Kā Ījaba grāmata noder tiem, kas cieš

1., 2. Kāpēc ir vērts lasīt Ījaba grāmatu?

IESPĒJAMS, mēs nesen kārtējo reizi esam pārlasījuši Ījaba grāmatu. Šo grāmatu, kas uzrakstīta pirms trīsarpus tūkstošiem gadu, bieži ierindo starp pasaules literatūras šedevriem. Kādā Bībeles komentārāa, kur slavēta Ījaba grāmatas vienkāršā kompozīcija, krāšņais stils un spilgtā valoda, teikts, ka to sarakstījis ”literārs ģēnijs”. Kā zināms, Mozus bija tas, kurš uzrakstīja šo grāmatu, taču tās īstais autors ir Dievs Jehova. (2. Tim. 3:16.)

² Ījaba grāmatai Bībelē ir liela nozīme. No šīs grāmatas var secināt, ka Dieva vārda svētīšana ir svarīgs jautājums, kas skar visas saprātīgās būtnes. Vēl tajā var uzzināt, ka Jehovam piemīt tādas brīnišķīgas īpašības kā mīlestība, gudrība, taisnīgums un varens spēks. Ījaba grāmatā 31 reizi uz Jehovu ir attiecināts vārds ”Visvarenais” — vairāk nekā visās citās Bībeles grāmatās kopā. Iedziļinoties Ījaba grāmatā, var noskaidrot atbildes uz daudziem dzīves būtiskākajiem jautājumiem, piemēram, saprast, kāpēc Dievs pieļauj ciešanas.

3. Ko vēl mēs varam uzzināt no Ījaba grāmatas?

³ Ja esam pakāpušies kalnā, mēs pārredzam tālu apkārtni. Savukārt, lasot Ījaba grāmatu, mēs pakāpjamies augstāk pārnestā nozīmē un spējam paraudzīties uz dažādiem pārbaudījumiem un grūtībām no Dieva Jehovas viedokļa. Uzzināsim, kā Ījaba grāmata noder tiem, kas cieš. Noskaidrosim, kā stāsts par Ījabu varēja palīdzēt izraēliešiem un ko no tā gūstam mēs. Vēl uzzināsim, kā šajā grāmatā ietvertās atziņas izmantot sludināšanā.

DIEVS PIEĻAUJ, KA ĪJABS PIEREDZ DAŽĀDAS NELAIMES

4. Ar ko Ījabs atšķīrās no daudziem tā laika izraēliešiem?

⁴ Tajā laikā, kad izraēlieši Ēģiptē bija vergi, Ūca zemē dzīvoja kāds vīrs, vārdā Ījabs. Ūca zeme, pēc visa spriežot, atradās uz austrumiem no Apsolītās zemes, Arābijas pussalas ziemeļos. Pretstatā daudziem izraēliešiem, kas Ēģiptē bija sākuši pielūgt elkus, Ījabs bija uzticīgs Jehovam. (Joz. 24:14; Eceh. 20:8.) Jehova par viņu teica: ”Uz zemes nav otra tāda cilvēka.”b (Īj. 1:8.) Ījabs bija ļoti turīgs un visu cienīts, viņš bija ”dižākais no visiem austrumniekiem”. (Īj. 1:3.) Tāda cilvēka uzticība Dievam noteikti saniknoja Sātanu.

5. Kāpēc Dievs pieļāva, ka Ījabs pieredz dažādas nelaimes? (Ījaba 1:20—22; 2:9, 10.)

⁵ Sātans apgalvoja, ka tad, ja Ījabam notiktu kaut kas slikts, tas atteiktos no Jehovas. (Īj. 1:7—11; 2:2—5.) Sātana bezkaunīgais apgalvojums ierosināja vairākus svarīgus jautājumus. Tāpēc, kaut arī Jehova mīlēja Ījabu, viņš ļāva, lai Sātans mēģina pierādīt, vai tā apgalvojums ir pamatots vai ne. (Īj. 1:12—19; 2:6—8.) Sātans lika Ījabam pieredzēt dažādas nelaimes. Ījabs zaudēja visus savus lopus, gāja bojā viņa desmit bērni, un pašu Ījabu no galvas līdz kājām pārklāja briesmīgi augoņi. Taču Sātans ar šiem cietsirdīgajiem uzbrukumiem nepanāca, ka Ījabs atteiktos no Dieva. (Nolasīt Ījaba 1:20—22; 2:9, 10.) Jehova izdziedināja Ījabu, atjaunoja viņa labklājību, un Ījabam piedzima vēl desmit bērni. Ļaudis atkal cienīja Ījabu. Jehova brīnumainā veidā pagarināja Ījaba mūžu par 140 gadiem, un Ījabs pieredzēja savus pēcnācējus līdz ceturtajai paaudzei. (Īj. 42:10—13, 16.) Kā stāsts par Ījabu varēja palīdzēt senajiem Dieva kalpiem, un ko no tā gūstam mēs?

