Kas notiek pasaulē
Ielu bērni ir aizbēguši no vardarbības mājās
”Deviņdesmit procentiem ielu bērnu ir ģimene. Apmēram 90 procentu [ielu bērnu] ir cietuši no vecāku vardarbības un tāpēc aizbēguši; viņi kļūst par noziedzniekiem, sāk lietot narkotikas, un viņi tiek izmantoti seksuāli,” stāsta Enza Matara, koordinatore reģionālā centrā (CRAMI), kas rūpējas par bērniem, kuri pieredzējuši sliktu izturēšanos. Kā bija rakstīts Brazīlijas laikrakstā O Estado de S. Paulo, E. Matara veselības aprūpes darbiniekiem un skolotājiem iesaka būt vērīgiem, lai pamanītu pazīmes, kas norāda, ka bērns ir pieredzējis sliktu izturēšanos, — pie tādām pieder ”pēkšņas pārmaiņas bērna uzvedībā, piepeša noslēgtība, kā arī vardarbības pēdas uz viņa ķermeņa”. Ja tā ir, tad ir ļoti svarīgi iejaukties, jo tikai 5 procentos gadījumu, ar ko nodarbojas CRAMI, bērni paši ir lūguši aizsardzību. Vecāki, kas slikti izturas pret saviem bērniem, bieži noraida piedāvāto palīdzību. Kāds ir tā iemesls? CRAMI prezidents Žoao Roberto Skonparins saka: ”Vecāki, kas ir varmācīgi pret bērniem, dara to, ko pieredzējuši savā bērnībā, un viņi uzskata, ka audzina savus bērnus.”
Aizmāršas
Itālijā kādā pētījumā, kurā tika aptaujāti 1600 pieaugušo, 77 procenti atzina, ka cieš no aizmāršības, ziņots laikrakstā La Repubblica. Vairāk nekā trešdaļa iepriekšējā gada laikā bija aizmirsuši kādu svarīgu jubileju. Turklāt 42 procenti regulāri aizmirsa, kur bija novietojuši automašīnu, vairāk nekā 30 procenti reizēm aizmirsa paņemt līdzi dzīvokļa atslēgas, vairāk nekā 25 procenti — kabatas portfeli, bet 1,2 procenti aptaujāto dažreiz pat aizmirsa savu vārdu un uzvārdu. Savukārt 28 procenti itāliešu apgalvoja, ka vēl arvien atceroties vismaz vienu dzejoli, ko mācījušies skolā. Kā ir iespējams uzlabot atmiņu? Kāds speciālists iesaka saistīt to, ko mēs vēlamies atcerēties, ar kaut ko citu, atzīmēt vajadzīgo informāciju piezīmju blociņā un pēc tam pārskatīt šīs piezīmes, kā arī trenēt atmiņu, iegaumējot telefona numurus, melodijas un pat automobiļu numurus.
Kāpēc šķiet, ka jūsu rinda ir vislēnākā
Ja jums šķiet, ka jūs veikalā vienmēr iestājaties tajā rindā, kas virzās uz priekšu vislēnāk, tad, iespējams, darbojas varbūtības likumi. Kā bija norādīts Vācijas laikrakstā Die Zeit, varbūtība, ka viena no divām blakus esošajām rindām virzīsies uz priekšu ātrāk nekā jūsējā, ir 2 pret 3. Jo vairāk ir rindu, jo lielāka ir iespēja, ka citas rindas virzīsies uz priekšu ātrāk. Pētnieki ir noskaidrojuši, ka cilvēkus visvairāk kaitina nevis pati gaidīšana, bet ”sajūta, ka tiek izniekots laiks”. Lai nebūtu tik apnicīgi gaidīt liftu, dažu viesnīcu telpās, kur cilvēki gaida liftu, pie sienām ir pielikti spoguļi. Tad gaidītājiem ir ko darīt — viņi var saķemmēt matus vai sakārtot kaklasaiti. Laiks paiet ātrāk arī tad, ja cilvēki zina, cik ilgi vēl jāgaida. Tāpēc dažviet metrostacijās var redzēt elektroniskas ierīces, kas rāda, pēc cik minūtēm aties nākamais vilciens.
