Jauniešu jautājumi

Kāpēc man jādzīvo bez vecākiem?

”Kā tas bija — dzīvot bez vecākiem? Jāsaka, daudzu iemeslu dēļ tas bija ļoti bēdīgi. Ir grūti augt bez vecāku mīlestības un pieķeršanās.” (Hoakins)

”Vissmagāk bija tajās dienās, kad vecākiem bija jānāk uz skolu, lai parakstītu liecību. Es jutos bezgala nelaimīga un vientuļa. Vēl tagad es reizēm tā jūtos.” (Abelīna, 16 gadi)

TĀDA ir mūsdienu traģiskā situācija — miljoniem bērnu aug bez vecākiem. Austrumeiropā tūkstošiem bērnu un pusaudžu par bāreņiem ir padarījis karš. Āfrikā līdzīgu postu ir nodarījusi AIDS epidēmija. Daudzus bērnus vecāki ir gluži vienkārši pametuši. Citas ģimenes ir izšķīruši kari un dabas katastrofas.

Līdzīgas situācijas bija pazīstamas jau Bībeles laikos. Rakstos bieži ir runāts par bāreņu grūto stāvokli. (Psalms 94:6; Maleahija 3:5.) Arī tolaik kari un citas nelaimes reizēm atšķīra ģimenes locekļus citu no cita. Piemēram, Bībelē ir stāstīts par kādu mazu meiteni, kuru sīriešu sirotāji bija atrāvuši no vecākiem un aizveduši gūstā. (2. Ķēniņu 5:2.)

Varbūt arī tu esi viens no tiem miljoniem jauniešu, kas ir palikuši bez vecākiem. Ja tas tā ir, tu labi zini, cik smagi mēdz būt šādā situācijā. Bet kāpēc ar tevi tā ir noticis?

Tā nav tava vaina

Varbūt tu reizēm domā: vai tikai Dievs tevi tādā veidā par kaut ko nesoda? Vai arī tu varbūt dusmojies uz saviem vecākiem par to, ka viņi ir nomiruši, — it kā viņi to būtu izdarījuši tīšuprāt. Pirmām kārtām, tu vari būt drošs, ka Dievs nav dusmīgs uz tevi. Un vecāki nav tevi tīšām atstājuši. Nāve ir visas nepilnīgās cilvēces traģiskais mantojums, un reizēm vecāki nomirst, kad viņu bērni vēl nav pieauguši. (Romiešiem 5:12; 6:23.) Arī pats Jēzus Kristus acīmredzot pieredzēja sava mīļā audžutēva Jāzepa nāvi.a Protams, tas nenotika tāpēc, ka Jēzus būtu izdarījis kaut kādu grēku.

Centies saprast arī to, ka mēs patlaban dzīvojam ’grūtos laikos’. (2. Timotejam 3:1—5.) Vardarbības, karu un noziedzības dēļ šajā gadsimtā ir gājuši bojā miljoniem cilvēku. Citi ir krituši par upuri ’laikam un apstākļiem’, no kuriem neviens nav pasargāts. (Salamans Mācītājs 9:11.) Vecāku nāve ir ļoti sāpīgs notikums, taču tu nekādā ziņā neesi vainīgs, ka tā ir noticis. Nemoki sevi ar pašpārmetumiem un neļaujies pārmērīgām bēdām, bet smelies mierinājumu no Dieva solījuma par augšāmcelšanu.b Jēzus pravietoja: ”Nebrīnieties par to! Jo nāk stunda, kad visi, kas ir kapos, dzirdēs viņa balsi, un nāks ārā.” (Jāņa 5:28, 29.) Abelīna, kuras vārdi bija citēti raksta sākumā, saka: ”Man ļoti palīdz mīlestība pret Jehovu un cerība uz augšāmcelšanu.”

Bet ja nu tavi vecāki joprojām ir dzīvi, bet viņi ir tevi pametuši? Dievs no vecākiem prasa, lai viņi audzinātu savus bērnus un gādātu par tiem. (Efeziešiem 6:4; 1. Timotejam 5:8.) Diemžēl reizēm vecāki parāda neiedomājamu mīlestības trūkumu pret saviem bērniem. (2. Timotejam 3:3.) Citi vecāki pamet savus bērnus tādu iemeslu dēļ kā galēja nabadzība, narkomānija, ieslodzījums vai alkoholisms. Nenoliedzami, ir arī tādi vecāki, kas pamet bērnus vienkārši aiz sava egoisma. Lai kāds būtu iemesls, palikt bez vecākiem ir ļoti smagi. Bet tas nenozīmē, ka ar tevi kaut kas nav kārtībā vai ka tev būtu jājūtas pie kaut kā vainīgam. Īstenībā tieši taviem vecākiem ir jāatbild Dieva priekšā par to, kā viņi pret tevi ir izturējušies. (Romiešiem 14:12.) Protams, ja vecākus no tevis ir atšķīruši tādi apstākļi, kas no viņiem nav atkarīgi, piemēram, dabas katastrofa vai slimība, tad vispār neviens nav vainīgs. Tādā gadījumā vienmēr pastāv cerība, ka jūs atkal būsiet kopā, pat ja reizēm šī cerība šķiet pavisam vāja. (Salīdzināt 1. Mozus 46:29—31.)

