Sargtorņa TIEŠSAISTES BIBLIOTĒKA
Sargtorņa
TIEŠSAISTES BIBLIOTĒKA
Latviešu
  • BĪBELE
  • PUBLIKĀCIJAS
  • SAPULCES
  • w25 marts 26.—31. lpp.
  • Jehovas roka nav ”par īsu”

Atlasītajam tekstam nav pieejams video.

Atvainojiet, ielādējot video, radās kļūda.

  • Jehovas roka nav ”par īsu”
  • Sargtornis Sludina Jehovas Valstību (studēšanai) 2025
  • Virsraksti
  • Līdzīgs materiāls
  • KĀPĒC MOZUM UN IZRAĒLIEŠIEM RADĀS ŠAUBAS
  • KAD PIEREDZAM MATERIĀLAS GRŪTĪBAS
  • KAD DOMĀJAM PAR VECUMDIENĀM
  • Ieklausīsimies, ko mūža nogalē teica Mozus, Dāvids un apustulis Jānis
    Sargtornis Sludina Jehovas Valstību (studēšanai) 2024
  • Lēmumi, kuros izpaužas paļāvība uz Jehovu
    Darba burtnīca ”Kristīgā Dzīve un Kalpošana” 2023
  • Pazemīgi atzīsim, ka mēs daudz ko nezinām
    Sargtornis Sludina Jehovas Valstību (studēšanai) 2025
  • Turēsim prātā, ka Jehova ir ”dzīvais Dievs”
    Sargtornis Sludina Jehovas Valstību (studēšanai) 2024
Skatīt vairāk
Sargtornis Sludina Jehovas Valstību (studēšanai) 2025
w25 marts 26.—31. lpp.

13. STUDĒJAMAIS RAKSTS

4. DZIESMA ”Jehova ir mans Gans”

Jehovas roka nav ”par īsu”

”Vai tad Jehovas roka ir par īsu?” (4. MOZ. 11:23.)

TĒMA

Kā stiprināt paļāvību uz to, ka Jehova vienmēr apmierinās mūsu materiālās vajadzības.

1. Kā izpaudās Mozus ticība Jehovam, kad viņš veda izraēliešus prom no Ēģiptes?

VĒSTULĒ ebrejiem ir minēti daudzi cilvēki, kam bija stipra ticība, bet viņu vidū īpaši izceļas Mozus. (Ebr. 3:2—5; 11:23—25.) Viņa ticība spilgti izpaudās tad, kad viņš veda izraēliešus prom no Ēģiptes. Viņš nenobijās no faraona un tā karaspēka. Viņš pilnībā paļāvās uz Jehovu, kad tautai viņa vadībā bija jāšķērso Sarkanā jūra un bija jādodas uz tuksnesi. (Ebr. 11:27—29.) Lielākā daļa izraēliešu pārstāja ticēt, ka Jehova par viņiem rūpēsies, bet Mozus nezaudēja paļāvību uz Jehovu. Mozus ticība viņu nepievīla — Dievs brīnumainā veidā sagādāja pārtiku un ūdeni, lai izraēlieši tuksnesī neietu bojā.a (2. Moz. 15:22—25; Ps. 78:23—25.)

2. Ko būtībā nozīmēja vārdi, ko Jehova teica Mozum? (4. Mozus 11:21—23.)

2 Reiz, kad pēc izraēliešu brīnumainās izglābšanās bija pagājis apmēram gads, Jehova teica, ka dos tautai gaļu. Lai gan Mozum bija stipra ticība, viņam radās šaubas — viņš nespēja iztēloties, kā Jehova varētu tuksnesī sagādāt tik daudz gaļas, ka pietiktu vairākiem miljoniem cilvēku. Tāpēc Jehova Mozum sacīja: ”Vai tad Jehovas roka ir par īsu?” (Nolasīt 4. Mozus 11:21—23.) Ar vārdiem ”Jehovas roka” ir domāts Jehovas svētais gars, tas ir, viņa spēks, kas izpaužas darbībā. Jehovas teiktais būtībā nozīmēja: ”Vai tu tiešām domā, ka es nespēšu izdarīt to, ko apsolīju?”

3. Kāpēc mums jāpārdomā tas, kas Bībelē stāstīts par Mozu un izraēliešiem?

3 Varbūt arī mums kādreiz piezogas šaubas par to, vai Jehova gādās par mums un mūsu ģimenes locekļiem. Lai stiprinātu paļāvību uz Jehovu, pārdomāsim, ko mēs varam mācīties no tā, kas Bībelē stāstīts par Mozu un izraēliešiem. Uzzināsim, kāpēc viņiem pietrūka paļāvības uz Jehovu. Noskaidrosim, kā mēs varam stiprināt ticību tam, ka Jehova ikvienā situācijā spēj palīdzēt saviem kalpiem.

KĀPĒC MOZUM UN IZRAĒLIEŠIEM RADĀS ŠAUBAS

4. Kāpēc daudzi izraēlieši zaudēja ticību tam, ka Jehova par viņiem gādās?

4 Izraēlieši un ”daudz sveštautiešu”, kas no Ēģiptes bija devušies uz Apsolīto zemi, jau kādu laiku atradās tuksnesī. (2. Moz. 12:38; 5. Moz. 8:15.) Sveštautiešiem bija apnicis ēst mannu, un viņu neapmierinātība pielipa arī daudziem izraēliešiem. (4. Moz. 11:4—6.) Ļaudis sāka ilgoties pēc tā, ko bija ēduši Ēģiptē. Mozum, kas dzirdēja tautas žēlabas, sāka likties, ka viņam kaut kas jādara lietas labā. (4. Moz. 11:13, 14.)

