Kas notiek pasaulē
Tabakas patēriņš
Kaut arī dažās valstīs tabakas patēriņš ir ievērojami samazinājies, lielākajā daļā zemju tas pēdējos divdesmit gados pieaug. Piemēram, Ķīna vēl arvien ir pasaulē lielākā tabakas patērētāja, un patēriņa pieaugums tajā ir 297 procenti. Amerikas Savienotās Valstis un Indija paliek otrajā un trešajā vietā, un pieaugums tajās attiecīgi ir 27 un 50 procenti. Lūk, dažas citas valstis, kurās ir liels tabakas patēriņa pieaugums: Ruanda (388 procenti), Grieķija (331 procents), Ziemeļkoreja (325 procenti), Tanzānija (227 procenti), Honkonga (214 procenti), Indonēzija (193 procenti), Singapūra (186 procenti) un Turcija (185 procenti). Žurnālā Asiaweek publicētie skaitļi parāda, kāda ir procentuālā starpība starp tabakas patēriņu 1970. gadā un 1993. gadā. No 138 uzskaitītajām valstīm tikai 26 tabakas patēriņš ir samazinājies.
Jaunieši un šaujamieroči
Šaujamieroču lietošanas izraisītu nāves gadījumu skaits starp amerikāņu jauniešiem vecumā no 10 līdz 19 gadiem pieaug ātrāk nekā jebkādas citas iedzīvotāju grupas vidū, teikts Bērnu aizsardzības fonda ziņojumā. Šaujamieroču lietošana patlaban ir otrais izplatītākais nāves cēlonis. Galvenais cēlonis ir dažādi negadījumi, pārsvarā ceļu satiksmes negadījumi. 1993. gadā no amerikāņu jauniešiem, kas nebija sasnieguši 20 gadu vecumu, vidēji ik pēc 92 minūtēm viens gāja bojā šaujamieroču lietošanas dēļ — tas ir par 7 procentiem vairāk nekā iepriekšējā gadā. Salīdzinājumam: visās vecuma grupās šis pieaugums bija tikai 4,8 procenti. Bērnu aizsardzības fonds apsūdzēja valdību, ka tā dara pārāk maz, lai šaujamieroči ne pašiem bērniem, ne skolās vispār nebūtu pieejami. ASV Tieslietu departamenta dati, šķiet, liecina par to pašu. Nepilngadīgo slepkavu skaits pēdējo desmit gadu laikā ir trīskāršojies, un 1994. gadā tas pārsniedza 26 000. Tajā pašā laika posmā ir četrkāršojies to jauniešu skaits, kuri ir lietojuši šaujamieročus ar mērķi nogalināt, kaut gan to skaits, kuri lietojuši citus ieročus, ir palicis apmēram tāds pats. Minētie dati vēl skaidrāk parāda, cik postošas sekas ir šaujamieroču plašajai pieejamībai.
Pašnāvības gadījumu likumsakarības
”Katru gadu apmēram 30 000 amerikāņu [nogalina] paši sevi,” teikts žurnālā Scientific American, un ”vīrieši četrreiz biežāk nekā sievietes atņem sev dzīvību.” Jo cilvēki ir vecāki, jo lielāks ir pašnāvību skaits viņu vidū, kas liecina par to, kādu stresu rada slikta veselība un aizvien drūmākas nākotnes izredzes. Pašnāvību skaits to cilvēku vidū, kam ir 75 gadi vai vairāk, ir četrreiz lielāks nekā pusaudžu vidū. No kādiem faktoriem ir atkarīgs, vai cilvēks patiešām izdarīs pašnāvību? Par galvenajiem tiek uzskatīti atbalsta trūkums ģimenē un sabiedrībā, kā arī cilvēku reliģiskās aktivitātes samazināšanās. Salīdzinājumā ar citām valstīm pašnāvību skaits ASV ir vidējā līmenī — no 100 000 iedzīvotāju pašnāvību izdara apmēram 11.
