Popokatepetls — Meksikas majestātiskais, draudīgais vulkāns
NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA MEKSIKĀ
KĀ JUMS patiktu dzīvot kaimiņos gleznainam, bet draudīgam vulkānam? Jūs droši vien nesteigtos apmesties šādā vietā. Taču tūkstošiem Meksikas iedzīvotāju, kas mājo pilsētās ap majestātisko vulkānu Popokatepetlu, atrodas tieši tādā situācijā.
Vulkāna vēsture
Tā nosaukums nauatlā (acteku valodā) nozīmē ”Kūpošais kalns”. Vulkāna augstums ir 5452 metri, un tas atrodas Sjerranevadas kalnos Pueblas štatā, netālu no Mehiko un Morelosas štatu robežas. Skaistā, majestātiskā konusa virsotni visu gadu klāj sniegs. Gadu gaitā šis iespaidīgais vulkāns palaikam ir traucējis apkārtējos lauku iedzīvotājus — no 1347. līdz 1927. gadam ir notikuši aptuveni 16 izvirdumi. Tomēr neviens no tiem nav bijis sevišķi spēcīgs.
Vulkāns slejas starp divām plašām urbanizētām teritorijām: starp Pueblas pilsētu, kas atrodas 44 kilometrus uz austrumiem, un Mehiko apmēram 70 kilometrus uz ziemeļrietumiem. Turklāt Pueblas štatā 307 nelielas pilsētiņas, kurās kopumā dzīvo 400 000 cilvēku, ir novietojušās vulkāna tuvumā. Lai gan ne visi no šiem cilvēkiem dzīvo paaugstinātas bīstamības zonā, tomēr spēcīgs Popokatepetla izvirdums izraisītu ārkārtīgi nelabvēlīgas sociālas un ekonomiskas sekas visā šajā apvidū.
Nesen, 1994. gada beigās, vulkāna aktivitāte ievērojami pieauga — tādā mērā, ka pat tika izziņota trauksme un nekavējoties sākās cilvēku evakuācija. 1994. gada 21. decembrī krātera pamatnē izveidojās vismaz trīs atveres, pa kurām izlauzās gāze un tvaiks. Atmosfērā tika izsviestas apmēram 5000 tonnas vulkānisko pelnu, un pelnu lietus sasniedza Pueblas pilsētu. Tad varas iestādes organizēja ap 50 000 iedzīvotāju evakuāciju; 30 000 no tiem tika izvietoti patvertnēs.
Arī Jehovas liecinieki rīkojās, lai sagādātu mājvietas tiem, kam vajadzēja pajumti. (Salīdzināt Apustuļu darbi 4:32—35.) Liecinieku palīdzības komitejas ziņojumā teikts: ”Lai gan bija vēls un situācija — kritiska, Pueblā un tās apkārtnē dzīvojošo brāļu atsaucība bija milzīga. Tika veikti pasākumi, lai izvietotu vairāk nekā 600 cilvēku. Kādā televīzijas kanālā izskanēja šāds komentārs: ”Jehovas liecinieki rīkojās bez kavēšanās. Viņi tūlīt pat evakuēja savus brāļus no bīstamās zonas.”
Vulkāns mostas
Saskaņā ar oficiālo informāciju, otrdien, 1996. gada 5. martā, pulksten 3:50 no rīta tika reģistrēts pēkšņs vulkāna seismiskās aktivitātes pieaugums, kas, iespējams, bija saistīts ar to, ka bija atvērušies lielie kanāli, pa kuriem 1994. gada 21. decembrī vulkāniskās darbības laikā bija izlauzusies gāze un tvaiks. Fotogrāfijas un iegūtie dati apstiprināja, ka šos kanālus bija aizsprostojuši pelni un tāpēc bija paaugstinājies spiediens vulkāna iekšienē. Šī spiediena ietekmē kanāli beidzot bija atvērušies no jauna.
Laikrakstā El Universal, 1996. gada 8. aprīļa numurā, bija sacīts: ”Popokatepetla krāterī bija vērojama lavas plūsma, tāpēc zinātnieki un civilās aizsardzības dienesta darbinieki tagad ne uz brīdi nezaudē modrību, ņemot vērā vulkāna aktivitātes pieaugumu.” Rakstā bija teikts, ka vulkānā notikušo izmaiņu rezultātā ir ”izveidojies kupols, kura dēļ Popokatepetla kanāli dažu mēnešu laikā būs piepildīti, un tas savukārt var izraisīt lavas izplūšanu ārpusē”.