6. Ko varēja gūt izraēlieši, pārdomājot, kas notika ar Ījabu? (Sk. arī attēlu.)

⁶ Ko izraēlieši varēja gūt no stāsta par Ījabu. Izraēliešiem Ēģiptē bija bijusi grūta dzīve. Jozua un Kālebs visu savu jaunību bija vergi, bet pēc tam citu vainas dēļ 40 gadu bija spiesti pavadīt tuksnesī. Izraēlieši, kas dzīvoja pēc tam, kad Ījabs bija izturējis pārbaudījumus, varēja daudz ko gūt, pārdomājot šī dievbijīgā vīra dzīvi. Viņi varēja uzzināt, ka cilvēku ciešanās ir vainojams nevis Dievs, bet Sātans, un noskaidrot, kāpēc Dievs tās pieļauj. Viņi varēja secināt, ka Jehova mīl tos, kas paliek viņam uzticīgi arī grūtībās, un ka viņš tādus cilvēkus atalgo.

7., 8. Kā Ījaba grāmata noder tiem, kas cieš? Miniet piemēru.

⁷ Ko no stāsta par Ījabu varam gūt mēs. Daudzi ir zaudējuši ticību Dievam tāpēc, ka nav varējuši saprast, kāpēc dievbijīgiem cilvēkiem ir jācieš. Tā notika ar kādu ruandieti, vārdā Heizelac, kas no bērnības bija ticējusi Dievam. Kad viņas vecāki izšķīrās, viņas dzīvē ienāca patēvs, kas pret viņu izturējās ļoti slikti. Pusaudzes vecumā viņa tika izvarota. Viņa bija cerējusi, ka saņems savā baznīcā mierinājumu, bet viņas cerības nepiepildījās. Dziļi sarūgtināta, Heizela uzrakstīja Dievam vēstuli, kurā bija teikts: ”Dievs, es tik bieži esmu tevi lūgusi, esmu centusies būt laba, bet tu labu atmaksāji ar ļaunu. Es atsakos no tevis! Turpmāk es dzīvošu tā, kā man pašai tīk.” Vai nav sāpīgi dzirdēt, ka, līdzīgi Heizelai, cilvēki savās ciešanās vaino Dievu?

⁸ No Ījaba grāmatas mēs esam uzzinājuši, ka ciešanās nav vainojams Dievs un ka ļaunumu ir izraisījis Sātans. Vēl Ījaba grāmata mums ir palīdzējusi saprast: uzskats, ka ciešanas ir sods par cilvēka grēkiem, ir aplams. (Īj. 4:1, 8.) Bībelē var lasīt, ka daudz kas ir atkarīgs no ”laika un neparedzētiem apstākļiem”. (Pulc. 9:11.) Mēs esam uzzinājuši, ka tad, ja pārbaudījumos nenovēršamies no Jehovas, mēs atspēkojam Sātana apsūdzības. (Īj. 2:3; Sāl. pam. 27:11.) Mēs esam ļoti priecīgi, ka Jehova to visu mums ir darījis zināmu. Heizela vēlāk ar Jehovas liecinieku palīdzību sāka iepazīt Bībeli. Kad viņa atskārta, ka Dievs nav licis viņai ciest, viņa sacīja: ”Es pēc ilga laika atkal no visas sirds lūdzu Dievu un sacīju, ka tad, kad es vēstulē uzrakstīju, ka atsakos no viņa, es taču viņu nemaz nepazinu. Tagad es zinu, ka Jehova mani mīl, un es esmu laimīga.” Cik labi ir zināt, kāpēc Dievs pieļauj ciešanas!

