2026. GADA 6.—12. JŪLIJS
98. DZIESMA ”Dieva iedvesmotie Raksti”
Kāpēc ir svarīgi izprast Bībeles principus
”Tā jūs kalposiet viņam, liekot lietā savas prāta spējas.” (ROM. 12:1.)
TĒMA
Kas ir principi, un kā tos izsecināt, lasot Bībeli.
1., 2. a) Cik sena ir Bībele? b) Kāpēc tā joprojām ir noderīga?
BĪBELE ir sena grāmata. To sāka rakstīt apmēram pirms trīsarpus tūkstošiem gadu, un tā ir pabeigta pirms nepilniem diviem tūkstošiem. Tomēr tajā ietvertā vēsts ir ”dzīva un spēcīga”, tāpēc tā ir noderīga arī mūsdienās. (Ebr. 4:12; 2. Tim. 3:16, 17.) Miljoniem cilvēku, kas ņem vērā Bībelē teikto, sekmīgi tiek galā ar dažādām dzīves grūtībām.
2 Ir divi iemesli, kāpēc tik sena grāmata kā Bībele joprojām ir noderīga. Pirmkārt, Bībeles autors ir ”dzīvais Dievs”, kurš ir radījis visu un kura gudrība ir neizmērojama. (1. Tim. 4:10; Rom. 16:26, 27.) Otrkārt, Bībelē ir ietverti principi, kas nenoveco. Tie ir palīdzējuši senatnē, un tie palīdz mūsu laikos.
3. Par ko ir runa šajā rakstā?
3 Bet kas ir principi? Kāpēc ir svarīgi saprast Bībeles principus? Kā tos izsecināt, lasot Bībeli? Rakstā ir rodamas atbildes uz šiem jautājumiem. Vēl tajā ir apskatīts, kā Jēzus saviem klausītājiem skaidroja, ka ir svarīgi saprast principus.
UZ KO BALSTĀS JEHOVAS LIKUMI
4. Kas ir Jehovas likumu pamatā?
4 Visu Jehovas likumu pamatā ir fundamentālas patiesības — principi. Reizēm Bībelē kāds princips ir formulēts kā likums. (Mat. 22:37.) Principi ir pārāki par likumiem. Kāpēc tā var teikt? Likumi parasti attiecas uz konkrētu situāciju, tāpēc tie ik pa laikam ir jāmaina. Taču principi, uz kuriem tie balstās, ir plaši izmantojami un var pastāvēt mūžīgi. (Ps. 119:111; Jes. 40:8.) Bībelē atrodamie principi palīdz saprast Jehovas viedokli dažādos jautājumos un to, kāpēc viņš ir devis noteiktus likumus, jo nevienu likumu Jehova nav devis bez konkrēta iemesla.
5. Kā principi atšķiras no likumiem? Paskaidrojiet ar piemēru. (Sk. arī attēlus.)
5 Lai labāk saprastu atšķirību starp likumiem un principiem, padomāsim par kādu piemēru. Kad māte pie plīts gatavo ēst, viņa bērnam saka: ”Neaiztiec katlu!” Tas ir stingrs norādījums, bet tā pamatā ir princips — neskarties klāt nekam karstam, lai neapdedzinātos. Šo principu var attiecināt ne vien uz katlu, bet arī uz karstu gludekli, tējkannu un jebkuru citu karstu priekšmetu, turklāt ne tikai mājās, bet arī citviet. Kad bērns ir paaudzies, viņš pats sāk gatavot ēst, bet joprojām ņem vērā principu, ka nedrīkst skarties klāt nekam karstam. Tātad principi, kas ir norādījumu un likumu pamatā, nemainās.
Likumi un noteikumi var mainīties, bet principi, kas ir to pamatā, nemainās. (Sk. 5. rindkopu)
KĀPĒC IR SVARĪGI SAPRAST BĪBELES PRINCIPUS
6. a) Kā Jehova mums palīdz pieņemt labus lēmumus? b) Kas liecina, ka Jehova mums uzticas?
6 Jehova mūs mīl, tāpēc viņš ir devis konkrētus likumus, kurus ievērojot mēs varam izvairīties no dažādām problēmām. (Jēk. 2:11.) Turklāt viņš mums palīdz saprast principus, kas ir šo likumu pamatā. Vadoties pēc Bībeles principiem, mēs varam pieņemt labus lēmumus arī tad, ja uz konkrēto situāciju neattiecas neviens likums. Jehova nav devis likumus ikvienai dzīves situācijai, un tas liecina, ka viņš mums uzticas. Viņš nešaubās, ka mēs pieņemsim tādus lēmumus, kas liecinās par mūsu mīlestību pret viņu un vēlēšanos viņam paklausīt. (Gal. 5:13.)
