Jauniešu jautājumi

Kāpēc gan tenkot ir tik slikti?

”Mūsu skolā tā ir gluži kā epidēmija. Mums nav narkotiku, šaujamieroču un kautiņu — toties mums ir tenkas. Tā ir mūsu lielākā problēma.” (Mišelaa, 16 gadi.)

VIENI apgalvo, ka tās sagādā prieku, turpretī citi saka — tās ir kā inde. Tās nepārtrauktā straumē plūst uz mums no žurnālu un laikrakstu lappusēm un televizoru ekrāniem. Gluži kā garšvielas, tās padara pikantas daudzas sarunas. Kas tās ir? Tās ir tenkas — pļāpāšana par citiem cilvēkiem un viņu personisko dzīvi.

Šķiet, nekas nepiesaista mūsu uzmanību tik ātri kā jautājums: ”Vai esi jau dzirdējis jaunumus?” Tas, kas tiek teikts pēc šiem vārdiem, var būt gan patiesība, gan izdomājums — vai arī pa drusciņai no abiem. Jebkurā gadījumā var rasties liels kārdinājums patenkot. ”Nebāzt degunu svešās darīšanās ir tik grūti,” saka septiņpadsmitgadīgā Lorija. ”Draugu starpā pastāv nerakstīta vienošanās, ka tad, ja viens uzzina kaut ko intriģējošu, viņam tas ir jāpastāsta citiem.”

Kāpēc mēs to darām?

Kāpēc tenkošana ir tik vilinoša? Viens no iemesliem ir tas, ka cilvēki ir sabiedriskas būtnes. Citiem vārdiem, viņi interesējas cits par citu. Tāpēc ir gluži dabiski, ka savstarpējās sarunās mēs agrāk vai vēlāk pievēršamies tam, kas pēdējā laikā noticis mūsu draugu un paziņu dzīvē.

Vai tas ir slikti? Ne vienmēr. Bieži vien tādās nepiespiestās sarunās mēs uzzinām daudz ko tādu, ko mums ir labi zināt, — piemēram, kurš gatavojas precēties, kuram nupat piedzimis bērns un kurš ir saslimis. Arī pirmā gadsimta kristieši pārrunāja cits ar citu jaunākos notikumus savu ticības biedru dzīvē. (Efeziešiem 6:21, 22; Kolosiešiem 4:8, 9.) Brīvām sarunām par draugiem un paziņām īstenībā ir būtiska nozīme domu apmaiņā un veselīgu savstarpējo attiecību uzturēšanā.

Kaitīgu tenku bēdīgās sekas

Tomēr reizēm motīvs, kas mudina apspriest citu cilvēku dzīvi, nepavisam nav rūpes par viņiem. Piemēram, astoņpadsmitgadīgā Dīdra stāsta: ”Cilvēki tenko, lai citi viņus ievērotu. Viņi domā, ka [izpelnīsies ievērību], ja zinās pastāstīt kaut ko vēl interesantāku nekā tas, kas tikko stāstīts viņiem.” Vēlēšanās atstāt iespaidu uz citiem var pat pamudināt tenkotāju sagrozīt faktus. ”Ja tu zini kādu notikumu, tev ir iespēja to pārtaisīt,” skaidro 17 gadus vecā Reičela. ”Tas ir ietvars tavam stāstam, kuru tu vari safantazēt, kā vien vēlies.”

Reizēm melīgas tenkas ir atriebības ierocis. ”Reiz es izplatīju nepatiesas baumas par savu draudzeni,” saka divpadsmitgadīgā Eimija, ”tāpēc ka viņa bija kaut ko sastāstījusi citiem par mani.” Kas no tā iznāca? ”Sākumā es domāju: kolosāli! Nu gan viņa dabūja, ko gribēja!” Bet Eimija stāsta tālāk: ”Drīz vien situācija kļuva nekontrolējama, un tas, ko es biju pastrādājusi, man sāpēja daudz vairāk, nekā būtu sāpējis tad, ja es no paša sākuma būtu turējusi muti ciet.”