KĀ STĀSTS PAR ĪJABU MUMS PALĪDZ IZTURĒT GRŪTĪBAS

9. Kas Ījabam bija svarīgākais? (Jēkaba 5:11.)

⁹ Iztēlojieties Ījabu sēžam pelnos. Viņa miesu klāj augoņi, un viņš ir savilcies čokurā aiz sāpēm. Viņa āda ir nomelnējusi un lobās nost, un viņš ar māla lausku to kasa. Ījabs ir izkāmējis un galīgi izvārdzis, un ik pa brīdim viņam izlaužas žēlabu pilni vārdi. Varētu likties, ka Ījabs vairs tikai pēdējiem spēkiem turas pie dzīves. Tomēr, lai kā Ījabam būtu jācieš, viņam svarīgākais bija saglabāt uzticību Jehovam. (Nolasīt Jēkaba 5:11.) Kas viņam šajā ziņā palīdzēja?

10. Kas liecina, ka Ījabs nebaidījās atklāti stāstīt Jehovam par savām izjūtām?

¹⁰ Ījabs atklāti stāstīja Jehovam par savām izjūtām. (Īj. 10:1, 2; 16:20.) Piemēram, kā var lasīt 3. nodaļā, Ījabs sūrojās par savām nelaimēm, uzskatīdams, ka tās ir izraisījis Jehova. Pēc tam sarunās ar saviem trim biedriem Ījabs apņēmīgi paziņoja, ka nav izdarījis neko nosodāmu. Ne reizi vien viņš ar šādiem apgalvojumiem vērsās pie Jehovas. Kā izriet no Ījaba vārdiem, kādā brīdī viņš pat uzskatīja, ka ir taisnīgāks nekā Dievs. (Īj. 10:1—3; 32:1, 2; 35:1, 2.) Cenzdamies pierādīt savu krietnumu, viņš brīžiem tik ļoti aizrāvās, ka viņa vārdi bija neprātīgi, kā viņš pats secināja. (Īj. 6:3, 26.) 31. nodaļā var lasīt, ka Ījabs pieprasīja, lai Dievs atzītu, ka Ījabs cieš nepelnīti, un paskaidrotu, kāpēc viņam jācieš. (Īj. 31:35.) Lai gan tas, protams, nebija pareizi, tomēr, pārlasot Ījaba grāmatu, mēs saprotam, ka Ījaba vārdu pamatā bija nelokāma uzticība Jehovam un nesatricināma pārliecība, ka Jehova viņu tiesās taisnīgi.

11. Kā Jehova izturējās pret Ījabu?

¹¹ Kad Jehova no vētras uzrunāja Ījabu, viņš nesāka Ījabam skaidrot, kāpēc tam ir jācieš. Bet viņš arī nenosodīja Ījabu par tā sūrošanos un kategoriskajiem apgalvojumiem, ka tas neesot izdarījis neko nosodāmu. Jehova pamācīja Ījabu, kā mīlošs tēvs pamāca dēlu, un tas ietekmēja Ījabu. Ījabs pazemīgi atzina, ka ir runājis par to, ko nesaprot, un nožēloja savus pārsteidzīgos izteikumus. (Īj. 31:6; 40:4, 5; 42:1—6.) Kā stāsts par Ījabu varēja palīdzēt senajiem Dieva kalpiem, un ko no tā gūstam mēs?