7. Kā kristiešiem palīdz Bībeles principi? Paskaidrojiet ar piemēru. (Sk. arī attēlu.)
7 Padomāsim par kādu piemēru. Ceļa malā var redzēt dažādas ceļa zīmes. Vienas ierobežo ātrumu, citas aizliedz veikt kādu manevru vai turpināt kustību. Ja autovadītājs tās ignorē, viņš var saņemt sodu. Bet vēl ir tādas zīmes, kas brīdina transportlīdzekļu vadītājus par iespējamām briesmām uz ceļa, piemēram, par to, ka ceļš var kļūt slidens, par to, ka uz ceļa var izskriet dzīvnieki, un tamlīdzīgi. Pieredzējis autovadītājs to ņem vērā un brauc piesardzīgi. Tad, ja stipri līst vai ir izveidojusies bieza migla, vadītājs izvēlas citu braukšanas ātrumu nekā saulainā laikā. Tieši tāpat kā autovadītāji ņem vērā ceļa zīmes un apstākļus uz ceļa, kristieši vadās pēc Bībeles principiem un liek lietā spriestspēju. Piemēram, kristieši nekādā gadījumā nedara neko tādu, kas Bībelē ir skaidri nosodīts. Turklāt kristieši cenšas kontrolēt savas domas un piesargās darīt to, kas var beigties ar Dieva likuma pārkāpšanu.
Tāpat kā autovadītāji pievērš uzmanību brīdinājuma zīmēm, kristieši pievērš uzmanību Bībeles principiem. (Sk. 7. rindkopu)
8. Ko mums palīdz saprast Bībeles principi? (Romiešiem 12:1, 2.)
8 Ko vēl mēs gūstam, iedziļinādamies Bībeles principos? Mēs varam izdibināt Jehovas viedokli par dažādiem jautājumiem. Lasot kāda notikuma aprakstu, centīsimies izprast, kāpēc tas ir iekļauts Bībelē. Kādas atziņas no tā varam gūt? Kā tās attiecināt uz savu dzīvi? Šādā veidā analizējot tekstu, mēs ”liekam lietā savas prāta spējas”, un tā mēs varam ”skaidri saprast, kāda ir Dieva griba — kas ir labs, viņam patīkams un pilnīgs”. (Nolasīt Romiešiem 12:1, 2.)a
9. Kādēļ ir vērts dzīvot pēc Bībeles principiem? (Ebrejiem 5:13, 14.)
9 Bībeles principu ievērošana veicina mūsu garīgo izaugsmi. Ja mēs dzīvojam pēc Bībeles principiem, mūsu attiecības ar Jehovu kļūst arvien ciešākas. (Nolasīt Ebrejiem 5:13, 14.) Maziem bērniem vecāki dod konkrētus norādījumus, lai tie zinātu, kā rīkoties dažādās situācijās. Bērni visdrīzāk neizprot visus iemeslus, kāpēc vecāki ir izvirzījuši kādus noteikumus, taču viņi klausa, jo baidās no nepaklausības sekām. Jehova pret mums izturas nevis kā pret bērniem, bet kā pret pieaugušiem, saprātīgiem cilvēkiem. Viņš nešaubās, ka mēs rīkosimies saskaņā ar viņa gribu. Kad tā darām, mēs viņu ļoti iepriecinām. (Ps. 147:11; Sāl. pam. 23:15, 26; 27:11.)
