Jēzus ”mācījās paklausību”

Jēzus vienmēr ir paklausījis Jehovam. (Jāņa 8:29.) Kāpēc tad Bībelē ir teikts: ”Viņš mācījās paklausību no tā, ko izcieta.” (Ebr. 5:8.)

Būdams uz zemes, Jēzus saskārās ar daudz ko tādu, ar ko debesīs viņam nebija jāsaskaras. Viņa vecāki mīlēja Jehovu, tomēr viņi bija nepilnīgi cilvēki. (Lūk. 2:51.) Daudz ciešanu un sāpju viņš pieredzēja reliģisko vadītāju un varas pārstāvju ļaunprātības dēļ. (Mat. 26:59; Marka 15:15.) Jēzus mācījās paklausīt Dievam arī grūtībās. Bībelē teikts: ”Viņš sevi pazemināja un bija paklausīgs Dievam līdz nāvei.” (Filip. 2:8.)

Tātad Jēzus mācījās paklausīt Jehovam tādos apstākļos, kādos viņš iepriekš nebija bijis. Pieredzētais viņam palīdzēja kļūt par iejūtīgu Ķēniņu un Augsto priesteri. (Ebr. 4:15; 5:9.) Tādā veidā ”mācījies paklausību”, Jēzus varēja uzņemties jaunus pienākumus. Arī mēs varam būt vēl noderīgāki Jehovam, ja esam iemācījušies viņam paklausīt ne vien tad, kad ir viegli, bet arī tad, kad ir grūti. Turklāt ar savu paklausību mēs viņu iepriecinām. (Jēk. 1:4.)