12. Ko izraēlieši varēja gūt no stāsta par Ījabu?

¹² Ko izraēlieši varēja gūt no stāsta par Ījabu. Piemēram, padomāsim, kas bija jāiztur Mozum. Uzdevums vadīt izraēliešu tautu nebija no vieglajiem. Ik pa laikam tauta neņēma vērā Jehovas norādījumus un tāpēc sarūgtināja Mozu. Bet kā rīkojās Mozus? Kad dumpīgie ļaudis kurnēja pret Jehovu, Mozus ar savām raizēm vērsās pie Jehovas. (2. Moz. 16:6—8; 4. Moz. 11:10—14; 14:1—4, 11; 16:41, 49; 17:5.) Ījaba piemērs Mozum varēja palīdzēt arī tajā reizē, kad Mozus bija rīkojies aplami. Izraēlieši bija apmetušies Kadešā (tas acīmredzot bija tautas 40. gads tuksnesī). Mozus ”izteica pārsteidzīgus vārdus” un nepagodināja Jehovu, kad viņam tas bija jādara. (Ps. 106:32, 33.) Tāpēc Jehova paziņoja Mozum, ka tas neieies Apsolītajā zemē. (5. Moz. 32:50—52.) Lai gan tas noteikti sāpināja Mozu, viņš nesāka iebilst Jehovam, bet izturējās pazemīgi. Stāsts par Ījabu varēja palīdzēt arī nākamajām izraēliešu paaudzēm. To pārdomājot, dievbijīgie izraēlieši varēja secināt, ka grūtībās viņi droši var vērsties pie Jehovas un atklāti viņam visu stāstīt. Tāpat viņi varēja saprast, ka tad, ja viņi ir kļūdījušies, nav jāmēģina izdomāt attaisnojumus savai aplamajai rīcībai, bet gan pazemīgi jāuzklausa Jehovas pamācības un aizrādījumi.

13. Kādas atziņas mēs varam gūt, pārdomājot Ījaba pieredzēto?

¹³ Ko no stāsta par Ījabu varam gūt mēs. Arī mēs pieredzam ne mazums grūtību. (Nolasīt Ebrejiem 10:36.) Kādam jācīnās ar smagu slimību, citam ir grūta situācija ģimenē, bet kādam citam nāve ir atņēmusi mīļu cilvēku. Turklāt reizēm kāds mums pasaka kaut ko neapdomīgu vai mūs sāpina ar savu rīcību, un tas mūsu situāciju padara vēl smagāku. (Sāl. pam. 12:18.) Bet mēs zinām, ka varam pilnīgi atklāti stāstīt Jehovam, kā mēs jūtamies, jo nešaubāmies, ka viņš mūs uzklausīs, un par to mēs pārliecināmies, lasot Ījaba grāmatu. (1. Jāņa 5:14.) Tad, ja, lūdzot viņu, sirdssāpēs pateiksim kaut ko tādu, kas izklausīsies līdzīgi Ījaba ”neprātīgajiem” vārdiem, Jehova mūs nevis nosodīs, bet gan dos mums spēku un gudrību, lai mēs spētu visu izturēt. (2. Laiku 16:9; Jēk. 1:5.) Viņš pamācīja Ījabu, un, ja vajadzīgs, pamācīs arī mūs. Ījaba grāmata palīdz saprast, ar kādu attieksmi ir jāuztver Bībeles padomi un tie padomi, ko saņemam ar uzticamā un gudrā kalpa starpniecību un ko mums dod ticības biedri. (Ebr. 12:5—7.) Mums, līdzīgi Ījabam, pazemīgi jāuzklausa pamācības un jāmainās. (2. Kor. 13:11.) Vai nav tiesa, ka, pārdomājot Ījaba pieredzēto, mēs gūstam daudz vērtīgu atziņu? Tālāk ir apskatīts, kā tās izmantot sludināšanā.

KĀ ĪJABA GRĀMATĀ IETVERTĀS ATZIŅAS IZMANTOT SLUDINĀŠANĀ

14. Kā mēs bieži vien atbildam, kad mums jautā, kāpēc pastāv ciešanas?

¹⁴ Sludināšanā mēs reizēm satiekam cilvēkus, kas jautā, kāpēc pastāv ciešanas. Kā mēs lielākoties atbildam uz tādu jautājumu? Iespējams, mēs vēršam sarunas biedra uzmanību uz notikumiem Ēdenes dārzā un pieminam, ka ļaunas garīgas būtnes melu dēļ pirmie cilvēki sacēlās pret Dievu. (1. Moz. 3:1—6.) Pēc tam mēs droši vien norādām, ka Ādama un Ievas nepaklausības dēļ pasaulē ir ienākušas ciešanas un nāve. (Rom. 5:12.) Tad mēs varbūt pastāstām, ka Dievs ir ļāvis paiet laikam, lai pierādītos, ka Sātans ir melojis, un lai visā pasaulē tiktu izplatīta laba vēsts par to, ka cilvēki atkal varēs dzīvos mūžīgi. (Atkl. 21:3, 4.) Šāds skaidrojums daudziem ir palīdzējis gūt atbildi uz savu jautājumu.

