Kas Bībelē teikts par dabas katastrofām?

Bībeles atbilde

Dievs nav vainojams dabas katastrofās, taču viņš jūt līdzi cilvēkiem, kas tajās cieš. Nākotnē Dieva valstība novērsīs visu, kas izraisa cilvēku ciešanas, — arī dabas katastrofas. Kamēr tas vēl nav noticis, Dievs sniedz mierinājumu tiem, kurus ir piemeklējusi šāda nelaime. (2. Korintiešiem 1:3.)

• Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka dabas katastrofas nav Dieva sods?

• Vai dabas katastrofas liecina, ka mēs dzīvojam ”pēdējās dienās”?

• Kā Dievs palīdz tiem, kas ir cietuši dabas katastrofās?

• Kā Bībele var palīdzēt sagatavoties dabas katastrofām?

• Bībeles panti, kas var sniegt mierinājumu

Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka dabas katastrofas nav Dieva sods?

Bībelē var lasīt par gadījumiem, kad Dievs izmantoja dabas spēkus, lai izpildītu savu spriedumu. Taču starp šiem gadījumiem un dabas katastrofām nevar likt vienādības zīmi.

• Dabas katastrofas nešķiro savus upurus. Turpretī Bībelē aprakstītajos gadījumos, kad Dievs izmantoja dabas spēkus savu spriedumu īstenošanai, viņš sodīja tikai ļaunus cilvēkus. Piemēram, viņš nopostīja senās pilsētas Sodomu un Gomoru, bet dievbijīgo Latu un abas tā meitas viņš pasaudzēja. (1. Mozus 19:29, 30.) Dievs redz ikviena cilvēka sirdi, un viņš iznīcināja tikai tos, kuri bija ļauni. (1. Mozus 18:23—32; 1. Samuēla 16:7.)

• Dabas katastrofas bieži vien notiek negaidīti. Turpretī Dievs vienmēr brīdināja ļaundarus par gaidāmo postu, dodot viņiem iespēju izglābties. (1. Mozus 7:1—5; Mateja 24:38, 39.)

• Daļa katastrofu ir cilvēku darbības izraisītas. Kāpēc tā var teikt? Cilvēki piesārņo un posta vidi, kā arī būvē pilsētas vietās, kur pastāv liels zemestrīču, plūdu un citu dabas stihiju risks. (Atklāsmes 11:18.) Dievs nav vainojams tajā, ka cilvēki cieš šādas nesaprātīgas rīcības dēļ. (Sālamana pamācības 19:3.)

Vai dabas katastrofas liecina, ka mēs dzīvojam ”pēdējās dienās”?

Jā. Bībelē bija pravietots, ka ”šī laikmeta nobeigumā” jeb ”pēdējās dienās” notiks daudz dabas katastrofu. (Mateja 24:3; 2. Timotejam 3:1.) Piemēram, Jēzus par mūsu laiku teica: ”Vietu vietām būs bads un zemestrīces.” (Mateja 24:7.) Drīz Dievs darīs galu visam, kas cilvēkiem sagādā sāpes un ciešanas, tostarp dabas katastrofām. (Atklāsmes 21:3, 4.)

Kā Dievs palīdz tiem, kas ir cietuši dabas katastrofās?

• Dievs sniedz mierinājumu ar savu Rakstu, Bībeles, starpniecību. Bībelē ir uzsvērts, ka Dievam rūp cilvēki un viņš jūt tiem līdzi. (Jesajas 63:9; 1. Pētera 5:6, 7.) Turklāt Bībelē ir apsolīts, ka pienāks laiks, kad dabas katastrofu vairs nebūs. (Sk. ”Bībeles panti, kas var sniegt mierinājumu”.)

• Dievs palīdz ar savu kalpu starpniecību. Dievs mudina savus kalpus sekot Jēzus paraugam. Par Jēzu bija pravietots, ka viņš mierinās ”tos, kam satriekta sirds,” un ”visus, kas bēdājas”. (Jesajas 61:1, 2.) Dieva kalpi cenšas darīt tāpat. (Jāņa 13:15.)

  Turklāt ar savu kalpu starpniecību Dievs sniedz praktisku palīdzību katastrofās cietušajiem. (Apustuļu darbi 11:28—30; Galatiešiem 6:10.)

Kā Bībele var palīdzēt sagatavoties dabas katastrofām?

Lai gan Bībele netika sarakstīta ar mērķi sagatavot mūs ārkārtas situācijām, tajā ir atrodami noderīgi principi.

• Jau iepriekš izplānojiet, kā rīkosieties katastrofu gadījumā. Bībelē teikts: ”Gudrais pamana briesmas un paglābjas.” (Sālamana pamācības 22:3.) Ir gudri jau iepriekš sastādīt rīcības plānu. Piemēram, sagatavojiet ārkārtas gadījumu somu, kā arī izlemiet, kur tiksieties ar ģimenes locekļiem ārkārtas situācijā, un izmēģiniet, kā aiziet uz šo vietu.

• Turiet prātā, ka dzīvība ir svarīgāka par mantām. Bībelē var lasīt: ”Mēs taču pasaulē neko neesam ienesuši un nevaram arī neko no tās iznest.” (1. Timotejam 6:7, 8.) Dabas katastrofas gadījumā esiet gatavi atstāt savas mājas un iedzīvi. Nekad neaizmirstiet, ka dzīvība ir daudz vērtīgāka par materiālām lietām. (Mateja 6:25.)