Ceturtdien, 1996. gada 2. maijā, Pueblā notika sapulce, kurā tika apspriesta Popokatepetla vulkāniskās darbības jaunā fāze. Doktors Servando de la Kruss Reina, Meksikas Nacionālās autonomās universitātes Ģeofizikas institūta loceklis, atzīmēja: ”Dabiski, tas izraisa nopietnas bažas.. Vienmēr pastāv iespēja, ka vulkāniskā darbība pāries eksplozīvā fāzē. Tas var notikt, un mēs nekādā ziņā nenoliedzam šādu varbūtību.”
Ir izskanējušas kritiskas piezīmes, ka valdība gan runā par izvietošanas programmām un evakuāciju un rīko sapulces, lai dotu iedzīvotājiem instrukcijas, taču īstenībā cilvēki, kas dzīvo apdraudētajā reģionā, pēc viņu pašu domām, nav saņēmuši skaidrus norādījumus, kā rīkoties, ja tiešām notiktu vulkāna izvirdums. Piemēram, iepriekš minētajā sapulcē vairāki vulkāna tuvumā esošo pilsētu pārstāvji izteica neapmierinātību, ka viņi nezina, uz kuru patvertni doties katastrofas gadījumā.
Vulkāna raidītie brīdinājuma signāli ir jāuztver nopietni. Apdomīgi cilvēki noteikti darīs visu iespējamo, lai pasargātu savu dzīvību, pat ja tas prasītu materiālus upurus. Jehovas liecinieki, kas dzīvo šajā apvidū, gatavojas no turienes evakuēties, ja radīsies tāda nepieciešamība. Ir izveidota palīdzības komiteja, kuras pārstāvji regulāri apmeklē vietējos lieciniekus un dod viņiem norādījumus, ko darīt katastrofas gadījumā. Daži, kas dzīvo pavisam tuvu bīstamajai zonai, ir saņēmuši ieteikumu atstāt šo vietu, kamēr vēl ir laiks, jo vulkanologi ir nepārprotami brīdinājuši par draudošajām briesmām. Protams, katra ģimene pati izlemj, kā rīkoties šajā situācijā.
Pagaidām cilvēki, kas mīt kaimiņos vulkānam, dzīvo savu parasto ikdienas dzīvi. Taču veselais saprāts liek apzināties, ka iedzīvotājiem pastāvīgi jābūt modriem, viņiem jābūt gataviem saklausīt jebkuru vulkāna ”briesmu signālu” vai varas iestāžu brīdinājumu, kas varētu liecināt par ārkārtēju situāciju. Nebūtu gudri palikt kurliem pret majestātiskā, bet bīstamā vulkāna Popokatepetla draudiem.
[Papildmateriāls 20. lpp.]
Ieteikumi, kā rīkoties ārkārtējā situācijā
Nacionālais katastrofu novēršanas centrs ir sastādījis ieteikumu sarakstu, kurā norādīts, kas būtu jāizdara, pirms izcēlusies katastrofa:
• Noskaidrojiet evakuācijas maršrutu. (Izvēlieties augstas vietas, nevis ielejas, kuras var applūdināt lava, ūdens vai dubļi.)
• Turiet gatavībā ceļasomu, kurā ir personas dokumenti, medikamenti, dzeramais ūdens, drēbju kārta (ieteicams ņemt biezas drēbes, kas apsedz visu ķermeni), cepure, lakats deguna un mutes aizsegšanai, lukturis, kas darbināms ar baterijām, radioaparāts, rezerves baterijas un sega.
• Sarunājiet ar radiniekiem, kas var piedāvāt pajumti, ka apmetīsieties pie viņiem, lai nebūtu jāizmanto sabiedriskās patvertnes.
• Ņemiet līdzi tikai nepieciešamo. Neņemiet mājdzīvniekus.
• Noskaidrojiet, kā atrast sabiedriskās patvertnes.
• Izslēdziet elektrību, nogrieziet gāzi un ūdeni.
• Saglabājiet mieru.