KĀ IZSECINĀT PRINCIPUS
10. Kā izsecināt Bībeles principus?
10 Kad lasām Bībeli un pārdomājam lasīto, mēs sākam saprast, kāda ir Jehovas nostāja dažādos jautājumos. Ja cenšamies saskatīt, kādu iemeslu dēļ Jehova ir licis ievērot kādus likumus, mēs izsecinām principus, un tas mums savukārt ļauj labāk izprast Jehovas domas. Kad iedziļināmies Bībelē, mums ir jālūdz palīdzība Jehovam, turklāt jāmācās dziļi pārdomāt izlasīto. (Sāl. pam. 2:10—12.) Piemēram, pārdomāsim šādus jautājumus: ”Kāpēc Dievs ir devis konkrēto likumu? Kāda ir Jehovas attieksme pret rīcību, kas konkrētajā likumā nav aizliegta, tomēr ir līdzīga tai, kas minēta likumā? Kādas atziņas var gūt no šī Bībeles fragmenta, un kā es tās varu izmantot savā dzīvē?” Kad esam sapratuši, kāpēc Jehova ir devis kādus likumus, kāpēc viņš ir iekļāvis Bībelē kādu notikumu aprakstus un ko no tā visa var mācīties, mēs spējam pieņemt tādus lēmumus, kas ir saskaņā ar Jehovas gribu.
11. Kā Jēzus mācīja saskatīt principus? (Sk. arī attēlu.)
11 Kalna runā Jēzus mācīja, kā Jehovas likumos saskatīt principus. Tālāk ir aplūkoti trīs piemēri. Vispirms Jēzus minēja, kas ir teikts bauslībā. Pēc tam viņš paskaidroja, kāds princips ir konkrētā likuma pamatā. Pārdomājot Jēzus teikto, mēs sapratīsim, kā attiecīgo principu izmantot savā dzīvē un ko mēs gūsim, ja tā rīkosimies.
Kalna runā Jēzus skaidroja, ka ir svarīgi saprast, kādi principi ir Dieva likumu pamatā. (Sk. 11. rindkopu)
12. Par kādu principu runāja Jēzus, kā lasāms Mateja 5:21, 22? (Sk. arī attēlu.)
12 Nolasīt Mateja 5:21, 22. ”Nenogalini!” Viens no principiem, kas saskatāms šajā likumā, ir šāds: Jehovam nav pieņemami, ka cilvēki cits citu ienīst. Tas nozīmē, ka mēs nedrīkstam izturēties pret citiem slikti, runāt aizskaroši un perināt ļaunas domas. Kā izriet no Jēzus vārdiem, ja kāds ienīstu savu brāli, viņš pārkāptu principu, kas ir minētā Mozus bauslības likuma pamatā. Likums nebūtu pārkāpts, bet princips gan. Ja cilvēks ”nepārstāj dusmoties uz savu brāli” un izgāž uz to dusmas, Jehova ir ļoti neapmierināts, jo tieši naids bieži vien noved pie slepkavības. (1. Jāņa 3:15.)
13. Kā likt lietā principu, kas atrodams Mateja 5:21, 22? (Sk. arī attēlu.)
13 Kā likt lietā minēto principu? Mēs nedrīkstam ne uz vienu turēt ļaunu prātu. (3. Moz. 19:18; Īj. 36:13.) Aizvainojums un dusmas agri vai vēlu izlaužas. Piemēram, sākas aprunāšana un pat apmelošana, un tā tiek grauta cilvēka reputācija. (Sāl. pam. 10:12; 20:19; 25:23.) Ļoti bieži tas tiek darīts ziņapmaiņas lietotnēs, sociālo tīklu vietnēs un citur internetā. Jēzus laikā nekā no tā visa nebija, taču viņa minētais princips ir noderīgs arī mūsdienās, kad ar pāris klikšķiem ir iespējams pilnībā sagraut kāda reputāciju. Kristieši it visās situācijās cenšas izteikties tā, lai ar saviem vārdiem nevienu nepazemotu un neaizskartu.
(Sk. 12., 13. rindkopu)
14. Par kādu principu runāja Jēzus, kā lasāms Mateja 5:27, 28? (Sk. arī attēlu.)
14 Nolasīt Mateja 5:27, 28. ”Nepārkāp laulību!” Kāds princips ir saistīts ar šo likumu? Jehova ienīst netiklību. Bet ko vēl? Kā izriet no Jēzus vārdiem, ja precēts vīrietis ļauj skatienam kavēties pie kādas citas sievietes un viņu iekāro, viņš grēko. Var secināt, ka Jehovam nav pieņemamas nepiedienīgas domas, jo tās var novest pie netiklas rīcības. Tātad kristiešiem, kā precētiem, tā neprecētiem, visiem spēkiem jāvairās no amorālām domām. (Mat. 5:29, 30.)
