Pērkona negaiss — varenā mākoņu stihija
No Atmostieties! korespondenta Austrālijā
DAUDZIEM cilvēkiem kopš bērnības ir paticis skatīties mākoņos. Kāds astoņdesmitgadīgs vīrietis atceras, ka bērnībā viņš bieži bija gulējis zālē un vērojis ”mākoņu parādi pie debesīm”. Viņš mēdzis prātot, no kā mākoņi varētu būt taisīti. Varbūt no kokvilnas? Kāpēc tie ir tik dažādi? Šis izskatās kā kuģis jūrā, tas — kā zirgs, kas saslējies pakaļkājās, bet tur viens paceļas kā pils. Nemitīgi mainīdami savu formu un lielumu, mākoņi slīdēja pāri debesīm un radīja viņa iztēlē arvien jaunus tēlus. Līdz pat šai dienai viņš ar prieku skatās, kā mākoņi debesīs ”spēlē šarādes”. Iespējams, arī jums šī nodarbošanās sagādā prieku.
Taču visiespaidīgākie un draudīgākie, šķiet, ir mākoņi, kas spēj ”runāt”. Tie ir Cumulonimbus jeb gubu lietusmākoņi. Šie tumšie un draudīgie mākoņi, kas reizēm sasniedz vairāk nekā 16 kilometru augstumu, atnes pērkona negaisu. Negaisa mākoņiem savelkoties, var parādīties zibens uzliesmojumi un atskanēt biedējoši pērkona grāvieni. Naktī šie mākoņi dažkārt uzved tādu izrādi ar gaismas un skaņas efektiem, ka tai nespēj līdzināties neviena cilvēku sarīkota uguņošana. Bet pēc brāzmainā vēja, lietus un krusas gāziena, kad zeme, kas karstumā bija izkaltusi, sāk smaržot pēc spirdzinoša, tīra lietus, tie atkal dodas tālāk.
Kā rodas pērkona negaiss
Mūsdienās cilvēks spēj novērot Zemi no kosmosa. Atklājās, ka lielu daļu planētas virsmas aizsedz mākoņu sega. Kā raksta Freds Hapguds, ”pusi zemeslodes virsmas apmēram 250 miljoni kvadrātkilometru platībā pastāvīgi apklāj [mākoņi] — slāņaini, gabalaini, lēveraini, bārkstaini, pūkaini, ar visdažādākās intensitātes spīdumu un gaismas caurlaidību —, tie rodas, izplešas, lido un gaist”. Šajā mākoņu masā ietilpst arī negaisa mākoņi. Novēroto negaisu skaits sniedzas līdz pat 15 000 000 gadā, un vienlaikus uz zemeslodes notiek aptuveni 2000 pērkona negaisu.
Pērkona negaiss rodas, kad blīvākas aukstā gaisa masas izvietojas virs mazāk blīvām mitrā gaisa masām. Saules izstarotā siltuma, atmosfēras frontes vai kalnu dēļ siltās mitrā gaisa masas sāk celties augšup un spiežas cauri aukstajām gaisa masām. Izveidojas gaisa strāvas, un siltuma enerģija, kas atrodas gaisā un ūdens tvaikos, pārvēršas vēja un elektriskajā enerģijā.
Vislabvēlīgākie apstākļi tam, lai rastos pērkona negaiss, ir tropiskajās joslās. Tāpēc negaiss visbiežāk ir vērojams tādos kontinentos kā Dienvidamerika un Āfrika. Centrālāfrikas Republika un Indonēzija jau ilgu laiku tiek uzskatītas par valstīm, kurās notiek visvairāk negaisu. Vislielākais negaisu skaits oficiāli reģistrēts Kampalā (Uganda) — 242 dienas gadā. Taču negaiss plosās arī daudzās citās zemeslodes vietās.
Uguņošana debesīs
No iezīmēm, kas raksturo pērkona negaisu, visiem skaidri pamanāms ir pērkons un zibens. Bet kas izraisa šīs iespaidīgās, bieži vien biedējošās parādības? Zibens ir izlāde, kas notiek, kad potenciālu starpība starp diviem elektriskā lauka punktiem ir pietiekami liela, lai pārvarētu gaisa izolējošo efektu. Tā var notikt pašā mākonī, mākoņu starpā vai starp mākoņiem un zemi. Brīdī, kad potenciālu starpība izlīdzinās dzirksts izlādē, gaiss vienā mirklī uzkarst līdz pārsteidzoši augstai temperatūrai — līdz pat 30 000 °C.
Izšķir šautras zibeni, daudzzaru zibeni un plaikšņu zibeni. Ja izlāde notiek pa vienu kanālu, tas ir šautras zibens. Ja kanāls ir sadalījies vai sazarojies, tad to sauc par daudzzaru zibeni. Bet, ja uzliesmojums notiek pašā mākonī, tad to dēvē par plaikšņu zibeni. Kā uzskata speciālisti, visbiežāk mēs varam novērot izlādi, kas notiek starp mākoņiem un zemi.