Vardarbības skola
◼ ”Veselu gadu veicot televīzijas programmu pētījumus, četru universitāšu zinātnieki ir konstatējuši, ka televīzijas un kabeļtelevīzijas programmas ir piesātinātas ar ”psiholoģiski kaitīgu” vardarbību,” teikts laikrakstā The Washington Post. Pētījumos konstatēts, ka lielākajā daļā programmu iekļautas vardarbības ainas, turklāt veids, kā tā tiek attēlota, var kaitīgi ietekmēt skatītājus. Tas nozīmē, ”ka cilvēki mācās rīkoties vardarbīgi, kļūst nejūtīgāki pret vardarbības kaitīgajām sekām un izjūt arvien lielākas bailes no iespējama uzbrukuma”. Viens šādas ietekmes iemesls ir tas, ka 73 procentos vardarbīgas rīcības gadījumu, kas parādās TV ekrānos, vainīgie paliek nesodīti, un tā rodas iespaids, ka ”ar vardarbību var daudz ko panākt”. Tāpat lielākoties netiek rādītas sekas, kādas piedzīvo vardarbības upuri, piemēram, sāpes, pārdzīvojumi vai finansiālie zaudējumi. Un, kā teikts pētījumā, biežā rokas šaujamieroču lietošana, kas redzama vardarbības ainās televīzijā, var ”izraisīt agresīvas domas un uzvedību”.
◼ Cilvēki, kas bērnībā ir redzējuši ļoti daudz vardarbības televīzijā, līdz 30 gadu vecumam ”daudz biežāk būs bijuši tiesāti, daudz biežāk aizturēti par automobiļa vadīšanu dzērumā, būs agresīvāki alkohola iespaidā un būs daudz rupjāki pret savu dzīvesbiedru, viņiem būs arī daudz agresīvāki bērni,” apgalvo Lens Erons, psiholoģijas profesors un Mičiganas universitātes sociālo pētījumu institūta zinātnieks. Videospēles rada līdzīgas problēmas. Saskaņā ar laikrakstā The Toronto Star publicētajiem Erona vārdiem, briesmas, kas saistītas ar videospēlēm, slēpjas tajā faktorā, ka spēlētājs pats iesaistās spēlē notiekošajā. Spēlētāji ”bīda sviru vai spiež pogu, un paši īsteno šo drausmīgo, vardarbīgo rīcību — slepkavību”. Profesors Erons uzskata, ka ir nepieciešama lielāka vecāku uzraudzība. Taču viņš žēlojas, ka ”lielākajai daļai vecāku tas nerūp”.
Francijā garīdznieku trūkst aizvien vairāk
Francijā aizvien vairāk trūkst katoļu garīdznieku. Parīzes laikrakstā Le Monde teikts, ka 1995. gadā visā Francijā tika ordinēti tikai 96 mācītāji un 1994. gadā — tikai 121 mācītājs. 1995. gadā jezuītiem bija tikai 7 jauni locekļi un dominikāņiem — 25. Līdzīga situācija ir ar katoļu mūķenēm. Le Monde rakstīts, ka ”no 70. gadiem mūķeņu skaits joprojām samazinās — 1977. gadā bija 92 326 mūķenes, bet pagājušajā gadā tikai 51 164”. Ņemot vērā garīdznieku vairākuma lielo vecumu un baznīcas nespēju iegūt jaunus locekļus, tiek lēsts, ka līdz 2005. gadam Francijā būs palikuši tikai apmēram 9000 draudzes mācītāju. Par šāda sarukuma iemesliem Le Monde min ”garīdznieku sociālā statusa pazemināšanos, cilvēku bailes no ilgstošām saistībām, garīdzniecības nepievilcīgo reputāciju un neuzticēšanos baznīcu vadītājiem”.
Visprecīzākais pulkstenis pasaulē
Pērtā (Rietumaustrālija) zinātnieki ir radījuši pulksteni, kas ir tūkstoš reižu precīzāks par atompulksteni, kurš tiek lietots Anglijā, lai noteiktu starptautiski atzīto pasaules laiku. Šis pulkstenis, kas nodēvēts par safīra pulksteni, maksā apmēram 200 000 dolāru, un ir izgatavoti jau vairāki šādi pulksteņi. Tas var pat izmērīt netveramo femtosekundi, kas ir sekundes miljardās daļas miljonā daļa! Kādam nolūkam šis pulkstenis ir domāts? Saskaņā ar Einšteina vispārīgās relativitātes teoriju, jo augstāk virs zemes, jo ātrāk rit laiks. ”Mūsu mērķis ir izmērīt, kāda ir laika ātruma atšķirība starp diviem punktiem, kuru augstuma starpība ir apmēram viens metrs, — citiem vārdiem, starp jūsu kājām un galvu,” teica fiziķis Deivids Blērs, kas piedalījās pulksteņa izveidē. Tomēr mērīšanas precizitāte ir nodrošināta tikai piecu minūšu ilgumā.