Garīdznieku amoralitāte Āfrikā
”Āfrikā kļūst zināms par gadījumiem, kad garīdznieki ir rīkojušies izvirtīgi,” ziņots laikrakstā Catholic International. Lai šādu gadījumu turpmāk nebūtu, daži katoļu bīskapi iesaka semināros veikt daudz rūpīgāku atlasi un semināristus labāk mācīt. Āfrikas bīskapi ir noraizējušies par to, ka garīdznieku rīcība ir nosodāma arī citās jomās, proti, garīdznieki ”pārmērīgi lieto alkoholu un iesaistās darbībās, kas nepiedien mācītāja stāvoklim un amatam, piemēram, biznesā, tirdzniecībā vai politikā”. Kāpēc par šādiem gadījumiem ir kļuvis zināms tikai nesen? ”Tagad pastāv lielāka preses brīvība un ir samazinājusies baznīcas kontrole pār masu informācijas līdzekļiem,” teikts Catholic International, piebilstot, ka ”sākotnējie dažu Āfrikas baznīcas vadītāju pūliņi neļaut nepatīkamajām ziņām izpausties.. ir cietuši neveiksmi”.
Mācītāji nēsā šaujamieročus
Kentuki (ASV) štata likumdošana nesen ir papildināta ar likumu, kas atļauj mācītājiem baznīcā nēsāt tērpā paslēpjamus šaujamieročus, ja viņiem ir šaujamieroču nēsāšanas atļauja, vēstī ziņu aģentūra Reuters. Agrāk šajā štatā mācītāji, kam bija atļauja nēsāt ieročus, nedrīkstēja to darīt pielūgsmes vietās. Bet 1997. gadā no dažām Kentuki baznīcām, piedraudot mācītājiem ar šaujamieroci, tika nolaupīta saziedotā nauda. Kaut arī neviens netika ievainots, ”lauku baznīcu kalpotāji un mācītāji centās ietekmēt štata likumdevējus, lai viņiem atļautu nēsāt pistoles vai revolverus”, teikts ziņojumā. Taču ne visi garīdznieki ir apmierināti ar šādām izmaiņām. Kentuki Baznīcu padomes izpilddirektore Nensija Džo Kempere vaicāja: ”Vai varam cerēt, ka mūsu bērni nerisinās strīdus ar šaujamieroču palīdzību, ja viņi redzēs, ka pat baznīcu kalpotāji, kam jābūt miera pārstāvjiem un samierinātājiem, nēsā ieročus, ar kuriem kādu var arī nogalināt?”
Zīdaiņiem ir vajadzīgi glāsti
”Bērniem, kas auguši bez apmīļošanas un glāstiem, ..ir neparasti augsts stresa hormonu līmenis,” liecina kāds pētījums, par kuru bija stāstīts laikrakstā Toronto Star. Pēc zinātnieku domām, ja bērns tiek atšķirts no mātes vai arī ja māte neveltī bērnam pietiekami daudz uzmanības, ”tad pamatīgi un uz ilgu laiku tiek traucētas bērna spējas mācīties un atcerēties”. Zinātniece Mērija Karlsone no Hārvarda universitātes Medicīnas fakultātes atzīmēja, ka bērniem, ko vecāki ”ievieto sliktos bērnudārzos, darba dienās ir neparasti augsts stresa hormonu līmenis, taču nedēļas nogalēs, kad bērni ir mājās, tas ir normāls”. Šis pētījums vēlreiz pierāda, ka bērniem ir nepieciešami dāsni maiguma un mīlestības apliecinājumi.
Tiek pamesti suņi, kas vairs nav ”modē”
Dzīvnieku patversmes Austrālijā ir pārpildītas ar suņiem, kas vairs nav ”moderni”, stāstīts Melburnas laikrakstā Herald Sun. ”Pašlaik tiek atdots ļoti daudz malamutu [eskimosu suņu],” teikts laikrakstā. Saimnieki pamet suņus tāpēc, ka tie vairs nav ”modē” vai arī viņiem tie vairs nepatīk, kad ir izauguši. Kā uzskata biedrībā, kas izveidota, lai novērstu nežēlīgu izturēšanos pret dzīvniekiem (RSPCA), nākamie būs dalmācieši, kad šīs sugas suņi, ko nesen padarīja populārus kāda filma, kļūs ”nemoderni”. RSPCA vadītājs Ričards Hanters sacīja, ka ”nemodernu” suņu pamešana nav nekas jauns. 70. gados tas notika ar afgāņu kurtiem, bet 80. gados — ar angļu aitu suņiem. Diemžēl daudzi no atstātajiem dzīvniekiem bija jālikvidē. RSPCA mudina cilvēkus izvēlēties suni, kas atbilstu saimnieka temperamentam un dzīves stilam, nevis modes tendencēm.