Zibens dzīvām būtnēm var nodarīt ļaunumu — cilvēkus un dzīvniekus tas var ievainot vai pat nogalināt. Visvairāk apdraudēti ir cilvēki, kas negaisa laikā atrodas pludmalē, golfa laukumā vai klajā laukā, jo viņi nav pasargāti no apkārtējā elektriskā lauka iedarbības. (Skat. ielogojumu 15. lappusē.)
Tikai aptuveni 30 procenti no cilvēkiem, kam iesper zibens, nomirst. Ja cietušajam nekavējoties sniedz pirmo palīdzību, vairākumā gadījumu tas atlabst diezgan ātri. Taču pretēji tam, kā daudzi domā, zibens var iespert un bieži arī iesper vienā un tajā pašā vietā vairākkārt.
Zibens dēļ izceļas daudz ugunsgrēku un tiek izpostītas plašas teritorijas. No visiem meža ugunsgrēkiem, kas notiek ASV, 10 procentus izraisa zibens, un no visiem izdegušajiem mežiem un krūmājiem 35 procenti nodeg zibens izraisītajos ugunsgrēkos.
Taču zibenim ir arī labvēlīga ietekme. Piemēram, labumu iegūst meži. Zibens izraisītajos nelielajos ugunsgrēkos izdeg daļa meža zemsedzes. Tādā veidā samazinās risks, ka varētu izcelties lieli ugunsgrēki un uguns nokļūtu koku vainagos. Tāpat zibens izraisa noderīgas pārmaiņas gaisā esošajā slāpeklī, ko augi nevar uzņemt tieši no gaisa. Zibens laikā rodas slāpekļa savienojumi, kas vajadzīgi, lai attīstītos augu audi un sēklas — dzīvniekiem nepieciešamo olbaltumvielu avots. Ir aprēķināts, ka zibens izlādes rada 30 līdz 50 procentus slāpekļa oksīdu, kas sasniedz zemi kopā ar lietu, un ka šādā veidā ik gadus organiskos savienojumos tiek iesaistīts 30 miljoni tonnu slāpekļa.
Vislielākais labums
Negaisa laikā lietus bieži līst aumaļām. Intensīvās lietusgāzes izskaidrojamas ar to, ka, spēcīgām mitrā gaisa strāvām plūstot uz augšu, mākoņos uzkrājas liels daudzums ūdens, kas vienā brīdī krīt lejā. Kā liecina fakti, lietus intensitāte var sasniegt vairāk nekā 200 milimetru stundā. Protams, tik spēcīgas lietusgāzes var nodarīt arī ļaunu.
Ja negaiss pārvietojas lēni, lielākā daļa lietus nolīst samērā nelielā teritorijā un var izraisīt pēkšņus plūdus. Šādu negaisu laikā ūdens, kas neiesūcas zemē, pārplūdina strautus un upes. Tiek lēsts, ka ASV negaisa izraisīti plūdi ir nodarījuši apmēram trešdaļu no visiem plūdu radītajiem postījumiem.
Taču lietus, kas nolīst negaisa laikā, dod arī labumu. Tas apgādā augsni un ūdenskrātuves ar lielu daudzumu ūdens. Kā rāda pētījumi, dažviet negaisa izraisītie nokrišņi veido 50 līdz 70 procentus no visiem nokrišņiem, kas nozīmē, ka šajās vietās spēcīgās lietusgāzes ir svarīgs faktors dzīvības uzturēšanā.
Ko var teikt par krusu?
Lielus postījumus nodara spēcīgā krusa, kas bieži ir vērojama pērkona negaisa laikā. Krusas graudi izveidojas no lietus lāsēm, kas sasalst un, ar gaisa straumēm ceļoties augšā un krītot lejā, palielinās apjomā. Ir ziņots par krusas graudiem, kas sasnieguši neparasti lielus apmērus un svaru. Piemēram, 1925. gadā Vācijā tika reģistrēts krusas grauds, kura izmēri bija 26×14×12 centimetri. Tas svēris vairāk nekā divus kilogramus. Cik zināms, viens no lielākajiem krusas graudiem ASV ir nokritis 1970. gadā Kanzasas štatā. Tā apkārtmērs platākajā vietā bija 44 centimetri, un svars — 776 grami. Krītot no debesīm, tik liels krusas grauds var nogalināt cilvēku.
Par laimi, parasti krusas graudi ir daudz mazāki un drīzāk rada neērtības, nevis apdraud dzīvību. Arī to īpatnību dēļ, kas raksturīgas pērkona negaisiem, krusas radītie postījumi skar salīdzinoši nelielas teritorijas. Tomēr zaudējumi, ko ik gadus krusa nodara lauksaimniecības kultūrām visā pasaulē, ir mērojami vairākos simtos miljonu dolāru.