Nav grūti saskatīt, kādā veidā tenkas var izvērsties par ”liesmu, kas strauji kļūst nevaldāma”, kā to formulēja kāda psiholoģe. (Salīdzināt Jēkaba 3:5, 6.) Kad tā notiek, sekas mēdz būt visai bēdīgas. Ja nu, piemēram, tiek izpaustas ziņas, kurām bija jāpaliek konfidenciālām? Un ja nu tenkas ir nepatiesas un, stāstīdams tās tālāk, tu grauj kāda cilvēka labo slavu? ”Viens no maniem draugiem izplatīja baumas, ka es lietojot narkotikas, kaut gan tā nav taisnība,” saka 12 gadus vecs zēns, vārdā Bils. ”Tas ir ļoti aizskaroši.”

Kā apklusināt ļaunprātīgas tenkas

Bībelē pamatoti ir teikts, ka ”nāve un dzīvība stāv mēles varā”. (Salamana Pamācības 18:21.) Mūsu vārdi patiešām var līdzināties gan darbarīkiem, ar kuriem kaut ko ceļ, gan ieročiem, kas domāti postīšanai. Diemžēl mūsdienās daudzi izmanto savu mēli šim otrajam nolūkam. Viņi ir līdzīgi psalmu dziesminieka Dāvida aprakstītajiem cilvēkiem, kas ”trin savas mēles kā zobenu un raida kā bultas savus rūgtos vārdus, lai slepeni šautu uz nenoziedzīgo”. (Psalms 64:3—5.)

Tie, kas vēlas būt patīkami Dievam, nedrīkst izplatīt nepatiesas runas, jo Bībelē ir teikts, ka ”nepatiesas pļāpu rīkles šķiet tam Kungam negantība”. (Salamana Pamācības 12:22.) Apzināti palaist vai atstāstīt baumas, zinot, ka tās neatbilst patiesībai, nozīmē melot, un Bībelē rakstīts, ka kristiešiem ir ’jāatmet meli’ un ’jārunā patiesība ikvienam ar savu tuvāko’. (Efeziešiem 4:25.)

Tāpēc, pirms tu sāc kaut ko stāstīt par otru cilvēku, pajautā sev: ”Vai es tiešām zinu faktus? Vai tas, ko es teikšu, nemazinās mana sarunas biedra cieņu pret to cilvēku, par kuru es runāju? Ja tā varētu gadīties, kas mani mudina to stāstīt?” Atceries: pat ja ziņas ir patiesas, tas vien vēl nepavisam nenozīmē, ka ir labi tās stāstīt tālāk, it īpaši, ja šī informācija var kaitēt kāda cilvēka reputācijai.

Ir vēl kāds jautājums, kas būtu jāpārdomā: ”Kā tenkošana ietekmēs manu reputāciju?” Tenkodams par citiem, cilvēks kaut ko atklāj arī par sevi pašu. Kristena, piemēram, saka: ”Ja tu vari tik daudz laika veltīt runām par citiem, tava paša dzīve acīmredzot nav sevišķi interesanta.” Savukārt Lisai tenkotājas slava gandrīz maksāja tuvākās draudzenes uzticību. ”Viss nonāca tik tālu, ka viņai radās šaubas, vai man vispār var uzticēties,” Lisa stāsta. ”Tas bija briesmīgi — man bija jāpierāda, ka viņa var uz mani paļauties.”

Ja tev ir tenkotāja reputācija, cilvēki, iespējams, sāks domāt, ka no tevis var sagaidīt nepatikšanas, un vairīsies no tavas sabiedrības. Bībeles sakāmvārds skan: ”Mēlnesis apkārt līzdams izpļāpā noslēpumus; tāpēc tu netinies ar to, kas savu muti nesavalda.” (Salamana Pamācības 20:19.) Bet vai tu zini, ka ļaunprātīgu tenku izplatīšanu var veicināt, pat nesakot ne pušplēsta vārda?