15. Kā likt lietā principu, kas atrodams Mateja 5:27, 28? (Sk. arī attēlu.)
15 Kā likt lietā minēto principu? Kristieši nedrīkst ļauties fantāzijām par grēcīgu rīcību. (2. Sam. 11:2—4; Īj. 31:1—3.) Ir pilnīgi skaidrs, ka mums jāvairās no jebkādas pornogrāfijas. Nobriedis kristietis nesāk skatīties nepiedienīgas ainas, attaisnodams sevi ar domu, ka viņš taču pats nerīkojas netikli. Viņš neuzskata, ka tā saucamā vieglā pornogrāfija ir nekaitīgs laika kavēklis. Kaut arī Jēzus laikā nebija viedierīču, kurās skatīties filmas un attēlus, no Jēzus minētā principa izriet, kāds ir Jehovas viedoklis par to, ka cilvēki skatās materiālus, kuros attēlota netiklība. Tas palīdz saprast, ka Jehova nosoda arī sekstingu un iesaistīšanos virtuālā seksā. Precēti kristieši ņem vērā Jēzus minēto principu un neizturas nodevīgi pret savu dzīvesbiedru. (Mal. 2:15.) Gan precēti, gan neprecēti kristieši sargās darīt kaut ko tādu, kas var beigties ar netiklību. (Sāl. pam. 5:3—14.)
(Sk. 14., 15. rindkopu)
16. Par kādu principu runāja Jēzus, kā lasāms Mateja 5:43, 44? (Sk. arī attēlu.)
16 Nolasīt Mateja 5:43, 44. ”Mīli savu tuvāko.” Kādu principu no tā var izsecināt? Jehova vēlas, lai mēs ikvienu cilvēku uzskatītu par savu tuvāko un to mīlētu. Diemžēl Jēzus laikā ebreji minēto norādījumu saprata tā, ka viņiem ir jāmīl tikai savi tautieši, bet citus viņi drīkst nīst. Jēzus zināja, ka Jehova tā nedomā. Viņa mīlošais debesu Tēvs grib, lai Jēzus sekotāji mīlētu visu tautību cilvēkus. (Mat. 5:45—48.)
17. Kā principu, kas atrodams Mateja 5:43, 44, attiecināt uz savu dzīvi? (Sk. arī attēlu.)
17 Kā likt lietā minēto principu? Mēs mīlam cilvēkus, tāpēc neiesaistāmies karos un neatbalstām nevienu no karojošajām pusēm. (Jes. 2:4; Mih. 4:3.) Mēs izturamies ar cieņu pret visu tautību cilvēkiem, lai kāda būtu viņu reliģiskā piederība. (Ap. d. 10:34, 35.) Turklāt mīlestība pret tuvāko mūs mudina piedot tiem, kas ir nodarījuši pāri mums, mūsu tuviniekiem vai draugiem. (Mat. 18:21, 22; Marka 11:25; Lūk. 17:3, 4.)
(Sk. 16., 17. rindkopu)
IEVĒROSIM BĪBELES PRINCIPUS
18. a) Ko mums jācenšas saprast? b) Kas ir apskatīts nākamajā rakstā?
18 Vai nav lieliski, ka Jehova mūs nav apgrūtinājis ar nebeidzamu likumu sarakstu? Viņš vēlas, lai mēs ik dienu liktu lietā Bībeles principus. (1. Kor. 14:20.) Mums vienmēr jācenšas saprast, kāda konkrētajā situācijā ir Jehovas griba, un attiecīgi jārīkojas. (Efes. 5:17.) Mēs klausām Jehovam nevis tāpēc, ka baidāmies no nepaklausības sekām, bet tāpēc, ka viņu mīlam. Tātad, lai ar savu rīcību iepriecinātu Jehovu, mēs ņemam vērā Bībeles principus. Bet vēl mēs ņemam vērā savu sirdsapziņu, un par to ir runa nākamajā rakstā.
95. DZIESMA ”Gaisma kļūst spožāka”
a Kad sastopamies ar situācijām, uz kurām neattiecas neviens Bībeles likums, mums jāvadās pēc Bībeles principiem. Mums jāizsver, kādi principi ir saistīti ar konkrēto situāciju, un pēc tam viss dziļi jāpārdomā. Tikai tad mēs pieņemsim tādus lēmumus, kas ir patīkami Jehovam. Pirmajā gadsimtā ebrejiem, kas kļuva par kristiešiem, bija jāmācās dzīvot pēc Jehovas principiem, jo viņi bija pieraduši vadīties pēc reliģisko vadītāju noteiktiem likumiem.