Kāpēc Dievs pieļāva holokaustu?
Daudzi, kas uzdod šo jautājumu, ir pieredzējuši neaprakstāmas ciešanas un zaudējuši tuviniekus. Viņiem ir vajadzīga ne vien atbilde, bet arī mierinājums. Citi uzskata, ka holokausts ir cilvēku ļaunuma augstākā izpausme, un tāpēc viņiem ir grūti ticēt Dievam.
Nepareizi priekšstati par Dievu un holokaustu
Nepareizs priekšstats: Ir nepareizi jautāt, kāpēc Dievs pieļāva holokaustu.
Fakts: Pat ļoti ticīgi un dievbijīgi cilvēki ir gribējuši saprast, kāpēc Dievs pieļauj ciešanas. Piemēram, pravietis Habakuks Dievam uzdeva jautājumu: ”Kāpēc tu paciet apspiešanu? Kāpēc man jāredz tāds posts un varmācība?” (Habakuka 1:3.) Dievs nepārmeta Habakukam par to, ka viņš uzdrošinās šādi vaicāt, bet gan lika viņa jautājumu ietvert Bībelē, kur visi to varētu lasīt.
Nepareizs priekšstats: Dievam nerūp cilvēku ciešanas.
Fakts: Dievs ienīst ļaunumu un ciešanas, ko tas izraisa. (Sālamana pamācības 6:16—19.) Noasa dienās Dievam ”sāpēja sirds” par to ļaunumu, kas bija izplatījies zemes virsū. (1. Mozus 6:5, 6.) Nav šaubu, ka Dievs izjuta milzīgas sāpes arī par holokausta zvērībām. (Maleahija 3:6.)
Nepareizs priekšstats: Holokausts bija Dieva sods jūdiem.
Fakts: Dievs pieļāva Jeruzālemes iznīcināšanu pirmajā gadsimtā. (Mateja 23:37—24:2.) Kopš tā laika Dievs nav nošķīris nevienu etnisku grupu, lai parādītu tai savu labvēlību vai lai to sodītu. Dieva acīs nav ”atšķirības starp jūdiem un grieķiem”. (Romiešiem 10:12.)
Nepareizs priekšstats: Ja eksistētu mīlošs, visvarens Dievs, viņš būtu novērsis holokaustu.
Fakts: Kaut gan Dievs neizraisa ciešanas, viņš dažreiz ļauj tām turpināties kādu laiku. (Jēkaba 1:13; 5:11.)
Kāpēc Dievs pieļāva holokaustu?
Dievs pieļāva holokaustu to pašu iemeslu dēļ, kuru dēļ viņš pieļauj cilvēku ciešanas vispār: lai atrisinātu morālas dabas jautājumus, kas tika izvirzīti tālā senatnē. Bībelē ir skaidri norādīts, ka pašreiz pār pasauli valda Velns, nevis Dievs. (Lūkas 4:1, 2, 6; Jāņa 12:31.) Divas būtiskas pamatpatiesības, kas ir atklātas Bībelē, paskaidro, kāpēc Dievs pieļāva holokaustu.
Dievs radīja cilvēku ar brīvu gribu. Pirmajiem cilvēkiem, Ādamam un Ievai, Dievs darīja zināmu, ko viņš no tiem sagaida, bet nekādā veidā nespieda tos sev paklausīt. Pirmie cilvēki izlēma, ka paši noteiks, kas viņiem nāk par labu. Šis sliktais lēmums, tāpat kā līdzīgi postoši lēmumi, ko laika gaitā ir pieņēmuši citi cilvēki, sagādā ciešanas visai cilvēcei. (1. Mozus 2:17; 3:6; Romiešiem 5:12.) Grāmatā Statement of Principles of Conservative Judaism ir teikts: ”Liela daļa pasaules ciešanu ir vistiešākajā veidā saistītas ar mums dotās brīvās gribas nepareizu izmantošanu.” Tomēr Dievs mums nav atņēmis brīvo gribu, bet gan devis laiku, lai cilvēki pārliecinātos, vai spēj sekmīgi dzīvot neatkarīgi no viņa.
Dievs var labot holokausta nodarīto postu, un viņš to darīs. Dievs ir apsolījis atgriezt dzīvē miljoniem mirušo, ieskaitot holokausta upurus. Viņš likvidēs visas sāpes, ko holokaustu pieredzējušajiem sagādā atmiņas par traģiskajiem notikumiem. (Jesajas 65:17; Apustuļu darbi 24:15.) Dieva mīlestība pret cilvēkiem ir garantija, ka viņš piepildīs solīto. (Jāņa 3:16.)
Daudzi, kam ir nācies pieredzēt holokausta šausmas, ir spējuši saglabāt savu ticību Dievam un jēgu dzīvot, jo ir atraduši atbildi uz jautājumu, kāpēc Dievs pieļauj ciešanas un kā viņš visu vērsīs par labu.