Nevilcināsimies vērsties pie draudzes vecākajiem

1. Kas liecina, ka Jehovam viņa avis ir ļoti dārgas?

JEHOVAM viņa avis ir ļoti dārgas. Viņš tās ”ir ieguvis īpašumā ar sava Dēla asinīm”, un viņš ir uzdevis draudžu vecākajiem rūpēties par tām. (Ap. d. 20:28.) Jehova vēlas, lai vecākie izturētos pret viņa avīm ar mīlestību. Sekodami Jēzus vadībai, draudžu vecākie stiprina ticības biedrus un cenšas pasargāt no visa, kas tos apdraud garīgā ziņā. (Jes. 32:1, 2.)

2. Kam Jehova pievērš īpašu uzmanību? (Ecehiēla 34:15, 16.)

² Jehovam rūp visas viņa avis, bet īpašu uzmanību viņš pievērš tām, kas cieš. Ar draudžu vecāko starpniecību viņš palīdz ”ievainotajām.. un vārgajām”. (Nolasīt Ecehiēla 34:15, 16.) Bet Jehova vēlas, lai mēs paši lūgtu palīdzību, kad tā ir vajadzīga. Mums jālūdz atbalsts Jehovam un jāvēršas pēc palīdzības pie ”ganiem un skolotājiem” — draudzes vecākajiem. (Efes. 4:11, 12.)

3. Kāpēc ir vērtīgi pārdomāt, kādu darbu veic draudzes vecākie?

³ Šajā rakstā ir apskatīts, kā Jehova ar draudzes vecāko starpniecību palīdz tiem kristiešiem, kuru garīgums ir cietis. Kādos gadījumos mums ir jāvēršas pie vecākajiem? Kāpēc tas jādara? Kā viņi var palīdzēt? Kad būsim noskaidrojuši atbildes uz šiem jautājumiem, vairosies mūsu pateicība par darbu, ko draudzē veic vecākie, un mēs zināsim, kā rīkoties, kad mums būs vajadzīgs viņu atbalsts.

KĀDOS GADĪJUMOS JĀVĒRŠAS PIE DRAUDZES VECĀKAJIEM

4. Kas liecina, ka Jēkabs nerakstīja par saslimšanu tiešā nozīmē? (Jēkaba 5:14—16, 19, 20; sk. arī attēlus.)

⁴ Par to, kā Jehova ar draudzes vecāko starpniecību palīdz tiem, kuru garīgums ir cietis, rakstīja Kristus māceklis Jēkabs. Viņa vēstulē var lasīt: ”Ja kāds no jums ir nevesels, lai viņš ataicina draudzes vecākos.” (Nolasīt Jēkaba 5:14—16, 19, 20.) Iedziļinoties Jēkaba vārdos, var secināt, ka viņš rakstīja nevis par tiem, kam sašķobījusies veselība, bet par tiem, kam atslābis garīgums. Par to liecina tas, ka ”neveselajam” ir jāataicina nevis ārsts, bet draudzes vecākie un ka izdziedināšana ir saistīta ar grēku piedošanu. Tas, kā jārīkojas kristietim, kura garīgums ir cietis, līdzinās tam, kā jārīkojas saslimušam cilvēkam. Saslimušajam ir jāapmeklē ārsts, jāpastāsta viņam par saviem simptomiem un tad jāseko ārsta norādījumiem. Savukārt, ja esam garīgi atslābuši, mums jāvēršas pie vecākajiem, jāpastāsta par savu situāciju un pēc tam jāņem vērā uz Bībeli balstītie padomi, ko dod vecākie.

5. Kā mēs varam izvērtēt savu garīgumu?

⁵ Jēkaba ieteikumam mums būtu jāseko arī tad, kad jūtam, ka mūsu draudzība ar Jehovu sāk atslābt, — kad tā vēl nav nopietni iedragāta un mēs vēl neesam zaudējuši Jehovas labvēlību. Izvērtējot savu garīgumu, mums jācenšas būt pret sevi godīgiem un jāpretojas kārdinājumam noliegt savus trūkumus. (Jēk. 1:22.) Tādās lamatās bija iekrituši daži Sardu draudzes kristieši, un Jēzus viņus stingri brīdināja. (Atkl. 3:1, 2.) Kā mēs varam sevi pārbaudīt? Mums jāpārdomā, vai esam saglabājuši ”sākotnējo mīlestību” pret Bībeles patiesību. (Atkl. 2:4, 5.) Vai mēs lasām Bībeli ar tikpat lielu aizrautību kā agrāk? Vai mums joprojām patīk pārdomāt izlasīto? Vai mēs apmeklējam sapulces regulāri, un vai mēs tām gatavojamies tikpat cītīgi kā agrāk? Vai nav mazinājies mūsu dedzīgums sludināšanā? Vai neesam sākuši par izklaidi un mantu domāt vairāk nekā agrāk un tam visam veltīt vairāk laika? Ja secinām, ka mūsu garīgums ir kļuvis vājāks, mums nekavējoties kaut kas jādara lietas labā, lai mēs nepieredzētu garīgu katastrofu. Ja mums neizdodas situāciju uzlabot saviem spēkiem vai arī vājā garīguma dēļ mēs jau esam izdarījuši kaut ko nosodāmu, mums ir jālūdz palīdzība draudzes vecākajiem.

