Kā pazīt vienīgo patieso Dievu

GANDRĪZ tikpat ilgi, cik pastāv cilvēce, cilvēkiem ir bijuši daudzi dievi. To ir bijis tik daudz, ka nav viegli precīzi noteikt, cik dievu un dieviešu ir pielūgts visā pasaulē, — bet ir skaidrs, ka to skaits sniedzas miljonos.

Tā kā esam noskaidrojuši, ka Dievs pastāv, mums būtu jāatbild uz šādu jautājumu: kurš no visiem dieviem, ko cilvēki pielūdz vai ir pielūguši, ir patiesais Dievs? Tas, ka ir tikai viens patiesais Dievs un ka viņu var atšķirt no pārējiem, ir skaidri pateikts Bībelē, Jāņa evaņģēlija 17. nodaļas 3. pantā: ”Šī ir mūžīgā dzīvība, ka viņi atzīst tevi, vienīgo patieso Dievu, un to, ko tu esi sūtījis, Jēzu Kristu.”

Vārds, kas ļauj viņu pazīt

Ir saprātīgi domāt, ka jebkuram dievam, kam ir noteiktas īpašības, būtu vajadzīgs pašam savs vārds, kas viņu ļautu atšķirt no citiem dieviem, kuriem arī ir savi vārdi. Visloģiskāk būtu, ja šo vārdu sev būtu izvēlējies pats dievs un ja to nebūtu piešķīruši cilvēki, kas viņu pielūdz.

Taču te mēs sastopamies ar kādu grūti izskaidrojamu faktu. Atšķirībā no vairākuma pazīstamo reliģiju, kurās dieviem ir savi personvārdi, jūdaisti un kristīgās pasaules lielāko reliģiju locekļi nesauc dievu, ko viņi pielūdz, konkrētā vārdā. Viņi lieto dažādus titulus, piemēram, ”Kungs”, ”Dievs”, ”Visvarenais” un ”Tēvs”.

Deivids Klainss izdevumā Theology rakstīja: ”Laikā starp piekto un otro gadsimtu p.m.ē. Dievu piemeklēja liela nelaime: viņš pazaudēja vārdu. Pareizāk sakot, ebreji pārstāja lietot Dieva personvārdu Jahve un sāka attiecināt uz Jahvi dažādus aizstājējvārdus: ”Dievs”, ”Kungs”, ”Vārds”, ”Svētais”, ”Klātesošais”, pat ”Vieta”. Pat tur, kur Bībeles tekstā bija rakstīts ”Jahve”, lasītāji izrunāja šo vārdu ”Adonajs”. Pēc tam kad templis bija nopostīts pēdējo reizi, vairs nenotika arī liturģijas, kas bija tās retās reizes, kad vārds vēl tika lietots, un ar laiku vārda izruna aizmirsās.” Tomēr neviens nevar droši apgalvot, kad tieši ortodoksālie jūdi pārstāja skaļi izrunāt Dieva vārdu un aizstāja to ar ebreju valodas vārdiem, kas nozīmē ’Dievs’ un ’Suverēnais Kungs’.

Tātad pirmais būtiskais priekšnoteikums, lai iepazītu ”vienīgo patieso Dievu”, ir viņa vārda noskaidrošana. To izdarīt nepavisam nav grūti, jo Visvarenā Dieva un Radītāja vārds ir skaidri un nepārprotami norādīts 83. psalma 19. panta oriģināltekstā. Šis pants skan: ”Lai viņi atzīst, ka vienīgi Tavs vārds pastāv, ak Kungs [”Jehova”, NW], Tu Visuaugstākais pār visu pasauli.”

Jehova vai Jahve?

Lai gan vārds Jehova parādās daudzos Bībeles tulkojumos, ir cilvēki, kas dod priekšroku vārdam Jahve, nevis Jehova. Kurš no šiem vārdiem ir pareizais?

Senākie Bībeles manuskripti ir uzrakstīti senebreju valodā. Ebreju rakstos Dieva vārds ir sastopams gandrīz 7000 reižu un tiek rakstīts ar četriem līdzskaņiem — JHVH. Minēto četru līdzskaņu kombināciju parasti sauc par tetragrammu; šis nosaukums ir cēlies no diviem grieķu valodas vārdiem, kas nozīmē ’četri burti’. Rodas jautājums, kā precīzi jāizrunā Dieva vārds, jo senebreju rakstu valodā tika lietoti tikai līdzskaņi, bet patskaņu, kas ļautu noteikt pareizo izrunu, tajā nebija. Tātad tas, vai tetragramma tiek izrunāta ”Jahve” vai ”Jehova”, ir atkarīgs no tā, kādus patskaņus lasītājs pievieno četriem līdzskaņiem. Mūsdienās daudzi senebreju valodas pētnieki par īsto izrunu uzskata izrunu ”Jahve”.

