Vai jūs runājat ar citiem par reliģiju?
”Lūdzu, mainīsim tēmu. Ir divas lietas, par kurām es nemēdzu diskutēt, — reliģija un politika.”
”Reliģiskus jautājumus es atstāju sievas un bērnu ziņā.”
”Es negribu tagad runāt par reliģiju. Es tikko kā atnācu no baznīcas.”
VAI šie izteicieni neizklausās pazīstami? Daudzi cilvēki nevēlas runāt ar citiem par reliģiju, jo uzskata, ka reliģija ir personiskas dabas jautājums, kas attiecas vienīgi uz viņiem pašiem un Dievu. Pats Jēzus sacīja: ”Kad tu Dievu lūdzi, tad ej savā kambarī, aizslēdz savas durvis un pielūdz savu Tēvu slepenībā; un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, atmaksās to tev.” (Mateja 6:6.)
Tomēr Jēzus un viņa mācekļi nedomāja, ka itin visam, kas saistīts ar reliģiju, jāpaliek tikai cilvēka privātās dzīves ietvaros. Viņi brīvi un atklāti runāja ar citiem par dažādiem garīgiem jautājumiem, un tā viņu mācības izplatījās pa visu pasauli. (Apustuļu darbi 1:8; Kolosiešiem 1:23.) Protams, ne visi gribēja ar viņiem sarunāties, un daži no tiem, kas to darīja, vienalga palika skeptiski noskaņoti.
Arī mūsdienās dažādiem cilvēkiem un dažādām kultūrām mēdz būt atšķirīga attieksme pret reliģisku tēmu apspriešanu. Daudzās rietumu zemēs, piemēram, ļaužu prātus parasti vairāk nodarbina laicīgi jautājumi: izglītība, darbs, sports, datori, televīzija un tā tālāk. Citās kultūrās cilvēki labprātāk mēdz runāt par savu ticību. Taču neatkarīgi no izcelsmes un vides cilvēku dzīvē mēdz gadīties notikumi, kas dažus no tiem, kuri agrāk nav interesējušies par reliģiju, pamudina no jauna izvērtēt savas garīgās vajadzības.
Neiecietība daudzus padara atturīgus
Tie, kas atsakās apspriest reliģiskus jautājumus, iespējams, ir pieredzējuši, kā tamlīdzīga diskusija pāraug asā strīdā. ”Reliģiskas domstarpības izraisa vairāk ķildu nekā politiskas nesaskaņas,” ir teicis kāds ievērojams orators. Savukārt Ričards Džonsons, viens no pirmajiem ASV viceprezidentiem, atzīmēja: ”Reliģiska dedzība izsauc cilvēka prātā visspēcīgākos aizspriedumus, un, ja tā ir ievirzīta nepareizā gultnē, tā uzjundī vissliktākās kaislības, kādas slēpjas mūsu dabā, aizbildinot tās ar kalpošanu Dievam.”
Vai nešķiet savādi, ka Bībeles mācības, kurās ietvertas tik lielas potenciālas iespējas padarīt cilvēkus labākus un cēlākus, var tikt aplami izmantotas, lai veicinātu neiecietību, fanātismu un naidu? Īstenībā ne jau pašu Bībeles mācību dēļ daudzi cilvēki jūt nepatiku pret reliģiskām diskusijām. Nepatikas iemesls drīzāk ir šo mācību sagrozīšana. Padomājiet, piemēram, par kristietību.
Ar vārdiem un ar savu piemēru kristietības dibinātājs Jēzus Kristus mudināja mīlēt Dievu un savu tuvāko, nevis būt neiecietīgiem un fanātiskiem. Paņēmieni, ko Kristus un viņa sekotāji izmantoja savā kalpošanā, bija loģiski spriedumi un pārliecināšana. (Mateja 22:41—46; Apustuļu darbi 17:2; 19:8.) Turklāt viņi lūdza Dievu par saviem ienaidniekiem un vajātājiem. (Mateja 5:44; Apustuļu darbi 7:59, 60.)
Patiesā reliģija apgaismo prātu un sirdi, un tā vieno cilvēkus. Tāpēc, kā mēs tālāk redzēsim, tie, kas tiešām meklē patiesību, var iegūt lielu labumu no cieņas pilnām sarunām par reliģiskiem jautājumiem.
[Papildmateriāls 3. lpp.]
Ko ir teikuši ievērojami cilvēki
”Ja Jēzus ir ceļš pie Dieva, Jēzus sekotāju pienākums ir katrā ziņā dalīties ar citiem šajā informācijā.” (Bens Džonsons, Kolumbijas Teoloģiskā semināra profesors.)
”Jēzus mācīja savus sekotājus nest evaņģēliju cilvēkiem. Šī izcilā Pavēle prasa, lai mēs ietu pie visas pasaules. Kungs lika saviem sekotājiem iet itin visur.” (Kenets Hemphils, Dienvidu baptistu Baznīcas pieauguma centra direktors.)
”Ja mēs neesam liecinieki, mēs nevaram būt īsti kristieši. [..] Ikviens kristietis ir aicināts būt par misionāru un liecinieku.” (Pāvests Jānis Pāvils II.)
”Pārlieku daudzus sludinātājus.. vairāk interesē lielu draudžu izveidošana un baznīcu celtniecības projekti, un viņu nākamais pastorālais norīkojums, nevis evaņģēlijos ietvertās neērtās bezkompromisa vēsts sludināšana.” (Kels Tomass, rakstnieks un žurnālists.)
”Mums ir jāklaudzina pie durvīm.. Tāpat kā to dara (Jehovas) liecinieki un daži citi, mums jāiet un jāsludina Jēzus Kristus evaņģēlijs.” (Tomass Deilijs, katoļu bīskaps.)