6. Kā jārīkojas kristietim, kas izdarījis nopietnu grēku?

⁶ Daži grēki ir tik nopietni, ka kristietis, kas tos nenožēlo, vairs nevar piederēt pie draudzes. Protams, ikvienam, kas ir izdarījis tik nopietnu grēku, ir jāvēršas pie draudzes vecākajiem. (1. Kor. 5:11—13.) Tādam cilvēkam ir vajadzīga palīdzība, lai viņš spētu atjaunot labas attiecības ar Jehovu. Lai Jehova uz izpirkuma pamata mums varētu piedot, mums jādara ”darbi, kas liecina par grēku nožēlu”. (Ap. d. 26:20.) Tas sevī ietver arī vēršanos pie draudzes vecākajiem.

7. Kam vēl ir vajadzīgs draudzes vecāko atbalsts?

⁷ Draudzes vecākie palīdz ne vien tiem, kas ir izdarījuši nopietnu grēku, bet arī tiem, kam vajadzīgs atbalsts cīņā ar savām vājībām. (Ap. d. 20:35.) Dažiem ik pa brīdim rodas sajūta, ka viņi zaudēs šajā cīņā. Sevišķi grūti var būt tad, ja kristietis pirms patiesības uzzināšanas bija lietojis narkotikas, skatījies pornogrāfiju vai rīkojies netikli. Taču mums nav jābaidās lūgt palīdzību. Mēs varam vērsties pie kāda draudzes vecākā, ar kuru mums ir viegli runāt. Draudzes vecākais mūs noteikti uzklausīs, dos vērtīgus padomus un atgādinās: kamēr vien mēs nepadodamies nepareizām vēlmēm, Jehova pret mums ir labvēlīgs. (Pulc. 4:12.) Iespējams, spēcīgo nepareizo tieksmju dēļ mēs esam kļuvuši nomākti. Tad vecākais mūs mierinās un palīdzēs saprast, ka Jehovu iepriecina mūsu nostāja, jo tā liecina, ka vēlamies būt patīkami Jehovam un neesam pašpārliecināti. (1. Kor. 10:12.)

8. Kādos gadījumos nav uzreiz jāiet pie draudzes vecākajiem?

⁸ Mums nav jāvēršas pie draudzes vecākajiem pēc palīdzības ikvienā jautājumā, kas saistīts ar mūsu garīgumu. Piemēram, ja esam zaudējuši savaldību un pateikuši ticības biedram kaut ko aizskarošu, mums būtu nevis uzreiz jāiet pie draudzes vecākā, bet jācenšas likt lietā Jēzus norādījumu: ”Salīgsti mieru ar brāli.” (Mat. 5:23, 24.) Lai izvairītos no līdzīgām kļūdām nākotnē, mēs varētu papētīt dziļāk, kas mūsu literatūrā teikts par tādām īpašībām kā miermīlība, pacietība un savaldība. Ja nesaskaņas neizdodas atrisināt, mēs, protams, varam lūgt palīdzību kādam draudzes vecākajam. Arī pirmajā gadsimtā draudzes vecākie reizēm palīdzēja ticības biedriem atjaunot labas attiecības, kā var secināt no tā, ka apustulis Pāvils Vēstulē filipiešiem kādam vārdā neminētam kristietim lūdza, lai tas palīdz salabt Eiodijai un Sintihai. (Filip. 4:2, 3.)

KĀPĒC JĀVĒRŠAS PIE DRAUDZES VECĀKAJIEM

9. Kāpēc nebūtu jākaunas runāt ar vecākajiem par savām problēmām? (Sālamana pamācības 28:13.)

⁹ Ir vajadzīga drosme un paļāvība uz Jehovu, lai vērstos pie vecākajiem, kad esam izdarījuši nopietnu grēku vai kad mums liekas, ka nespējam pretoties savām nepareizajām tieksmēm. Mums nebūtu jākaunas runāt ar vecākajiem par savām problēmām. Jehova ir parūpējies, lai draudzēs būtu vecākie, kas ticības biedriem var sniegt garīgu atbalstu. Ja tad, kad ir iedragāts mūsu garīgums, mēs vēršamies pie vecākajiem, mēs apliecinām, ka paļaujamies uz Jehovu un paklausām viņa norādījumiem. Mēs atzīstam, ka bez viņa palīdzības varam garīgā ziņā paslīdēt un krist. (Ps. 94:18.) Bet, ja esam izdarījuši grēku, tajā atzīstamies un vairs to nedarām, Jehova mums piedod un mums ar viņu atkal ir labas attiecības. (Nolasīt Sālamana pamācības 28:13.)

