Kā nepadoties nepareizām tieksmēm

1. Ar ko sastopas visi cilvēki?

VAI jums kādreiz ir uzmākusies vēlēšanās izdarīt kaut ko nosodāmu? Ja tā ir gadījies, nezaudējiet dūšu. ”Jūs sastopaties tikai ar tādiem kārdinājumiem, kādi ir arī citiem cilvēkiem,” teikts Bībelē. (1. Kor. 10:13, zemsv. piez.) Tātad arī citiem kristiešiem ir jācīnās ar nepareizām tieksmēm, un dažiem — ar tādām pašām, ar kādām cīnāties jūs. Taču ar Jehovas atbalstu ikviens šajā cīņā var uzvarēt.

2. Ar kādām nepareizām tieksmēm jācīnās daudziem kristiešiem un Bībeles skolniekiem? (Sk. arī attēlus.)

² Bībelē var lasīt, ka ”ikviens tiek pārbaudīts ar to, ka viņu vilina un kārdina viņa paša iekāre”. (Jēk. 1:14.) Kārdinājumi ir dažādi. Tas, kas kārdina vienu kristieti, nekārdina citu. Piemēram, daži kristieši jūt vēlēšanos stāties netiklās attiecībās ar kādu pretējā dzimuma pārstāvi, bet citus vilina attiecības ar sava dzimuma pārstāvjiem. Tie, kas ir beiguši skatīties pornogrāfiju, reizēm jūt spēcīgu vēlēšanos darīt to atkal. Ar līdzīgām problēmām sastopas arī daudzi, kas ir lietojuši narkotikas vai pārmērīgi lietojuši alkoholu. Tās ir tikai dažas no nepareizajām tieksmēm, ar kurām jācīnās daudziem, kas vēlas kalpot Jehovam. Droši vien mēs visi kādā brīdī esam jutušies tā, kā jutās apustulis Pāvils, kurš rakstīja: ”Kad gribu rīkoties pareizi, izpaužas manī esošais ļaunums.” (Rom. 7:21.)

3. Kādas domas var rasties cilvēkam, kas pastāvīgi cīnās ar kādu nepareizu tieksmi?

³ Ja pastāvīgi izjūtam kādu nepareizu tieksmi, mums var likties, ka vairs nav spēka tai pretoties un ka uzmācīgās tieksmes dēļ esam zaudējuši Jehovas labvēlību. Ir svarīgi neļauties šādām domām. Rakstā ir paskaidrots: 1) kāpēc mums rodas šādas domas, 2) kā nepadoties nepareizām tieksmēm.

SĀTANA VILTĪGĀS METODES

4. a) Ko grib panākt Sātans? b) Kāpēc mums nebūtu jāšaubās par to, ka spēsim pretoties kārdinājumiem?

⁴ Sātans grib, lai mums šķistu, ka mēs nespējam pretoties kārdinājumiem. Tas skaidri izriet no Jēzus vārdiem, kad viņš mācīja savus sekotājus lūgt Dievu: ”Palīdzi mums nepadoties kārdinājumam, bet paglāb mūs no ļaunā.” (Mat. 6:13.) Sātans apgalvo, ka cilvēki, saskaroties ar kārdinājumiem, negribēs klausīt Jehovam. (Īj. 2:4, 5.) Bet Sātans pats ir tas, kurš negribēja palikt uzticīgs Jehovam un padevās nepareizai vēlmei. Viņš acīmredzot uzskata, ka mēs esam līdzīgi viņam un ka, izjūtot kārdinājumu, mēs novērsīsimies no Jehovas. Viņš bija iedomājies, ka pretoties kārdinājumiem nespēs pat Jēzus Kristus. (Mat. 4:8, 9.) Bet vai mēs patiešām nespējam turēties pretī kārdinājumiem? Nē, tā nav! Pāvils rakstīja: ”Es visu spēju, pateicoties tam, kurš man dod spēku,” — un tādu pašu atbalstu varam izjust arī mēs. (Filip. 4:13.)

5. No kā var secināt, ka Jehova uz mums paļaujas?

⁵ Jehova ir absolūti pārliecināts, ka mēs spējam nepadoties nepareizām vēlmēm. Pretējā gadījumā viņš nebūtu paredzējis, ka lielajā postā paliks dzīvi daudz jo daudz cilvēku, kas būs saglabājuši uzticību viņam. Jehova ir teicis, ka liels pulks cilvēku ”savus tērpus” būs ”izmazgājuši un izbalinājuši Jēra asinīs”, un Jehova nemelo. (Atkl. 7:9, 13, 14.) Tātad viņš neuzskata, ka mēs neesam spējīgi pretoties kārdinājumiem.

