Aizvien uzlabosim mācītprasmi

1. Kas ir jāapgūst visiem kristiešiem, un kāpēc? (2. Timotejam 4:2; sk. arī attēlu.)

JĒZUS saviem sekotājiem teica: ”Gatavojiet par mācekļiem visu tautu cilvēkus.. un māciet tiem pildīt visu, ko es jums esmu licis.” (Mat. 28:19, 20.) No tā var secināt, ka visiem kristiešiem ir jāprot mācīt Bībeles patiesību. Mēs zinām, ka Jehova ir tas, kas velk pie sevis cilvēkus, kuriem ir ”pareiza attieksme, lai iegūtu mūžīgu dzīvi”. Lielu ieguldījumu dod arī eņģeļi — viņi mums palīdz šos cilvēkus satikt. (Ap. d. 13:48; Jāņa 6:44; Atkl. 14:6.) Bet arī mums ir kaut kas jādara. Labu priekšzīmi ir rādījuši Pāvils un Barnaba. Kā var lasīt Bībelē, kad viņi Ikonijas sinagogā stāstīja labo vēsti, viņi ”sludināja tā, ka liels pulks jūdu un grieķu kļuva ticīgi”. (Ap. d. 14:1.) Ir skaidrs, ka viņi lieliski prata mācīt Dieva vārdus. (Nolasīt 2. Timotejam 4:2.) Šī prasme ir jāapgūst visiem kristiešiem.

2. Kāpēc dažiem liekas, ka viņi nekad nekļūs par prasmīgiem Bībeles skolotājiem?

² Dažiem liekas, ka viņi nekad nekļūs par prasmīgiem Bībeles skolotājiem, jo nav ieguvuši labu izglītību, bet citi uzskata, ka viņiem trūkst spēju. Kā var lasīt Bībelē, arī senatnē bija Dieva kalpi, kas jutās nepiemēroti tiem uzdevumiem, ko Dievs viņiem uzticēja. (2. Moz. 4:10; Jer. 1:6.) Daži sludinātāji ir tik zemās domās par savu mācītprasmi, ka vaino sevi tajā, ka viņiem nav izdevies nevienu ieinteresēt par Bībeles patiesību. Bet ne visi, kam sludinām, atsauksies uz labo vēsti, jo tas ir atkarīgs ne tikai no mūsu pūlēm, bet arī no daudziem citiem faktoriem. Atcerēsimies, ka Jehova un eņģeļi rūpējas, lai sludinātāji satiktu cilvēkus, kam varētu interesēt Bībeles patiesība. Taču arī mums ir jādod savs ieguldījums — mums labā vēsts jāstāsta tā, lai cilvēkiem būtu patīkami to klausīties. Šajā rakstā ir aplūkots, kas mums ir jāņem vērā, lai mēs uzlabotu savu mācītprasmi.

DOMĀSIM PAR TIEM, KAM SLUDINĀM

3. Kāpēc Jēzus teiktais ietekmēja viņa klausītājus?

³ Bībelē teikts, ka Jēzus ”zināja, kas ir cilvēka sirdī”. (Jāņa 2:25.) Viņš labi izprata cilvēku domas un saprata, kas tos mudina uz konkrētu rīcību. Viņš zināja, kas cilvēkiem ir vajadzīgs, tāpēc viņa teiktais iekrita klausītāju sirdī. Jēzus redzēja, ka ļaudis ir garīgā badā un ka viņu dzīvi apgrūtina neskaitāmas tradīcijas un reliģisko vadītāju izdomāti likumi. (Mat. 9:36; 23:4.) Tie bija daži no jautājumiem, kam Jēzus, gribēdams palīdzēt cilvēkiem, pieskārās Kalna runā. Ļaudis tiecās pie Jēzus, jo viņš runāja par to, kas viņus uztrauc.

4. Ko mums jācenšas izprast? (Sk. arī attēlu.)

⁴ Arī mums jādomā par cilvēkiem, kam sludinām, un jācenšas izprast, kas viņus uztrauc un par ko viņi raizējas. Pasaulē ir papilnam problēmu, un nav tādu cilvēku, kurus neskartu neviena no tām. Turēsim to prātā! Tad mums nebūs grūti just līdzi cilvēkiem, ko sastopam sludināšanā. Centīsimies iztēloties, kas viņus varētu uztraukt. Vai nesen ziņās nav izskanējis kaut kas satraucošs? Vai vecāki neraizējas par bērnu drošību? Vai nepieaug bezdarba līmenis? Padomāsim, kā tas ir — dzīvot ”īpaši grūtos laikos” bez pamatotas cerības uz labāku nākotni! (2. Tim. 3:1; Jes. 65:13, 14.)