Klausīšanās — tenku otra puse

Lai tenkotu, ir vajadzīgi vismaz divi — tas, kurš runā, un tas, kurš klausās. Kaut gan varbūt šķiet, ka klausītājs ir mazāk vainīgs nekā runātājs, Bībelē ir izteikts citāds viedoklis par šo jautājumu. Salamana Pamācībās 17:4 sacīts: ”Ļauns cilvēks uztveŗ mēlnešu tenkas, un nepatiess cilvēks viegli klausa kaitētājām baumām.” Tātad arī tenku uzklausītājam ir jāuzņemas liela daļa atbildības. ”Uzklausīt tenkas savā ziņā ir pat ļaunāk nekā tās stāstīt,” raksta Stīvens Vailens. Kāpēc? ”Atsaucīgi uzklausīdams runātāju,” paskaidro S. Vailens, ”tu mudini viņu turpināt.”

Ko darīt, ja tev kāds stāsta nelāgas tenkas? Nekļūstot paštaisns, tu vari pavisam vienkārši pateikt: ”Mainīsim tēmu,” — vai: ”Man tiešām negribas par to runāt. Viņas pašas taču nav klāt, un viņa nevar sevi aizstāvēt.”

Bet ja nu cilvēki novēršas no tevis, tāpēc ka tu atsakies piedalīties viņu sarunās? Zināmā mērā tas tevi var pat aizsargāt. Kādā veidā? Atceries: tas, kurš tev stāsta tenkas par citiem, droši vien citiem stāsta tenkas par tevi. Tāpēc tu aiztaupīsi sev daudz sāpīgu pārdzīvojumu, ja veidosi tuvas attiecības ar tādiem jauniešiem un pieaugušajiem, kas neceļ citiem neslavu ar savām runām. S. Vailens raksta: ”Lai ko tu zaudētu, neiesaistīdamies tenkošanā, tu ļoti drīz pārliecināsies, ka neesi zaudējis neko citu kā vien iespēju sabojāt pats savu dzīvi. Galu galā tu būsi ieguvējs, jo iemantosi uzticama cilvēka reputāciju.”

Galvenais, tu iegūsi labu slavu Dieva acīs. Viņam rūp, kā mēs izsakāmies par citiem, — par to liecina Jēzus Kristus izteiktais brīdinājums: ”Par ikkatru veltīgu vārdu, ko cilvēki runās, tiem būs jāatbild tiesas dienā. Jo pēc saviem vārdiem tu tiksi taisnots, un pēc saviem vārdiem tu tiksi pazudināts.” (Mateja 12:36, 37.)

Tāpēc ir gudri ievērot apustuļa Pāvila padomu: ”Turiet par lielu godu, klusi dzīvojot darīt savu darbu.” (1. Tesaloniķiešiem 4:11.) Ja tu tā rīkosies un izvairīsies jaukties svešās darīšanās, tev būs vieglāk saglabāt labas attiecības ar apkārtējiem un Dieva labvēlību.

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls 19. lpp.]

”Pasaules lielākā tenku mašīna”

Vai esat dzirdējuši pēdējos jaunumus? Līdz ar elektroniskā pasta attīstīšanos, tenkas tagad ir iespiedušās arī modernās tehnoloģijas sfērā. Autors Sets Godins pat nosauc elektronisko pastu par ”pasaules lielāko tenku mašīnu”. Pienācīgi novērtējot tā priekšrocības, viņš tomēr brīdina: ”Kāds var iesākt ar kaut kādu ziņu — vai nu patiesu, vai nepatiesu —, un piepeši tūkstošiem cilvēku kļūst par potenciāliem šīs informācijas zinātājiem.”

Elektroniskais pasts ļauj sasniegt plašu ļaužu loku — un izdarīt to ļoti ātri. S. Godins saka: ”Tas ir pirmais jaunais saziņas veids, kurā rakstīta teksta svars un apdomātais formulējums apvienojas ar telefona zvanam raksturīgo saziņas ātrumu un prasību pēc tūlītējas uzmanības.” Sūtot ziņas pa elektronisko pastu, būtu gudri parūpēties par to, lai nosūtītā vēstījuma mērķis būtu pilnīgi skaidrs. Un nekādā gadījumā nenododiet tālāk saviem draugiem nepārbaudītu informāciju.

[Attēli 18. lpp.]

Tas, kurš tev stāsta tenkas par citiem, droši vien citiem stāsta tenkas par tevi