Kas notiek pasaulē

Krūts vēzi svarīgi atklāt sākuma stadijā

Krūts vēzis brazīlietēm ir visizplatītākais ļaundabīgais audzējs — tas ir konstatēts divpadsmitai daļai sieviešu, ziņo Brazīlijas žurnāls Medicina Conselho Federal. Žurnālā izteikts aicinājums visām sievietēm vecumā no 25 gadiem regulāri pašām sevi izmeklēt. Vēl žurnālā Medicina ieteikts pirmo reizi izdarīt mastogrāfiju vecumā no 35 līdz 40 gadiem, bet vecumā no 40 līdz 50 gadiem tas jādara katru otro gadu, un pēc tam — katru gadu. Kaut gan sievietēm, kuras lieto uzturā piesātinātiem taukiem bagātus produktus un kuru ģimenē kāds ir slimojis ar krūts vēzi, pastāv lielāka saslimšanas iespēja, 70 procenti krūts vēža slimnieču nav bijušas riska kategorijā. Šis fakts, atzīmē Medicina, ”skaidri apliecina, kāpēc ir svarīgi atklāt vēzi sākuma stadijā”. (Skat. 1994. gada 8. aprīļa Atmostieties!, angļu val.)

Bez receptēm nopērkamās zāles izraisa atkarību

Ziemeļīrijā arvien biežāk ir sastopami gadījumi, kad cilvēki ir kļuvuši atkarīgi no zālēm, kas nopērkamas bez receptēm, ziņo The Irish Times. Ziemeļīrijā, tāpat kā daudzās citās valstīs, tādus medikamentus kā pretsāpju un pretklepus līdzekļus, kuru sastāvā ir kodeīns vai citi potenciāli atkarības izraisītāji, var nopirkt bez receptēm. Daži, kas neapzināti kļuvuši atkarīgi no zālēm, dara visu iespējamo, lai apmierinātu savu tieksmi, jo, pārtraucot lietot medikamentus, nonāk smagā stāvoklī: iestājas nelabums un depresija. Kāds vīrietis iztērēja visu mantojumā saņemto naudu, pārdeva māju un vēl ieslīga lielos parādos (18 000 sterliņu mārciņu, kas mūsu naudā ir apmēram 17 800 latu), lai katru nedēļu iegādātos 70 zāļu pudelītes. Frenks Makgoldriks no Belfāstas Medikamentozās atkarības pētījumu grupas pastāstīja, ka lielākā daļa cilvēku, kam ir izveidojusies atkarība no zālēm, kuras nopērkamas bez receptēm, nelabprāt atzīst savu atkarību un noliedz, ka, lietojot medikamentus, viņi nodara sev ļaunumu. ”Viņi nedara neko pretlikumīgu,” atzīmē Makgoldriks. ”Lielākā daļa pat neapzinās, ka ir kļuvuši atkarīgi no lietotajām zālēm.”

Skolnieču ietekme

Japānā vidusskolnieces ir galvenās patērētājas, modes preču noteicējas, ziņo laikraksts The Daily Yomiuri. Par jaunākajiem modes untumiem ātri tiek pavēstīts visiem paziņām, tādu var būt pat vairāk nekā 1000. Ar vecāku un brāļu un māsu starpniecību viņas izplata savus uzskatus arī citu vecuma grupu vidū. ”Meitenēm ir viss ideālam patērētājam nepieciešamais: nauda, ziņkāre par visu jauno un laiks, lai apmierinātu savas vēlēšanās.” Aptuveni 68 procenti Japānas pusaudžu katru mēnesi saņem kabatas naudu vidēji 220 ASV dolāru apmērā, turklāt daudzi no viņiem saņem naudu arī no saviem mīlošajiem vecvecākiem un viņiem ir papildu ienākumi no pusslodzes darba. Sociologi ir uztraukušies par meiteņu gendzai siko (”dzīvot vienai dienai”) attieksmi pret dzīvi un par to, ka viņām vispār nav nekādu saturīgu personisku mērķu. Nesenos pētījumos tika atklāts, ka mūsdienu vidusskolniecēm ”iestājas dzīves apnikums, tāpēc ka viņas bez jebkādas piepūles var iegūt visu, ko vien vēlas”.