5. Kā Jēzus atšķīrās no farizejiem? (Mateja 11:28—30.)

⁵ Jēzus klausītāji juta, ka viņi Jēzum rūp. Viņš ļoti atšķīrās no farizejiem, kas uz vienkāršajiem ļaudīm raudzījās no augšas un tos nicināja. (Mat. 23:13; Jāņa 7:49.) Jēzus pret visiem izturējās ar cieņu. Viņš bija ”lēnprātīgs un sirdī pazemīgs”, tāpēc cilvēkiem bija viegli uzklausīt, ko viņš māca. (Nolasīt Mateja 11:28—30.) Arī mums pret visiem, kam sludinām, jāizturas tā, lai viņi justu, ka mēs viņus cienām un mums nav vienaldzīgas viņu raizes.

6. Kā mums jāizturas, ja cilvēki pret mums ir nelaipni?

⁶ Kā mums jāizturas, ja kāds negrib mūs uzklausīt un pat runā asi? Protams, mēs neatbildam ar to pašu. Bet Jēzus mācīja, ka mums ir jāiet vēl soli tālāk. Viņš aicināja: ”Dariet labu tiem, kas jūs ienīst, svētījiet tos, kas jūs nolād, lūdziet par tiem, kas jūs apvaino.” (Lūk. 6:27, 28.) Tā rīkoties būs viegli, ja domāsim par cilvēku pozitīvi un neuzskatīsim, ka viņš tīšuprāt ir gribējis mūs aizvainot. Nav noliedzams, ka daži patiešām ir naidīgi noskaņoti pret mūsu ticību. Tomēr lielākoties nelaipnas attieksmes iemesls ir tas, ka cilvēku nomāc kāda problēma, kurai nav pilnīgi nekāda sakara ar mums. Tāpat ir iespējams, ka mēs esam ieradušies pie viņa durvīm neīstajā laikā. Lai ar kādu attieksmi mēs saskartos, mums jāņem Bībelē lasāmais norādījums: ”Jūsu runa lai vienmēr ir patīkama, lai tajā ir sāls, tad jūs pratīsiet ikvienam atbildēt.” (Kol. 4:6.) Ja būsim iejūtīgi un centīsimies izprast, kas cilvēkus uztrauc, mēs neņemsim pie sirds arī kādu skarbāku vārdu un runāsim par tādām Bībeles tēmām, kas viņus varētu ieinteresēt.

BALSTĪSIMIES UZ BĪBELI

7. Uz ko, mācīdams cilvēkus, balstījās Jēzus? (Jāņa 7:14—16.)

⁷ Mācīdams cilvēkus, Jēzus vienmēr balstījās uz Svētajiem Rakstiem, nevis uz savu gudrību. Viņš tos skaidroja vienkāršiem vārdiem un palīdzēja klausītājiem saprast, kā Dieva teiktais attiecas uz viņu dzīvi. Viņa mācības viegli palika prātā. Ne velti Bībelē rakstīts, ka Jēzus ”mācīja kā tāds, kam ir vara, nevis kā rakstu mācītāji”, tāpēc cilvēkus ”ļoti pārsteidza tas, kā viņš mācīja”. (Marka 1:22.) Lai pamatotu savus apgalvojumus, rakstu mācītāji mēdza citēt augsti godātus rabīnus. Turpretī Jēzus citēja Svētos Rakstus. Būdams Dieva Dēls, kas agrāk bija dzīvojis debesīs, viņš būtu varējis spīdēt ar savām zināšanām un panākt, ka klausītāji viņu apbrīno. Taču viņš tā nedarīja — viņš allaž balstījās uz Dieva vārdiem, lai viņa klausītāji saprastu, ko Dievs no tiem prasa. (Nolasīt Jāņa 7:14—16.) Tā Jēzus rādīja lielisku paraugu saviem sekotājiem.