Bērni, kustieties!
Kā bija teikts kādā ziņojumā, kas bija ievietots patērētājiem domātā vācu žurnālā Test, ja bērni pārāk daudz skatās televīziju un tāpēc nav fiziski aktīvi, cieš viņu uztveres spējas, refleksi, kā arī muskuļu koordinācija, un tādā veidā pieaug iespēja, ka ar viņiem notiks kāds nelaimes gadījums. Vācijā skolas gaitas uzsākušo bērnu fizisko spēju pārbaude atklāja, ka 30 procentiem bērnu bija liekais svars, 40 procentiem bija koordinācijas traucējumi, bet 60 procentiem bija nepareiza stāja. Lai bērni vairāk kustētos, Vācijā fizkultūras un satiksmes drošības skolotāji ir izveidojuši komplektu, kurā ietilpst lidojošie šķīvīši, bumbas un citi rotaļu priekšmeti, kas sagādās bērniem lielu prieku un palīdzēs tiem būt fiziski aktīviem.
Tirdzniecība ar sievietēm
Lūk, kāds sludinājums Ukrainas laikrakstā: ”Jaunietes! Ja esat neprecējušās, skaistu ārieni un gara auguma, aicinām jūs strādāt par modeļu demonstrētājām, sekretārēm, dejotājām, horeogrāfēm vai vingrotājām.” Kā ziņo The New York Times, šis ir tipisks sludinājums, kādus ievieto prostitūtu tirgotāji, lai naivas jaunietes padarītu par prostitūtām. Katru gadu tūkstošiem sieviešu no Ukrainas un Krievijas dodas uz ārzemēm, cerēdamas uzlabot savu materiālo stāvokli. Bet pēc ierašanās daudzām pases atņem noziedznieki, kas viņām liek strādāt publiskajos namos. Ja sievietes atsakās, viņas tiek sistas, izvarotas vai drausmīgā veidā noslepkavotas. Ukraiņu psiholoģe Ludmila Birjuka, kas ir konsultējusi sievietes, kurām bija izdevies izbēgt, sacīja: ”Jaunietēm jāzina: ja kaut kas izklausās pārāk labi, lai tā būtu patiesība, tad parasti tā tiešām nav patiesība.”
Kā ātrāk pielāgoties citai laika joslai
Līdz pat šim brīdim bija valdījis uzskats, ka cilvēka bioloģisko pulksteni regulē acs tīklenes šūnas. Taču, kā bija teikts Francijas laikrakstā Le Quotidien du médecin, nesen kādā pētījumā ir noskaidrots, ka cilvēkiem gaismjutīgas šūnas ir ne tikai acīs, bet arī citās ķermeņa daļās. Kādā eksperimentā, ko zinātnieki izdarīja Amerikas Savienotajās Valstīs, vairākiem cilvēkiem pie ceļa locītavas aizmugurē piesprādzēja gaismas avotu ar gaismas vadu un dažiem pa šo vadu tika laista spilgta gaisma, bet citiem ne. Neviens no eksperimenta dalībniekiem nezināja, kuriem tika laista gaisma. Lai noteiktu, kā reaģē cilvēka bioloģiskais pulkstenis, tika mērīta ķermeņa temperatūra un tāda hormona kā melatonīna līmenis. Laikrakstā International Herald Tribune, atsaucoties uz šo pētījumu, bija stāstīts, ka tiem cilvēkiem, kuriem pa gaismas vadu plūda gaisma, bioloģisko pulksteni ”izdevās novirzīt gandrīz par trijām stundām”. Bet vēl arvien nav zināms, kā notiek šis process. Taču iegūtie rezultāti būtu noderīgi, ārstējot cilvēkus, kuriem tāli lidojumi izjaukuši organisma diennakts ritmu, kuriem dažos gadalaikos ir depresija un kuri cieš no bezmiega.