Nomiris pasaulē vecākais cilvēks

Kā ziņo franču laikraksts Le Figaro, 1997. gada 4. augustā 122 gadu vecumā nomira pēc ”Ginesa rekordu grāmatas” datiem pasaulē vecākais cilvēks — Žanna Luīza Kalmāna. Viņa bija dzimusi 1875. gada 21. februārī Arlā (Francijas dienvidaustrumos), kad vēl nebija izgudrota elektriskā spuldze, fonogrāfs un automobilis. 1896. gadā Žanna apprecējās, viņai bija viena meita, kuru viņa pārdzīvoja par 63 gadiem, un viens mazdēls, kas nomira 1963. gadā. Viņa atcerējās, ka, vēl būdama pusaudze, 1888. gadā bija tikusies ar gleznotāju Vinsentu van Gogu, un viņai bija draudzīgas attiecības ar dzejnieku Frederiku Mistrālu, kam 1904. gadā tika piešķirta Nobela prēmija. Žanna izteica daudzus asprātīgus minējumus par to, kas veicina ilgmūžību, starp tiem bija smiekli, darbīgums un ”vēders, kas visu ņem pretī”.

Divas valodas bērniem

Kad mazulis mācās savu dzimto valodu, viņa spējas veidot runu lielā mērā koncentrējas smadzeņu rajonā, kas tiek saukts par Broka lauku. Nesen speciālisti no Memoriālā Slona-Keteringa vēža centra Ņujorkā izmantoja funkcionālu kodolu magnētiskās rezonanses metodi, lai noteiktu, kura smadzeņu daļa ir aktīva, kad cilvēks, kas prot divas valodas, runā vienā vai otrā valodā. Tika noskaidrots, ka cilvēkam, kas abas valodas iemācījies vienlaicīgi agrā bērnībā, abas valodas atrodas vienā un tajā pašā Broka lauka daļā. Turpretī, ja otra valoda ir apgūta pusaudža vecumā vai vēlāk, tā ir novietojusies blakus pirmajai, nevis sajaukusies ar to. Londonas laikrakstā The Times bija paskaidrots: ”Liekas, it kā pirmā valoda būtu aizņēmusi visu Broka lauku, tāpēc otrai valodai jāatrod vieta citur.” Zinātnieki domā, ka šis fakts, iespējams, palīdz izskaidrot to, kāpēc cilvēkam vēlāk dzīvē ir grūtāk iemācīties jaunu valodu.

Bažas par bērnu audzināšanu Ķīnā

Nesen Ķīnas Sociālo zinātņu akadēmijas vadībā tika veikti plaši pētījumi par vecāku un bērnu attiecībām, ziņots laikrakstā China Today. Pētījumu rezultātā atklājās, ka daudzi vecāki ir nobažījušies par to, kā mūsdienās audzināt bērnus. Kā rakstīts China Today, ”daži vecāki ir pilnīgā neizpratnē, kas viņiem būtu jāmāca bērniem — tradicionālās ķīniešu tikumības normas, kā godīgums, pieticība, iecietība un gādība, vai modernie konkurences principi”. Gandrīz 60 procenti vecāku bija uztraukušies par televīzijas negatīvo ietekmi uz bērniem. Ziņu komentētājs Bu Vei iesaka vecākiem noteikt, kādas pārraides būtu atbilstošas bērnu vecumam un personībai, kā arī skatīties šīs pārraides kopā ar bērniem un redzēto pārrunāt, un nepieļaut, ka televīzija bērniem atņemtu pārāk daudz laika.

Haizivs lielākais ienaidnieks?