Tornado un pērkona negaisi
Bīstamākā parādība, kas pavada pērkona negaisu, acīmredzot ir tornado jeb virpuļviesuļi. Kaut arī visi tornado rodas no negaisa mākoņiem, ne visi negaisa mākoņi rada tornado. Tornado ir spēcīgs stabveida atmosfēras virpulis, kura diametrs var sasniegt pat vairākus simtus metru un kurš izplatās no negaisa mākoņa virzienā uz zemi. Vēja ātrums spēcīgākajos tornado sasniedz vairāk nekā 400 vai 500 kilometrus stundā. Postošais rotējošais vējš un augšupejošā velkme tuvu tornado centram izposta ēkas, un ēku lidojošie fragmenti var izraisīt cilvēku bojāeju. Šādi virpuļviesuļi ir novērojami daudzās pasaules valstīs.
Pēc skata mazāk dramatiski, taču potenciāli tikpat bīstami ir taisnvirziena vēji, kas saistīti ar lejupejošām gaisa strāvām un mikrobrāzmām. Lejupejošās gaisa strāvas var izraisīt postošus vējus uz zemes vai tās tuvumā, un tie var brāzties ar ātrumu līdz pat 150 kilometriem stundā. Mikrobrāzmas ir vēl spēcīgāki vēji, kuru ātrums var pārsniegt 200 kilometrus stundā.
Ir pilnīgi skaidrs, ka pērkona negaiss ir parādība, ar kuru nevar nerēķināties, un mums jāapzinās ar to saistītās briesmas. Pērkona negaiss ir tikai viena no radītās pasaules daudzveidīgajām iezīmēm, par kuru mēs vēl aizvien varam daudz ko mācīties.
[Papildmateriāls/Attēls 15. lpp.]
Piesardzības pasākumi zibens laikā
Austrālijas Neatliekamās palīdzības pārvalde negaisa laikā iesaka ievērot šādus drošības pasākumus:
Drošības pasākumi ārpus telpām
◼ Meklējiet patvērumu transportlīdzeklī ar izturīgu jumtu vai ēkā; izvairieties palikt mazās celtnēs, teltīs un savrupos koku puduros.
◼ Ja atrodaties klajā laukā un patvērums nav pieejams, mēģiniet atrast kādu ieplaku un, notupušies tajā (atstatu cits no cita), pievelciet klāt kājas un noņemiet no sevis visus metāla priekšmetus. Negulieties zemē, bet centieties arī nebūt augstākais objekts apkārtnē.
◼ Ja jums mati saceļas stāvus vai jūs dzirdat, ka apkārtējie priekšmeti, piemēram, akmeņi un žogi, sāk dūkt, nekavējoties mainiet atrašanās vietu.
◼ Nelaidiet gaisā pūķus un lidmašīnas modeļus, kas vadāmi ar tērauda stiepli.
◼ Atrazdamies brīvā dabā, neturiet rokā garus priekšmetus, kā arī lietas, kas ir no metāla, piemēram, makšķeri, lietussargu, golfa nūju u.tml.
◼ Neskarieties klāt un neejiet tuvumā metāla konstrukcijām, kā arī žogiem un veļas auklām, kas taisīti no stieplēm.
◼ Nedodieties izjādēs un nebrauciet ar velosipēdu un vaļējiem transporta līdzekļiem.
◼ Ja esat ceļā, samaziniet ātrumu vai apstājieties tālu no elektrības vadiem un augstiem objektiem, piemēram, kokiem. Palieciet transportlīdzeklī ar drošu jumtu vai dzīvojamā piekabē, bet neskarieties klāt un nepieslienieties metāla detaļām.
◼ Ja peldaties vai sērfojat, nekavējoties nāciet ārā no ūdens un meklējiet patvērumu.
◼ Ja braucat ar laivu, centieties pēc iespējas drīzāk tikt krastā. Ja nokļūšana malā ir saistīta ar risku, mēģiniet patverties tādu lielu būvju aizsegā kā, piemēram, tilts vai mols. Pārliecinieties, vai jahtas masts un tā atsaites ir pienācīgi iezemētas ūdenī.
Drošības pasākumi telpās
◼ Nestāviet pie loga un turieties tālāk no elektroierīcēm, caurulēm un citām metāla konstrukcijām.
◼ Centieties nelietot telefonu. Ja tomēr šāda vajadzība rodas, runājiet pēc iespējas īsi.
◼ Pirms negaiss ir sācies, atvienojiet radio un televizoru no elektrotīkla; neaizmirstiet atvienot televizoru no āra antenas. Atslēdziet modemu un atvienojiet datoru no elektrotīkla. Nestāviet elektroierīču tuvumā.
[Norāde par autortiesībām]
No publikācijas Severe Storms: Facts, Warnings and Protection (Spēcīgi negaisi: fakti, brīdinājumi un aizsardzība).