6., 7. Ko vēl grib panākt Sātans?

⁶ Vēl Sātans grib, lai mēs domātu, ka Jehova pret mums nav labvēlīgs — ka Jehova mūs nosoda par mūsu nepareizajām vēlmēm. Bet Sātans pats ir tas, kurš ir zaudējis Jehovas labvēlību, tāpēc nevarēs dzīvot mūžīgi un tiks iznīcināts. (1. Moz. 3:15; Atkl. 20:10.) Bez šaubām, Sātanu ārkārtīgi sanikno tas, ka mums ir izredzes uz mūžīgu dzīvi. Viņš visiem spēkiem pūlas panākt, lai mēs uzskatītu, ka mums, tāpat kā viņam, nav cerību uz nākotni. Taču mums tā nav jādomā. Jehova mūs nenosoda par nepareizajām vēlmēm — viņš grib mums palīdzēt, lai mēs tām nepadotos. Viņš ”nevēlas, lai kāds ietu bojā, bet grib, lai visi nāktu pie grēku nožēlas”. (2. Pēt. 3:9.)

⁷ Tātad, ja mēs sāktu domāt, ka nespējam pretoties kārdinājumiem un ka Jehova pret mums nav labvēlīgs, Sātans būtu panācis savu. Ja skaidri sapratīsim, ko Sātans grib panākt, mēs spēsim sekmīgi cīnīties ar negatīvajām domām, ko viņš cenšas iesēt mūsu prātā. (1. Pēt. 5:8, 9.)

MŪSU PAŠU GRĒCĪGUMS

8. Kas Bībelē domāts ar vārdu ”grēks”? (Psalms 51:5; sk. arī ”Jēdziena skaidrojums”.)

⁸ Ir vēl kāds iemesls, kāpēc mums var likties, ka esam bezspēcīgi cīņā ar nepareizām tieksmēm un ka Jehova mūs par tām nosoda. Mūs spēcīgi ietekmē iedzimtais grēksa, proti, grēcīgums, kas raksturo visus Ādama un Ievas pēcnācējus. (Īj. 14:4; nolasīt Psalmu 51:5.)

9., 10. a) Kā grēks ietekmēja pirmos divus cilvēkus? (Sk. arī attēlu.) b) Kā mūs ietekmē grēcīgums?

⁹ Kā grēks ietekmēja Ādamu un Ievu? Kad viņi bija pārkāpuši Jehovas aizliegumu, viņi mēģināja paslēpties no Jehovas un apsegt kailumu. Izdarītā grēka dēļ viņus pārņēma vainas apziņa, bailes un kauns. Ādams un Ieva šajās izjūtās bija kā iesprostoti, viņi nevarēja no tām atsvabināties. No sava grēcīguma viņi vairs nevarēja atbrīvoties.

¹⁰ Mēs neesam tieši tādā pašā situācijā, kādā bija Ādams un Ieva. Uz mums attiecas izpirkums, un uz tā pamata Dievs var piedot mūsu grēkus un mēs varam iegūt tīru sirdsapziņu. (1. Kor. 6:11.) Tomēr mēs joprojām esam grēcīgi, tāpēc ir gluži dabiski, ka reizēm mūs māc vainas apziņa, bailes un kauns. Grēks mūs cieši tur savā varā. Kā teikts Bībelē, tas valda ”arī pār tiem, kuru grēks nebija tāds pats kā Ādama pārkāpums”. (Rom. 5:14.) Tas var nomākt, bet mūsu situācija nav bezcerīga. Ko mēs varētu darīt, lai nejustos bezspēcīgi cīņā ar nepareizām tieksmēm un neļautos domām, ka Jehova mūs par tām nosoda?

11. Kā mums jārīkojas, ja šķiet, ka vairs nav spēka pretoties nepareizām tieksmēm? (Romiešiem 6:12.)

¹¹ Ja šķiet, ka vairs nav spēka cīnīties ar nepareizām tieksmēm, mums jāsaprot, ka tajā brīdī mūsu grēcīgums mums it kā saka: ”Padodies!” Bet šajā balsī nav jāklausās. Ne velti Bībelē teikts, ka mēs nedrīkstam ļaut grēkam valdīt pār mums. (Nolasīt Romiešiem 6:12.) Nepadoties grēcīgās miesas tieksmēm mums ir pa spēkam. (Gal. 5:16.) Ja Jehova nebūtu pārliecināts, ka mēs spējam pretoties kārdinājumiem, viņš to no mums neprasītu. (5. Moz. 30:11—14; Rom. 6:6; 1. Tes. 4:3.) Nepadosimies šajā cīņā!