Tomēr, lai ievērotu konsekvenci, pareizāk būtu lietot vārdu Jehova. Kāpēc tā var teikt? Izruna ”Jehova” ir pazīstama jau gadsimtiem ilgi. Ja kāds iebilst pret šo izrunu, viņam būtu jāiebilst arī pret tādu labi zināmu vārdu izrunu kā Jeremija un Jēzus. Jeremijas vārds būtu jāizrunā Jirmejāh vai Jirmejāhū, kā tas tika izrunāts senebreju valodā, bet Jēzus vārds — Jēšūa (senebreju izruna) vai Iēsūs (grieķu izruna). Ņemot to vērā, daudzi Bībeles pētnieki, arī Jehovas liecinieki, uzskata, ka konsekvences dēļ ir pareizāk lietot latviešu valodā jau labi zināmo formu ”Jehova” un tās ekvivalentus citās valodās.

Vai tas ir svarīgi?

Daudzi cilvēki droši vien teiks, ka nav svarīgi, vai Visvarenais Dievs tiek vai netiek uzrunāts vārdā, un, runājot par Dievu vai vēršoties pie tā, viņi sauc Dievu par ”Tēvu” vai vienkārši par ”Dievu”. Taču abi šie apzīmējumi ir tituli, nevis vārdi, tie neattiecas tikai uz kādu konkrētu personu un neļauj atšķirt šo personu no citām. Bībeles laikos ar vārdu ”Dievs” (senebreju valodā Elōhīm) tika apzīmēts jebkurš dievs — pat pagāniskais filistiešu dievs Dagons. (Soģu 16:23, 24.) Ja kāds ebrejs teiktu filistietim, ka viņš, ebrejs, pielūdz ”Dievu”, ar to nebūtu pietiekami skaidri norādīts uz patieso Dievu, ko viņš pielūdza.

Interesants komentārs lasāms vārdnīcā The Imperial Bible-Dictionary (1874): ”[Jehova] visās vietās ir īpašvārds, ar ko tiek apzīmēts Dievs, kurš ir persona, un tikai viņš; turpretī Elohims pēc savas būtības vairāk ir sugas vārds, ar ko parasti tik tiešām tiek apzīmēts Visaugstākais, tomēr ne obligāti un ne vienmēr. [..] Ebrejs var teikt: ”Elohims” [ar noteikto artikulu] — runājot par patieso Dievu pretstatā visiem viltus dieviem, bet viņš nekad neteiks: ”Jehova” [ar noteikto artikulu] — jo Jehova ir vienīgi patiesā Dieva vārds. Viņš atkal un atkal saka: ”Mans Dievs”.., bet nekad: ”Mans Jehova” — jo ar vārdiem ”mans Dievs” viņš norāda uz Jehovu. Viņš runā par Izraēla Dievu, bet nekad nerunā par Izraēla Jehovu, jo cita Jehovas nemaz nav. Viņš runā par dzīvo Dievu, bet nekad nerunā par dzīvo Jehovu, jo Jehovu viņš nespēj iedomāties citādi kā tikai dzīvu.”

Patiesā Dieva īpašības

Vienkārši zināt kāda vārdu, protams, vēl nenozīmē, ka mēs viņu labi pazīstam. Piemēram, lielākā daļa no mums zina, kā sauc ietekmīgākos politiķus. Iespējams, mums nav sveši arī citās zemēs dzīvojošu ievērojamu cilvēku vārdi. Bet tas vien, ka mēs zinām viņu vārdus un pat protam tos pareizi izrunāt, nenozīmē, ka mēs šos cilvēkus pazīstam personīgi un zinām, kas viņi ir par cilvēkiem. Gluži tāpat, lai pazītu vienīgo patieso Dievu, mums jāiepazīst viņa īpašības un jāiemācās tās augstu vērtēt.

Tiesa, cilvēki nekad nevarēs ieraudzīt patieso Dievu, taču Dievs savā laipnībā ir parūpējies, lai Bībelē būtu iegūstama sīka informācija par viņa personību. (2. Mozus 33:20; Jāņa 1:18.) Vairāki senebreju pravieši saņēma Dieva iedvesmotus redzējumus, kas deva ieskatu Visvarenā Dieva debesu galmā. Aprakstot šos redzējumus, viņi runāja ne tikai par lielu godu, iespaidīgu majestātiskumu un varu, bet arī par mieru, kārtību un skaistumu. (2. Mozus 24:9—11; Jesajas 6:1; Ecēhiēla 1:26—28; Daniēla 7:9; Atklāsmes 4:1—3.)

