Reliģija un karš Ukrainā. Kas teikts Bībelē?

Kā daži ievērojami reliģiskie vadītāji ir reaģējuši uz karu Ukrainā?

• ”Krievijas pareizticīgās baznīcas galva patriarhs Kirils ne ar vienu vārdu nav nosodījis Krievijas agresiju. [..] Propaganda, ko Ukrainas jautājumā sistemātiski izplata viņa baznīca, Putinam ir noderējusi kara attaisnošanai.” (EUobserver, 2022. gada 7. marts.)

• ”Patriarhs Kirils.. ir paudis līdz šim spēcīgāko attaisnojumu savas valsts iebrukumam Ukrainā, raksturodams šo konfliktu kā daļu no cīņas ar grēku.” (AP News, 2022. gada 8. marts.)

• ”Pirmdien Ukrainas pareizticīgās baznīcas galva Kijivas metropolīts Epifānijs svētīja savu tautu ”cīņai pret krievu okupantiem”.. [Viņš] arī pasludināja, ka nogalināt krievu karavīrus nav grēks.” (Jerusalem Post, 2022. gada 16. marts.)

• ”Mēs [Ukrainas Baznīcu un reliģisko organizāciju padome] atbalstām Ukrainas Bruņotos spēkus un visus mūsu aizstāvjus, mēs svētījam viņu pūles aizstāvēt Ukrainu pret agresoru un lūdzam par viņiem.” (Ukrainas Baznīcu un reliģisko organizāciju padomesa paziņojums, 2022. gada 24. februāris.)

Kā jūs domājat, vai reliģijām, kas apgalvo, ka seko Jēzum Kristum, būtu jāmudina savi sekotāji piedalīties karā? Kas Bībelē ir teikts par šo jautājumu?

Reliģiju loma karu vēsturē

Vēsture liecina, ka reliģijas, kas sludina, ka aizstāv mieru, bieži ir attaisnojušas vai pat kurinājušas karus. Jehovas liecinieki jau gadu desmitiem ir atmaskojuši šādu reliģisku liekulību. Lūk, daži piemēri no mūsu publikācijām.

• Rakstā ”Krusta kari — traģiski maldi” (angļu val.) ir aplūkots, kāda ir Romas katoļu baznīcas atbildība par slepkavošanu Dieva un Kristus vārdā.

• Rakstā ”Katoļu baznīca Āfrikā” (angļu val.) ir pievērsta uzmanība baznīcas nespējai novērst cilšu karus un pat genocīdu.

• Rakstos ”Vai ir vainīga ticība?”, ”Reliģijas loma cilvēku karos” un ”Baznīcas atbalsta karojošās puses” (visi angļu val.) stāstīts, kā daudzos militāros konfliktos katoļu, pareizticīgo un protestantu garīdznieki ir atbalstījuši gan vienu, gan otru no karojošajām pusēm.

Vai kristiešiem ir jāatbalsta karš?

Jēzus mācīja: ”Mīli tuvāko kā sevi pašu.” (Mateja 22:39.) ”Mīliet savus ienaidniekus.” (Mateja 5:44—47.)

Jēzus sacīja: ”Mana valstība nepieder pie šīs pasaules. Ja mana valstība piederētu pie šīs pasaules, mani sekotāji būtu cīnījušies, lai mani nenodotu jūdiem.” (Jāņa 18:36.) ”Visi, kas ņem zobenu, no zobena arī ies bojā.” (Mateja 26:47—52.)

Padomājiet. Ja Jēzus saviem sekotājiem aizliedza ņemt rokā zobenu, pat lai aizstāvētu viņu, vai kristiešiem būtu ar ieročiem rokā jācīnās jebkāda cita iemesla dēļ? Izlasiet rakstu ”Vai kristieši drīkst karot?” (angļu val.), kurā stāstīts, kā agrīnie kristieši sekoja Jēzus paraugam un mācībām.

Kas notiks ar reliģijām, kuras atbalsta karu?

Bībelē mācīts, ka Dievs nosoda reliģijas, kas apgalvo, ka tic Jēzum, bet neseko viņa mācībām. (Mateja 7:21—23; Titam 1:16.)

• No Atklāsmes grāmatas var redzēt, ka Dievs šīs reliģijas sauks pie atbildības par ”visu.. asinīm, kuri ir nogalināti uz zemes”. (Atklāsmes 18:21, 24.) Vairāk informācijas var atrast rakstā ”Kas ir lielā Babilona?” (angļu val.).

• Saskaņā ar Jēzus teikto, visas reliģijas, kas Dievam nav pieņemamas, savu ļauno darbu dēļ tiks iznīcinātas, tāpat kā slikts koks, kas nes sliktus augļus, tiek ”nocirsts un iemests ugunī”. (Mateja 7:15—20.) Lai uzzinātu, kā tas notiks, izlasiet rakstu ”Viltus reliģiju gals ir tuvu!”.

Izmantotie fotoattēli, no kreisās: Photo by Sefa Karacan/Anadolu Agency/Getty Images; Maxym Marusenko/NurPhoto via Getty Images