Parasti haizivis iedveš cilvēkiem bailes. Taču liekas, ka haizivīm ir vairāk jābaidās no cilvēkiem. Kā ziņo franču laikraksts Le Monde, katru gadu no haizivju uzbrukumiem iet bojā ”vairāki desmiti” cilvēku, bet, saskaņā ar aprēķiniem, zvejnieki ik gadus nogalina 100 000 000 haizivju. Šis fakts uztrauc daudzus jūras biologus: viņi baidās par to, ka, izķeršanai turpinoties, okeānos var tikt izjaukts dabiskais līdzsvars. Haizivīm ir svarīga nozīme jūras faunas kontrolēšanā. Bet, ņemot vērā, ka haizivis lēnām sasniedz dzimumgatavību un pēc ilga grūtniecības perioda laiž pasaulē tikai dažus mazuļus, izķeršanas dēļ var izzust dažas haizivju sugas. Jūras dzīļu pētniekus it īpaši apbēdina tas, ka cilvēki ķer haizivis, lai tām nogrieztu spuras, kas tiek izmantotas pārtikā, un pēc tam palaiž haizivis atpakaļ jūrā, lai tās tur nomirtu.

Lopu sadzīšanai aplokos tiek izmantotas lidmašīnas

Kā ziņo Brisbenas (Austrālija) laikraksts The Sunday Mail, Austrālijā dažu lielu fermu īpašnieki izmanto ļoti vieglas lēngaitas lidmašīnas, lai sadzītu aplokos savus milzīgos liellopu un aitu ganāmpulkus. Kāds fermeris no Kvīnslendas pastāstīja, ka ikreiz, kad viņš ar lidmašīnas palīdzību sadzen aplokos aitas, viņš ietaupa divu nedēļu algu, kas viņam būtu bijis jāizmaksā vairākiem strādniekiem. ”Zirgu nomainīja motocikls, bet tagad motocikla vietu ir aizņēmušas vieglās lidmašīnas,” viņš saka. Lidmašīnās ir ievietoti audiokasešu magnetofoni ar spēcīgiem pastiprinātājiem, kas atskaņo suņu rejas. Tās dzirdēdami, ”izbiedētie lopi metas skriet uz tuvāko aploku”, bija teikts rakstā.

Aizņemtie kanādieši

Kanādieši tagad strādā garas stundas, un daudzi no viņiem izjūt tā sekas, sacīts laikrakstā The Globe and Mail. Raizes par materiālo stāvokli ir piespiedušas vīriešus un sievietes, kuru vidū ir arī mazu bērnu vecāki, smagi strādāt un veltīt darbam vairāk laika nekā agrāk. Gandrīz 2 000 000 kanādiešu vidēji katru nedēļu strādā vairāk nekā deviņas virsstundas, un 700 000 cilvēku piepelnās, strādājot vismaz divās darba vietās. Daži speciālisti izsakās, ka raizes ir strauji pieaugušas, it īpaši kalpotāju vidū. Speciālisti ir uztraukušies par to, kā izveidojusies situācija ietekmē bērnus, kas ļoti maz redzas ar vecākiem. Dr. Kerijs Deilijs no Gelfas universitātes (Ontārio) Ģimeņu pētniecības institūta piebilst: ”Cilvēki jūt, ka viņi vienkārši nespēj tikt galā ar savu dzīvi. Viņi nezina, kā apstādināt drudžaino dzīves ritmu.”

Bezdarba radītais stress

Saskaņā ar vācu laikrakstā Süddeutsche Zeitung publicētajiem pētījumiem, emocionālais un sociālais stress, ko rada bezdarbs, var ietekmēt cilvēka veselību. Šāds stress novājina ķermeņa imūnsistēmu. Bezdarbniekiem salīdzinājumā ar strādājošiem daudz biežāk ir novērots paaugstināts asinsspiediens un sirdslēkmes. ”Stress, kas jāpacieš cilvēkiem, kuri ilgstoši ir bez darba, ir sliktāks, un tam ir daudz vairāk nopietnu seku nekā stresam, ko piedzīvo strādājošie,” saka profesors Tomass Kīzelbahs no Hannoveres universitātes Vācijā. ”Gandrīz visi bezdarbnieki kaut kādā veidā cieš no depresīviem traucējumiem.” Eiropas Savienības dalībvalstīs nestrādājošo skaits ir aptuveni tāds pats kā Dānijas, Somijas un Zviedrijas iedzīvotāju kopskaits.