Dievs Jehova minēja dažas no savām pievilcīgajām un patīkamajām īpašībām, runājot ar Mozu, kā rakstīts 2. Mozus grāmatas 34. nodaļas 6. un 7. pantā: ”Tas Kungs, Kungs, apžēlošanās un žēlastības Dievs, pacietīgs un bagāts žēlsirdībā un uzticībā, kas tūkstošiem saglabā žēlastību, piedod noziegumus, pārkāpumus un grēkus.” Vai jūs nepiekrītat, ka, uzzinājis par šīm Dieva īpašībām, cilvēks, visticamāk, izjutīs vēlēšanos viņam tuvoties un labāk iepazīt viņa personību?

Tiesa, neviens cilvēks nekad nevarēs skatīt Dievu Jehovu viņa spožumā un godā, tomēr ir rakstīts, ka Jēzus Kristus, būdams cilvēks uz zemes, skaidri parādīja, kāds ir viņa debesu Tēvs Dievs Jehova. Reiz Jēzus teica: ”Dēls no sevis neko nevar darīt, ja viņš neredz Tēvu to darām. Jo, ko tas dara, to arī Dēls dara tāpat.” (Jāņa 5:19.)

No šiem vārdiem izriet, ka Jēzus laipnība, līdzjūtība, lēnprātība, sirsnība, kā arī viņa stiprā mīlestība pret taisnīgumu un naids pret ļaunumu — tās visas ir īpašības, ko Jēzus bija redzējis izpaužamies sava Tēva, Dieva Jehovas, rīcībā, kad viņš kopā ar Tēvu bija debesu galmā un vēl nebija kļuvis par cilvēku un nonācis uz zemes. Tātad, kad esam uzzinājuši un pilnībā izpratuši Jehovas vārda nozīmi, mums ir pamatots iemesls mīlēt un svētīt šo izcilo vārdu, to slavēt un godāt, kā arī paļauties uz to.

Vienīgā patiesā Dieva iepazīšana ir nebeidzams process, kā to skaidri parāda Jāņa evaņģēlija 17. nodaļas 3. panta tulkojums Bībeles angļu valodas izdevumā New World Translation of the Holy Scriptures. Šajā pantā ir teikts: ”Šī ir mūžīgā dzīvība, ka viņi atzīst tevi [”apgūst zināšanas par tevi”, NW], vienīgo patieso Dievu, un to, ko tu esi sūtījis, Jēzu Kristu.” Zināšanas par vienīgo patieso Dievu, Jehovu, un par viņa Dēlu, Jēzu Kristu, ir jāapgūst nemitīgi, visu laiku.

Jautājums par patieso Dievu noskaidrots

Tātad patieso Dievu var nekļūdīgi atšķirt no daudzajiem viltus dieviem. Viņš ir visvarenais Visuma Radītājs, arī Zemes un uz tās dzīvojošo cilvēku Radītājs. Viņam vienīgajam ir vārds Jehova jeb Jahve. Viņš nepieder pie noslēpumaina trīsvienīga dieva jeb trīsvienības. Viņš ir mīlestības Dievs, un viņš vēl tikai labu cilvēkiem, ko ir radījis. Taču viņš ir arī taisnīguma Dievs, un viņš neļaus mūžīgi darboties tiem, kas negrib pārtraukt zemes postīšanu un kas kurina karus un varmācību.

Jehova ir atklājis savu apņemšanos ne tikai atbrīvot zemi no ļaunuma un ciešanām, bet arī padarīt to par paradīzi, kur cilvēki ar taisnīgi noskaņotu sirdi varēs dzīvot mūžīgi un laimīgi. (Psalms 37:10, 11, 29, 34.) Visvarenais Dievs jau ir iecēlis savu Dēlu Jēzu par Dieva Valstības Ķēniņu debesīs, un drīz Jēzus nodibinās jaunu, taisnīgu pasauli un atjaunos uz zemes paradīzes apstākļus. (Daniēla 2:44; Mateja 6:9, 10.)

Cerams, tagad jums ir vieglāk atbildēt uz jautājumu ”Vai Dievs patiešām pastāv?” un noteikt, kas ir patiesais Dievs.

[Attēls 9. lpp.]

Jēzus Kristus norādīja, ka Jehova ir vienīgais patiesais Dievs