10. Ar ko riskē ikviens, kas cenšas noslēpt savus grēkus?

¹⁰ Ja mēs censtos slēpt savu pārkāpumu, mēs tikai ciestu. Tā bija ķēniņa Dāvida dzīvē — kamēr viņš klusēja par saviem nodarījumiem, viņš cieta ne tikai garīgā, bet arī fiziskā ziņā. (Ps. 32:3—5.) Ja esam saslimuši vai guvuši traumu un neejam pie ārsta, mūsu stāvoklis var pasliktināties. Tāpat ir tad, ja ir cietis mūsu garīgums. Jo ilgāk mēs vilcināmies vērsties pie vecākajiem, jo vairāk mēs pakļaujam riskam savas attiecības ar Jehovu. Jehova to labi zina, tāpēc viņš aicina: ”Nāciet un izlīgstiet ar mani.” (Jes. 1:5, 6, 18.) Tas ir iespējams, ja mēs izmantojam visu, ko viņš ir sagādājis savu kalpu garīgai dziedināšanai.

11. Kas varētu notikt, ja mēs slēptu grēku?

¹¹ Ja mēs slēptu nopietnu grēku, varētu ciest arī citi kristieši. Mūsu dēļ draudzē nevarētu brīvi darboties Jehovas svētais gars un būtu apdraudēta tās mierpilnā gaisotne. (Efes. 4:30.) Bet, ja kāds cits ticības biedrs ir nopietni grēkojis un mēs to esam uzzinājuši, mums jāmudina šis kristietis vērsties pie draudzes vecākajiem. Cita cilvēka grēka slēpšana arī ir grēks. (3. Moz. 5:1.) Tādā gadījumā, ja kristietis saprātīgā laika posmā nav runājis ar vecākajiem, mums pašiem ir jāiet pie vecākajiem un jāpastāsta par notikušo. Tā rīkoties mūs skubina mīlestība pret Jehovu un uzticība viņam. Turklāt tā mēs rūpējamies par draudzes tīrību un palīdzam minētajam kristietim atgūt labas attiecības ar Jehovu.

KĀ DRAUDZES VECĀKIE MUMS PALĪDZ

12. Kā draudzes vecākie palīdz tiem, kuru garīgums ir kļuvis vājš?

¹² Bībelē draudzes vecākajiem ir norādīts: ”Palīdziet vājajiem!” (1. Tes. 5:14.) Ja būsim kļūdījušies, viņi sarunā ar mums centīsies noskaidrot, ko mēs domājam par notikušo. (Sāl. pam. 20:5.) Iespējams, audzināšanas vai rakstura dēļ mums ir grūti runāt par saviem iekšējiem pārdzīvojumiem, un šķērslis varētu būt arī kauna sajūta. Taču, pārvarot šīs sajūtas, mēs varam atvieglot vecāko uzdevumu. Neraizēsimies, ka mūsu vārdi var izklausīties nepārdomāti. (Īj. 6:3, zemsv. piez.) Vecākie neizdarīs pārsteidzīgus secinājumus — viņi mūsos klausīsies uzmanīgi un pacietīgi un tikai tad kaut ko ieteiks. (Sāl. pam. 18:13.) Ir skaidrs, ka sarežģītu jautājumu pārrunāšana prasa laiku, tāpēc ar vienu sarunu, iespējams, nepietiks.

13. Kā vēl draudzes vecākie palīdz tiem, kas ir kļūdījušies? (Sk. arī attēlus.)

¹³ Tādā situācijā vainas apziņa mūs droši vien nospiež kā smaga nasta. Vecākie centīsies nepadarīt to vēl smagāku. Viņi lūgs par mums Jehovu, un Jehova uzklausīs viņu lūgšanas un mūs stiprinās un mierinās. Ko vēl darīs vecākie? Viņi mūs ”slacīs.. ar eļļu Jehovas vārdā”. (Jēk. 5:14—16.) Ar šo ”eļļu” ir domāti Dieva Raksti. Līdzīgi sāpes remdinošai eļļai, draudzes vecāko uz Bībeli balstītie padomi mums palīdzēs atgūt labas attiecības ar Jehovu un atkal izjust iekšēju mieru. (Jes. 57:18.) Jehova mums sirsnīgi saka: ”Lūk, kur ceļš! Ejiet pa to!” (Jes. 30:21.) Prasmīgi izmantodami Bībeli, vecākie palīdzēs saprast, ko no mums prasa Jehova, un stiprinās mūsu apņēmību rīkoties pareizi.