Parastais sendvičs?
1762. gadā britu lords Sendvičs, nelabojams spēlmanis, reiz pavadīja pie spēļu galda 24 stundas no vietas. Lai apmierinātu izsalkumu, viņš pasūtīja divas šķēles maizes ar gaļas šķēli tām pa vidu. Šī jaunā uzkoda nekavējoties tika nosaukta tās izgudrotāja vārdā par sendviču. Lielbritānijas iedzīvotāji tagad katru dienu iztērē 7,9 miljonus dolāru par sendvičiem — 75 procentu pieaugums pēdējo piecu gadu laikā. ”Sendviči veido vairāk nekā trešo daļu visa ātri pagatavojamo ēdienu tirgus,” rakstīts Londonas laikrakstā The Times, un tie tiek pārdoti apmēram 8000 sendviču bāru. Katru gadu Lielbritānijā tiek patērēti aptuveni 1,3 miljardi gatavu sendviču. Taču šie sendviči bieži vien ļoti atšķiras no tā vienkāršā ēdiena, kādu ņem sev līdzi ģimenes izbraukumos uz laukiem vai pie jūras. Dažos veikalos tiek piedāvāti ļoti eksotiski varianti, piemēram, sendviči ar ķenguru vai aligatoru gaļu vai šokolādes maize ar zemenēm un krēmu.
Bērnu pārdošana prostitūcijai Āzijā
Valdības un sociālie darbinieki uzskata, ka Āzijā vairāk nekā miljons zēnu un meiteņu vecumā līdz 17 gadiem ir iesaistīti prostitūcijā, teikts laikrakstā The New York Times. Precīzi dati nav zināmi, bet tādās valstīs kā Kambodža, Ķīna, Indija, Filipīnas, Taivana un Taizeme publiskajos namos var atrast bērnus, kas vēl nav sasnieguši pubertāti. Kāpēc tiek pieprasīti tik mazi bērni? Viens iemesls ir bailes no AIDS. ”Visā Āzijā vīrieši izmanto aizvien jaunākus un jaunākus bērnus daļēji tāpēc, ka uzskata: šie bērni, visticamāk, daudz retāk ir inficēti ar HIV — vīrusu, kas izraisa AIDS,” sacīts laikrakstā. Tomēr šajās valstīs AIDS vīruss prostitūtu vidū strauji izplatās, un daļēji tas ir tāpēc, ka prostitūtas tiek pārdotas uz citām valstīm un klienti, starp viņiem arī ”sekstūristi”, ceļo no vienas vietas uz otru. Daži bērni tiek nolaupīti, bet citus peļņas dēļ prostitūcijā pārdod vecāki.
Konkurence vai vienotība?
”Kristus dzimšanas 2000. gadadienas svinības kļūst par aizvien delikātāku jautājumu baznīcu vidū,” ziņots izdevumā ENI (Ecumenical News International) Bulletin. Konrāds Raizers, Pasaules baznīcu padomes ģenerālsekretārs, aicina baznīcas uzskatīt šo notikumu ”par iespēju sadarbībai un vienotībai — nevis par sacensību popularitātes iegūšanā”. Taču viņš teica, ka baznīcas, šķiet, ir vairāk aizņemtas ar to, kā izmantot šo gadu ”evaņģelizācijai.., lai celtu savu prestižu sabiedrībā”. Cildinādams pāvestu par viņa aicinājumu, lai 2000. gads ”kļūtu par spēcīgu kristīgās vienotības apliecinājumu”, Raizers piebilda: ”Atliek tikai gaidīt, cik daudzi no šiem sapņiem piepildīsies 2000. gadā, — agrākā pieredze iedveš skepsi.”