12. Kā mums jārīkojas, ja šķiet, ka Jehova mūs nosoda par mūsu nepareizajām tieksmēm?

¹² Līdzīgai ir jābūt mūsu attieksmei pret sajūtu, ka Jehova mūs nosoda tāpēc vien, ka mums uzmācas nepareizas vēlmes. Mums jāsaprot, ka to mums grib iegalvot mūsu grēcīgums, bet mums tajā nav jāklausās. Jehova zina, ka mums visiem ir iedzimta tieksme rīkoties nepareizi. (Ps. 103:13, 14.) Viņš ”zina visu” par mums un labi izprot, kā ikvienu no mums ietekmē iedzimtais grēcīgums. (1. Jāņa 3:19, 20.) Ja neļaujamies grēcīgajām tieksmēm, mēs esam tīri Jehovas acīs. Tālāk ir paskaidrots, kāpēc tā var teikt.

13., 14. Vai kristietis, kam uzmācas nepareizas tieksmes, nav patīkams Jehovam? Paskaidrojiet.

¹³ Kā var redzēt Bībelē, starp nepareizām vēlmēm un nepareizu rīcību ir milzīga atšķirība. Nosodāmas domas mums var ienākt prātā pret mūsu gribu, bet ar rīcību ir citādi — to mēs varam kontrolēt. Pirmajā gadsimtā Korintā par kristiešiem bija kļuvuši cilvēki, kas agrāk bija iesaistījušies homoseksuālās attiecībās. Pāvils Korintas kristiešiem rakstīja: ”Daži no jums tādi bija.” Vai nevienam no viņiem vairs neuzmācās vēlēšanās iesaistīties homoseksuālās attiecībās? Maz ticams, jo šādas tieksmes parasti ir dziļi iesakņojušās. Bet ikviens, kas savaldījās un nepadevās nepareizajām vēlmēm, joprojām bija patīkams Jehovam. Jehova šādus cilvēkus uzskatīja par ”nomazgātiem”. (1. Kor. 6:9—11.)

¹⁴ Tieši tāpat ir mūsu laikos. Lai ar kādām tieksmēm mums būtu jācīnās, mēs spējam tām nepadoties. No dažām mēs varbūt nevaram atbrīvoties, tomēr mēs noteikti spējam savaldīties un nepildīt ”miesas un prāta iegribas”. (Efes. 2:3.)

KAS JĀDARA, LAI NEPADOTOS NEPAREIZĀM VĒLMĒM

15. Kāpēc mums jābūt godīgiem pret sevi?

¹⁵ Mums jābūt godīgiem pašiem pret sevi un jāatzīst, kādas vājības mums piemīt. Nebūtu gudri ”mānīt pašiem sevi”. (Jēk. 1:22.) Ja kristietis, kam ir problēmas ar alkoholu, mēģinātu sevi attaisnot, spriežot, ka citi mēdz iedzert vairāk par viņu, viņam būtu grūti turēties pretī kārdinājumam. Tieši tāpat būtu, ja kristietis, ko vilina pornogrāfija, attaisnotu sevi, domājot: ”Ja sieva pret mani būtu mīļāka, man negribētos skatīties pornogrāfiju.” Nemeklēsim attaisnojumus savām vājībām! Mēs paši esam atbildīgi par savu rīcību. (Gal. 6:7.)

16. Kā stiprināt apņemšanos rīkoties pareizi?

¹⁶ Kas vēl ir jādara? Mums jāstiprina apņemšanās nepadoties nepareizām vēlmēm. (1. Kor. 9:26, 27; 1. Tes. 4:4; 1. Pēt. 1:15, 16.) Pārdomāsim, kad un kādās situācijās mēs izjūtam vislielāko kārdinājumu. Vai tas nav tad, kad esam noguruši vai kad ir vēls vakars? Kad esam apzinājušies savas vājās vietas, jau laikus izlemsim, kā rīkoties situācijās, kad radīsies kārdinājums. (Sāl. pam. 22:3.)