14. Kā saskaņā ar Galatiešiem 6:1 jārīkojas vecākajiem, kad viņi cenšas kādam palīdzēt? (Sk. arī attēlus.)

¹⁴ Nolasīt Galatiešiem 6:1. Kristietis, kas ir ”spēris kļūmīgu soli”, ir atkāpies no Dieva normām. ”Kļūmīgs solis” var būt gan kāds aplams lēmums, gan nopietns Jehovas normu pārkāpums. Draudzes vecākie, mīlestības mudināti, kristietim ”palīdz.. laboties”. Šajā pantā ir lietots grieķu valodas vārds, kas var attiekties uz situāciju, kad pēc traumas kauls jānovieto pareizā stāvoklī. Lai cietušajam lieki nenodarītu sāpes, ārsts rīkojas ļoti uzmanīgi. Arī vecākie izturas pret ticības biedru ļoti uzmanīgi, lai, palīdzēdami viņam atlabt garīgā ziņā, to lieki nesāpinātu. Kā var redzēt minētajā Bībeles pantā, vecākajiem ir jāapzinās, ka arī viņi ir nepilnīgi cilvēki, kas viegli var kļūdīties. Viņiem jābūt iejūtīgiem, nevis paštaisniem. (1. Pēt. 3:8.)

15. Ko mēs varam darīt, ja esam saskārušies ar kādu problēmu?

¹⁵ Jehova nepārtraukti māca draudzes vecākos, un viņiem var droši uzticēties. Vecākie neizpauž konfidenciālu informāciju, viņu padomi ir balstīti nevis uz personisko viedokli, bet uz Bībeli, un viņi pacietīgi palīdz ticības biedriem, kas ir saskārušies ar kādu problēmu. (Sāl. pam. 11:13; Gal. 6:2.) Vecākajiem ir dažāda dzīves pieredze, viņu personība atšķiras, bet mēs varam bez bažām vērsties pie jebkura no viņiem. Protams, nebūtu pareizi vērsties pēc padoma pie visiem vecākajiem pēc kārtas, lai atrastu kādu, kurš mums ieteiktu rīkoties tā, kā mēs paši gribētu. Mēs negribam līdzināties cilvēkiem, kuri ”nespēj paciest veselīgo mācību” un pulcē ap sevi ”skolotājus, kas runā tikai to, ko viņi grib dzirdēt”. (2. Tim. 4:3, zemsv. piez.) Kad kristietis lūdz padomu draudzes vecākajam, vecākais varētu apvaicāties, vai kristietis par šo lietu jau ir runājis ar kādu citu vecāko un, ja ir, tad kas viņam ir ieteikts. Jebkurā gadījumā pazemīgs draudzes vecākais varētu lūgt vēl kāda vecākā viedokli konkrētajā jautājumā. (Sāl. pam. 13:10.)

MŪSU PIENĀKUMS

16. Kāds ir mūsu pienākums?

¹⁶ Draudzes vecākie rūpējas par Dieva ganāmpulku, tomēr viņi neizlemj mūsu vietā, kā rīkoties. Mēs esam apsolījuši Jehovam dzīvot dievbijīgi, un mums jāpilda savs solījums. Ar viņa atbalstu mēs noteikti spēsim palikt viņam uzticīgi. (Rom. 14:12.) Balstoties uz Bībeli, draudzes vecākie paskaidro, kāds ir Dieva viedoklis dažādos jautājumos, taču nesaka mums priekšā, kā būtu jārīkojas. Ja uzklausām viņu padomus un ”liekam lietā savu spriestspēju”, mēs varam pieņemt gudrus lēmumus. (Ebr. 5:14.)

17. Ko mēs vienmēr varam droši darīt?

¹⁷ Vai nav brīnišķīgi, ka varam piederēt pie Jehovas avīm? Jehova mums ir dāvājis ”labo ganu” Jēzu, kurš ir ziedojis savu dzīvību, lai mēs iegūtu izredzes uz mūžīgu dzīvi. (Jāņa 10:11.) Jehova ir dāvājis arī draudžu vecākos un tā izpildījis savu solījumu: ”Es jums došu ganus, kas pildīs manu gribu, un tie vairos jūsu zināšanas un izpratni.” (Jer. 3:15.) Ja ir atslābis mūsu garīgums vai ir cietušas mūsu attiecības ar Jehovu, mēs varam droši vērsties pēc palīdzības pie draudzes vecākajiem. Nevilcināsimies to darīt — tad mēs pieredzēsim, ka Jehova ar viņu starpniecību mūs stiprina un atbalsta!