8. Kā apustulis Pēteris apliecināja, ka ir mācījies no Jēzus?

⁸ Jēzus mācekļi, runādami ar ļaudīm par savu ticību, balstījās uz Svētajiem Rakstiem. Spilgts piemērs ir apustuļa Pētera runa 33. gada Vasarsvētkos. Lai gan Pēteris nebija ieguvis nekādu īpašu izglītību, viņš prasmīgi izskaidroja pravietojumus, kas bija izteikti par Jēzu. (Ap. d. 2:14—37.) Kā tas iespaidoja viņa klausītājus? ”Tie, kas labprāt uzklausīja viņa vārdus, kristījās, un tajā dienā viņiem pievienojās ap trīs tūkstošiem cilvēku.” (Ap. d. 2:41.)

9. Kāpēc sludinot mums jābalstās uz Bībeli?

⁹ Dieva vārdi var ietekmēt cilvēku sirdi un dot spēku mainīties. (Ebr. 4:12.) Tāpēc mums ”jāsludina Dieva vārdi”, proti, sludinot jāvērš cilvēku uzmanība uz Bībeli. (2. Tim. 4:2.) Sālamana pamācībās 2:6 rakstīts, ka ”Jehova dod gudrību un no viņa nāk zināšanas un sapratne”. Ja mēs, stāstīdami labo vēsti, balstāmies uz Bībeli, mēs, tēlaini izsakoties, ļaujam runāt pašam Jehovam. (Mal. 2:7.) Mēs vēlamies, lai ikviens zinātu, ka Bībelē lasāmie ieteikumi ir daudz pārāki par tiem, ko piedāvā cilvēki. Tā kā Bībeles autors ir Dievs, no tās var uzzināt, kā jādzīvo, lai Dievs ar mums būtu apmierināts un lai mēs būtu laimīgi. (2. Tim. 3:16, 17.)

10. Kā mums jāvada Bībeles stundas?

¹⁰ Kad gatavojamies Bībeles nodarbībai, pārdomāsim, kādus pantus izcelt. Skolniekam jāsaprot, ka tās ir Bībeles stundas. Ilustrācijām, kas redzamas mācību palīglīdzeklī, un videomateriāliem ir otršķirīga nozīme. Katrā nodarbībā būtiskākais ir Bībeles panti, tāpēc izlasīsim un pārrunāsim ar skolnieku galvenos pantus. Kad pārrunājam ilustrācijas un video, palīdzēsim skolniekam saskatīt, kādiem Bībeles principiem tur ir pievērsta uzmanība. Tas nenozīmē, ka mums ir gari jārunā un jānolasa pēc iespējas vairāk Bībeles pantu. Pēc katra izlasītā panta mums jāļauj skolniekam to mierīgi apdomāt un vajadzības gadījumā tas jāizlasa vēlreiz. Tad patiešām varēs teikt, ka mēs mācām Bībeli. (1. Kor. 2:13.)

11., 12. a) Kāpēc mums jābūt pacietīgiem, mācot Bībeli? (Apustuļu darbi 17:1—4; sk. arī attēlu.) b) Ko mēs varētu darīt, ja cilvēkam Bībele ir pasveša grāmata?

¹¹ Ja skolniekam ir grūti piekrist kādai Bībeles mācībai, atcerēsimies, ka mums jābūt ļoti pacietīgiem. (2. Tim. 4:2.) Bībeles skolnieku garīgā izaugsme nenotiek vienlīdz strauji. Varbūt sludinātājam šķiet: ”Kas tur ko nesaprast?”, bet dažiem skolniekiem ir vajadzīgs ilgāks laiks nekā citiem. Bībelē stāstīts, ka Tesalonikā daži ebreji atsaucās uz labo vēsti tikai pēc tam, kad Pāvils vietējā sinagogā bija runājis ar viņiem vairākkārt. (Nolasīt Apustuļu darbus 17:1—4.)

¹² Lai noskaidrotu, ko Bībeles skolnieks domā, uzdosim viņam jautājumus un pēc tam pacietīgi klausīsimies. Varbūt mums gribas pašiem visu izskaidrot, bet tā nebūtu jādara. Centīsimies saprast skolnieka domu gaitu. Kad viņš ir izteicis savu viedokli, būtu labi nolasīt un pārrunāt Bībeles pantus, kas viņam palīdzētu saprast Dieva viedokli konkrētajā jautājumā. Paturēsim prātā, ka daudziem Bībele ir pasveša grāmata un viņiem ir visai miglaina nojausma par to, kas tajā ietverts. Mēs varam atšķirt Bībelē pašā sākumā atrodamo ”Bībeles lasītāja ceļvedi” un parādīt cilvēkam, cik daudz vērtīgas informācijas viņš var uzzināt šajā senajā grāmatā. Pēc tam, lai viņam rastos priekšstats, ko var gūt, iepazīstot Bībeli, varam norādīt uz 15. jautājumu (”Kā būt laimīgiem?”) un nolasīt vienu vai divus pantus, kas atbild uz šo jautājumu. Ja cilvēks sapratīs, kāds spēks piemīt Bībelē lasāmajiem Dieva vārdiem, tad viņš gribēs likt uzzināto lietā un vēlēsies izpētīt Bībeli dziļāk.

