vai veikt darījumus ar Interneta palīdzību, ir vajadzīgs vienots veids, kā to darīt.” Kāpēc ir izvēlēta angļu valoda? Tāpēc, ka ”datoru masveida ražošana sākās ASV, un tur ir izveidots arī Internets. Apmēram 80% Internetā pieejamās informācijas patlaban ir angļu valodā.” Dažu valodu izmantošana ir ierobežota tāpēc, ka tām ir grūti pielāgot uz angļu valodas pamata izveidoto tastatūru. ”Bet kaut kas tiks arī zaudēts,” rakstīts Asiaweek. ”Valodnieki paredz, ka puse no 6000 valodām, kādās tagad runā pasaulē, nākamā gadsimta beigās būs mirušas, un, iespējams, tas notiks jau turpmāko 20 gadu laikā.”