17. Ko var mācīties no Jāzepa? (1. Mozus 39:7—9; sk. arī attēlus.)

¹⁷ Mēs daudz ko varam mācīties no Jāzepa. Kad Potifara sieva viņu mēģināja pavedināt, Jāzeps izlēmīgi un bez vilcināšanās noraidīja viņas piedāvājumus. (Nolasīt 1. Mozus 39:7—9.) Doma par attiecībām ar cita vīrieša sievu viņam bija absolūti nepieņemama, un tāda bija viņa nostāja jau pirms tam, kad Potifara sieva sāka viņam uzmākties. Tātad mums ir jāstiprina sava apņemšanās rīkoties pareizi jau pirms tam, kad esam nonākuši situācijā, kurā rodas kārdinājums pārkāpt kādu Jehovas likumu. Ja būsim cieši apņēmušies rīkoties pareizi, izšķirīgā brīdī mums būs viegli pieņemt Jehovam patīkamu lēmumu.

”PĀRBAUDIET, VAI DZĪVOJAT SASKAŅĀ AR TICĪBU”

18. Kas jādara, lai nepadotos nepareizām vēlmēm? (2. Korintiešiem 13:5.)

¹⁸ Lai nepadotos nepareizām vēlmēm, mums ir regulāri jāpārbauda, kā mums sokas mūsu garīgajā cīņā. (Nolasīt 2. Korintiešiem 13:5.) Analizēsim, kā mēs domājam un rīkojamies, un būsim gatavi mainīties! Ja mums ir izdevies apspiest grēcīgu vēlmi, padomāsim, vai mums tas izdevās uzreiz vai tikai pēc brīža. Ja saprotam, ka esam vilcinājušies, nešaustīsim sevi — darīsim kaut ko lietas labā! Apsvērsim: ”Vai tad, kad man prātā iešaujas kāda slikta doma, es nevarētu no tās tikt vaļā ātrāk? Vai es neesmu izvēlējies tādu izklaidi, kas pavājina manu apņēmību turēties pretī kārdinājumiem? Vai es momentā novēršos no nepiedienīgām ainām? Vai es saprotu, ka Jehovas noteikto morāles normu ievērošana man vienmēr nāk par labu? Vai es esmu gatavs tās ievērot arī tad, kad tas prasa piepūli?” (Ps. 101:3.)

19. Kāpēc mums jāsargās pieņemt nesaprātīgus lēmumus šķietami maznozīmīgos jautājumos?

¹⁹ Cīņā ar grēcīgajām tieksmēm mēs nedrīkstam sevi mānīt. Bībelē ir teikts: ”Sirds ir bezgala viltīga, tā ir neparedzama.” (Jer. 17:9.) No tās ”nāk ļaunas domas”, teica Jēzus. (Mat. 15:19.) Piemēram, cilvēks, kas kādreiz ir skatījies pornogrāfiju, var sākt domāt, ka viņš var droši skatīties erotiskus attēlus, ja tajos redzami tikai daļēji atkailināti cilvēki. Vai arī viņš var spriest, ka nav nekas slikts pafantazēt par amorālām tēmām, ja vien viņš savas fantāzijas neīsteno dzīvē. Tomēr tas ir ļoti bīstami, jo tādā veidā cilvēka viltīgā sirds kaļ plānus, kā ”apmierināt grēcīgas tieksmes”. (Rom. 13:14.) Mums jāsaprot, ka nesaprātīgi lēmumi šķietami maznozīmīgos jautājumos noved pie nesaprātīgiem lēmumiem ļoti nopietnos jautājumos.b Nekavējoties atmetīsim ”ļaunas domas” — tādas, ar kurām mēs attaisnotu nepareizu rīcību!

20. Kas mūs gaida nākotnē, un kāpēc mēs esam pārliecināti, ka spēsim saglabāt uzticību Jehovam?

²⁰ Ar Jehovas palīdzību mēs spējam pretoties kārdinājumiem. Viņš ir sagādājis izpirkumu par mūsu grēkiem, un mums ir izredzes dzīvot mūžīgi jaunajā pasaulē, kur nevienam vairs nebūs jācīnās ar grēcīgām tieksmēm. Patlaban mums vēl ir ar tām jācīnās, bet paturēsim prātā — mēs neesam bezspēcīgi šajā cīņā un mēs neesam zaudējuši Jehovas labvēlību. Ar Jehovas atbalstu mēs varam uzvarēt!