VĒRSĪSIM UZMANĪBU UZ JEHOVU

13. Uz ko mums jāvērš Bībeles skolnieka uzmanība? Paskaidrojiet ar piemēru.

¹³ Palīdzēsim cilvēkiem iepazīt Jehovu un viņam tuvoties! (Jēk. 4:8.) Savā ziņā mūsu darbu varētu salīdzināt ar teātra gaismotāja darbu. Viņš nekad nevērš prožektoru gaismu uz sevi — viņa darbs ir izrādes laikā vērst gaismu uz aktieriem. Savukārt mums, kad mācām kādam Bībeli, ir jāvērš uzmanība uz Jehovu, nevis jāizceļ sevi.

14. Kā mēs varam rosināt Bībeles skolniekā vēlēšanos iepriecināt Jehovu?

¹⁴ Vadot nodarbības, mums jārosina Bībeles skolniekā vēlēšanās iepriecināt Jehovu. (Sāl. pam. 27:11.) Mēs cilvēkam mācām nevis noteiktas uzvedības normas, bet gan skaidrojam, kā viņš var iegūt Jehovas labvēlību. Viņam ir jāsaprot, ka konkrētas izmaiņas dzīvē ir jāveic tādēļ, lai Jehova par viņu priecātos. Ja cilvēks pūlas atbrīvoties no kāda peļama paraduma, bet viņam tas neizdodas, varam pārrunāt ar viņu tādus jautājumus: ”Kāpēc Jehova nosoda šo paradumu? Kāpēc Jehova grib, lai tu atbrīvotos no kaut kā tāda, kas tev patīk? Kāpēc var teikt, ka tas liecina par Jehovas mīlestību pret tevi?” Jo vairāk Bībeles skolnieks domās par Jehovu, jo skaidrāk sapratīs, cik mīlošs tēvs ir Jehova un ka nav neviena, kas būtu tik labs kā viņš. Tas motivēs cilvēku ar savu dzīvi iepriecināt debesu Tēvu.

BŪSIM PRASMĪGI BĪBELES SKOLOTĀJI!

15. Kā mēs varam kļūt par vēl prasmīgākiem Bībeles skolotājiem?

¹⁵ Lūgsim Jehovu, lai viņš mums palīdz saprast, kā mēs varētu kļūt par vēl prasmīgākiem Bībeles skolotājiem. (1. Jāņa 5:14.) Kā Jehova var atbildēt uz tādām lūgšanām? Atcerēsimies, ka viņš mūs māca draudzes sapulcēs. Tāpēc uzmanīgi klausīsimies tajās un liksim lietā dzirdēto! Mēs varam aicināt uz Bībeles nodarbībām sludinātājus, kas ir pieredzējuši skolotāji. Pēc tam mēs varam pavaicāt, kādi ir viņu novērojumi par to, kā tās vadām. Kas vēl mums jāpatur prātā? Mēs paši labi zinām Bībeles mācības, bet skolniekam apskatāmajā materiālā ir daudz kā jauna. Centīsimies uz to paraudzīties viņa acīm! Palīdzēsim viņam saprast, ka viss, ko Dievs no viņa prasa, nāk viņam par labu un ka, paklausīdams Dievam, viņš izveidos ciešas attiecības ar to un būs laimīgs. (Ps. 1:1—3.)

16. Kāpēc ir vērts aizvien uzlabot savu mācītprasmi?

¹⁶ Labās vēsts sludināšana sagādā milzīgu prieku un gandarījumu. Arī jaunajā pasaulē mēs stāstīsim cilvēkiem par patieso Dievu un mācīsim viņus. Centīsimies aizvien uzlabot savu mācītprasmi! Domāsim par tiem, kam sludinām, balstīsimies uz Bībeli un vērsīsim uzmanību uz Jehovu! Tad mēs būsim labi Bībeles skolotāji.