15. Kā mēs varam likt lietā atziņas no Ījaba grāmatas, ja mums jautā, kāpēc pastāv ciešanas? (Sk. arī attēlus.)

¹⁵ Bet vēl uz minēto jautājumu mēs varētu atbildēt, liekot lietā atziņas, ko esam guvuši, lasot Ījaba grāmatu. Vispirms mēs varētu uzslavēt sarunas biedru par to, ka viņš ir uzdevis tik dziļu jautājumu. Tad mēs varam pieminēt, ka par to pašu senatnē bija domājis kāds dievbijīgs cilvēks, vārdā Ījabs, kurš pieredzēja lielas nelaimes. Ījabs pat domāja, ka viņa ciešanās ir vainojams Dievs. (Īj. 7:17—21.) Iespējams, cilvēku pārsteidz, ka tāds jautājums kādu ir nodarbinājis jau tālā pagātnē. Pēc tam mēs varētu īsi paskaidrot, ka Ījaba ciešanas bija izraisījis nevis Dievs, bet Sātans, jo viņš grib pierādīt, ka cilvēki kalpo Dievam aiz savtīgiem apsvērumiem. Mēs varam piebilst: tas, ka Dievs šo situāciju pieļāva, liecina, ka Dievs uzticas saviem kalpiem. Viņš ir pārliecināts, ka netrūks cilvēku, kas viņam kalpos aiz mīlestības. Beigās mēs varam teikt, ka Dievs atalgoja Ījabu par tā uzticību. Tā mēs cilvēkiem palīdzam saprast, ka ciešanās nav vainojams Dievs.

16. Kā Ījaba pieredzētais palīdzēja kādam vīrietim?

¹⁶ Bībeles vēstījums par Ījabu kādam vīrietim deva spēku cīnīties ar drūmām domām. 2021. gadā kāda mūsu māsa, sludinādama pa telefonu, sazvanīja vīrieti, vārdā Mario, un nolasīja tam Bībeles pantu, kurā teikts, ka Dievs cilvēkiem dāvā cerību un dos labu nākotni. Viņa piebilda, ka Dievs arī uzklausa cilvēku lūgšanas, un pajautāja, ko par to visu domā Mario. Mario teica: ”Ziniet, es nupat rakstīju atvadu vēstuli tuviniekiem, jo esmu nolēmis izdarīt pašnāvību. Vispār jau es ticu Dievam, bet man ir tāda sajūta, ka viņam ir pilnīgi vienalga, kas ar mani notiek.” Kad māsa bija piezvanījusi nākamo reizi, saruna ievirzījās par Ījabu un par to, kāpēc viņam bija jācieš. Mario nolēma, ka izlasīs visu Ījaba grāmatu, un māsa viņam aizsūtīja saiti uz Bībeli Jaunās pasaules tulkojumā. Jau drīz vien Mario sāka mācīties Bībeli, un viņu īpaši iepriecināja fakts, ka pastāv mīlošs Dievs, kam rūp, kas ar viņu notiek.

17. Kāpēc mēs esam Jehovam pateicīgi par to, ka viņš Bībelē ir licis iekļaut Ījaba grāmatu? (Ījaba 34:12.)

¹⁷ Dieva vārdiem patiešām piemīt liels spēks — tie ne vien palīdz mainīt savu dzīvi, bet arī sniedz lielu mierinājumu. (Ebr. 4:12.) Mēs esam ļoti pateicīgi Jehovam, ka viņš Bībelē ir iekļāvis stāstu par Ījabu. (Īj. 19:23, 24.) Ījaba grāmatā ir skaidri teikts, ka Dievs nedara ļaunu. (Nolasīt Ījaba 34:12.) No šīs grāmatas var uzzināt, kāpēc Dievs pieļauj ciešanas un kā tās izturēt. Šajā grāmatā ietvertās atziņas mēs varam likt lietā, lai palīdzētu tiem, kas cieš. Nākamajā rakstā ir aplūkots, ko no Ījaba grāmatas var gūt ikviens, kam jāpamāca citi.