Sāpīga emocionāla trauma

Šobrīd tev, iespējams, ir jāsastopas ar daudzām nopietnām problēmām. Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu fonda pētījums ”Bērni karā” lika nonākt pie šāda secinājuma: ”Tie bērni, kuriem blakus nav atbildīga pieaugušā, ir visneaizsargātākie — viņi ir tie, kam.. ir visgrūtāk izdzīvot, kam trūkst atbalsta, lai normāli attīstītos, un kas cieš no nežēlīgas apiešanās. Palikt bez vecākiem — tas ir viens no sāpīgākajiem zaudējumiem, kādus bērns var pieredzēt.” Varbūt tev jācīnās ar tādām izjūtām kā depresija un bezcerība.

Atceries Hoakinu, kas bija pieminēts sākumā. Viņa vecāki izšķīrās un pēc tam pameta Hoakinu un viņa brāļus un māsas. Tajā laikā Hoakins bija tikai gadu vecs, un viņu uzaudzināja vecākās māsas. Hoakins stāsta: ”Es mēdzu jautāt, kāpēc maniem draugiem ir vecāki, bet man nav. Un, kad es redzēju kādu tēvu, kas rotaļājas ar savu dēlu, es vēlējos, kaut tas būtu mans tēvs.”

Kur var saņemt palīdzību

Lai cik grūti būtu augt bez vecākiem, tas nenozīmē, ka tev jākļūst par neveiksminieku. Saņemot palīdzību un atbalstu, tu vari ne tikai izdzīvot, bet arī sekmīgi attīstīties un justies labi. Varbūt tev šķiet, ka tam ir grūti noticēt, it īpaši, ja tevi nospiež dziļas sāpes un bēdas. Taču atceries, ka tādas izjūtas ir dabiskas un tās nemocīs tevi mūžīgi. Salamana Mācītāja 7:2, 3 ir sacīts: ”Labāk ir ieiet sēru namā nekā dzīŗu namā.. Labāk ir skumt nekā smieties, jo kad vaigs ir noskumis, tad sirdij ir labi.” Ja ir notikusi liela nelaime, ir normāli un pat veselīgi raudāt un bēdāties. Tu vari atvieglot bēdas, arī uzticoties kādam iejūtīgam draugam vai nobriedušam draudzes loceklim un runājot ar viņu par savām sāpēm.

Tiesa, var gadīties, ka tu izjūti kārdinājumu ierauties sevī. Bet Salamana Pamācībās 18:1 izskan brīdinājums: ”Kas norobežojas no citiem un turas pats par sevi, tas meklē, kas tam sagādātu īpašu prieku, un uzstājas pret visu, kas der lieti.” Daudz labāk ir griezties pēc palīdzības pie kāda, kas ir sirsnīgs un saprotošs. Salamana Pamācībās 12:25 teikts: ”Rūpes sirdī cilvēku sāpina, bet laipns vārds to iepriecina.” Tādu ’laipnu vārdu’ tu varēsi dzirdēt tad, ja izstāstīsi kādam par savām ’rūpēm’.

Ar ko tu vari parunāt? Meklē atbalstu kristiešu draudzē. Jēzus solīja, ka tur tu varēsi atrast ”brāļus un māsas un mātes”, kas tevi mīlēs un rūpēsies par tevi. (Marka 10:30.) Hoakins atceras: ”Saskarsme ar kristīgajiem brāļiem mani iemācīja raudzīties uz dzīvi citādi. Regulāri apmeklēdams sapulces, es aizvien vairāk iemīlēju Jehovu, un man radās vēlēšanās viņam kalpot. Nobrieduši brāļi sniedza manai ģimenei garīgu atbalstu un padomus. Šobrīd vairāki no maniem brāļiem un māsām ir pilnas slodzes kalpotāji.”

Neaizmirsti arī to, ka Jehova ir ”bāriņu tēvs”. (Psalms 68:6, 7.) Senatnē, Bībeles laikos, Dievs mudināja savu tautu izturēties pret bāreņiem žēlsirdīgi un taisnīgi. (5. Mozus 24:19; Salamana Pamācības 23:10, 11.) Arī mūsdienās viņam tieši tāpat rūp tas, kā klājas bērniem un pusaudžiem, kam nav vecāku. Tāpēc vērsies pie Dieva lūgšanā ar pārliecību, ka viņš rūpējas par tevi un neatstās tevi bez atbildes. Ķēniņš Dāvids rakstīja: ”Ja mans tēvs un mana māte mani atstātu, tad tas Kungs mani pieņems. Esi droša un stipra, mana sirds, un gaidi uz to Kungu!” (Psalms 27:10, 14.)

Tomēr jauniešiem, kam nav vecāku, ikdienā nereti jāsastopas ar daudzām grūtībām. Varbūt viņiem jādomā par to, kur dzīvot un kā iztikt. Kādā no turpmākajiem rakstiem būs aplūkots, kā dažas no šīm grūtībām var sekmīgi pārvarēt.

[Zemsvītras piezīmes]

[Izceltais teksts 24. lpp.]

”Man ļoti palīdz mīlestība pret Jehovu un cerība uz augšāmcelšanu.”

[Attēls 24. lpp.]

Reizēm tevi varbūt pārņem vientulības sajūta

[Attēli 25. lpp.]

Draudzē tu vari atrast draugus, kas tevi atbalstīs un uzmundrinās