5., 6. Kā sveštautieši bija ietekmējuši izraēliešus, un ko tas palīdz saprast?

5 Izraēliešus bija ietekmējusi sveštautiešu nepateicība, un kaut kas līdzīgs var notikt arī ar mums. Mēs bieži sastopam cilvēkus, kas ar kaut ko nav apmierināti. Viņu ietekmē mūsos var rasties neapmierinātība ar to, ko Jehova mums dāvā, un mēs varam sākt ilgoties pēc tā, no kā savulaik bijām atteikušies, vai sākt apskaust citus. Taču, lai kāda būtu mūsu situācija, mēs varam izjust gandarījumu par dzīvi, ja esam apmierināti ar to, kas mums ir.

6 Dievs bija solījis, ka izraēliešiem visa kā būs papilnam nevis tad, kad viņi būs tuksnesī, bet tad, kad viņi dzīvos Apsolītajā zemē. Tas izraēliešiem būtu bijis jāpatur prātā. Kāpēc ir svarīgi domāt par to, ko Jehova ir apsolījis? Ja mēs bieži domājam par to, ko Jehova dāvās cilvēkiem jaunajā pasaulē, mēs varam izjust prieku. Mums jādomā nevis par to, kā mums nav, bet par to, kas mums būs, un jāpievērš uzmanība Bībeles fragmentiem, kas stiprina mūsu paļāvību uz Jehovu.

7. Kāpēc mēs esam pārliecināti, ka Jehova mums spēj palīdzēt jebkurā situācijā?

7 Kad Jehova lika Mozum pārdomāt jautājumu, kas lasāms 4. Mozus 11:23, viņš acīmredzot vēlējās, lai Mozus saprastu, 1) ka viņa spēks ir neierobežots un 2) ka nav tādas vietas, kur Jehova ar savu garu nevarētu palīdzēt. Mozum bija jāsaprot, ka Dievam nebūtu grūti sagādāt izraēliešiem gaļu pat tuksnesī. Tā kā Jehovas ”roka” ir ”stipra un varena”, viņš spēj gādāt par saviem kalpiem, lai kur tie būtu. (Ps. 136:11, 12.) Mums pārbaudījumos nav jāsāk uztraukties, ka Jehova ar savu garu mums nespēs palīdzēt. (Ps. 138:6, 7.)

8. Kas jāņem vērā, lai neatkārtotu kļūdu, kādu pieļāva daudzi izraēlieši? (Sk. arī attēlu.)

8 Jehova drīz vien izpildīja savu solījumu dot izraēliešiem gaļu un sagādāja milzum daudz paipalu. Taču viņi nebija pateicīgi Jehovam par brīnumainā veidā sagādāto gaļu — iedegušies alkatībā, viņi lasīja paipalas dienu un nakti. Jehova aizsvilās dusmās pret izraēliešiem, kas ”bija ļāvušies negausībai”, un tos sodīja. (4. Moz. 11:31—34.) No šī gadījuma var secināt, ka mēs nedrīkstam kļūt alkatīgi. Vienalga, vai mums pieder daudz vai maz, mums ”jākrāj manta debesīs”, proti, arvien vairāk jātuvojas Jehovam un Jēzum. Tas ir pats svarīgākais. (Mat. 6:19, 20; Lūk. 16:9.) Tādā gadījumā Jehova par mums gādās.

Izraēlieši naktī vāc paipalas.

Kā daudzi rīkojās, kad Jehova savai tautai tuksnesī bija sagādājis gaļu, un ko mēs no tā varam mācīties? (Sk. 8. rindkopu)


9. Par ko var nešaubīties tie, kas kalpo Jehovam?

9 Jehova palīdz saviem kalpiem arī mūsdienās. Tas nenozīmē, ka mēs nekad necietīsim materiālus zaudējumus un ka mums nekad netrūks, ko ēst.b Bet Jehova savus kalpus neatstāj. Viņš mums dos spēku izturēt jebkādas grūtības. Apskatīsim divas situācijas, kuras prasa paļāvību uz Jehovu: 1) kad pieredzam materiālas grūtības; 2) kad domājam par to, kā iztiksim vecumdienās.

KAD PIEREDZAM MATERIĀLAS GRŪTĪBAS

10. Ko var pieredzēt kristieši?

10 Tuvojoties ļaunās pasaules galam, situācija pasaulē tikai pasliktināsies. Politisku nemieru, bruņota konflikta, dabas katastrofas vai kādas pandēmijas dēļ mums var rasties negaidīti izdevumi, mēs varam zaudēt darbu, iedzīvi un pat savas mājas. Ja esam palikuši bez darba, varbūt mums izdodas atrast jaunu darbu netālu no savas dzīvesvietas, bet varbūt mums ar ģimeni ir jāpārceļas uz citurieni. Tālāk minēti daži ieteikumi, kā pieņemt tādus lēmumus, kuros atspoguļotos paļāvība uz Jehovu.

11. Kas mums jādara, kad pieredzam materiālas grūtības? (Lūkas 12:29—31.)

11 Pirmais, kas jādara, — ir jālūdz Jehova. (Sāl. pam. 16:3.) Lūgsim viņam gudrību, lai mēs varētu pieņemt labus lēmumus. Lūgšanas mums palīdzēs saglabāt mieru un pārmērīgi neraizēties. (Nolasīt Lūkas 12:29—31.) Lūgsim, lai Jehova mums palīdz nezaudēt prieku arī tad, ja tiek apmierinātas tikai mūsu pamatvajadzības. (1. Tim. 6:7, 8.) Meklēsim ieteikumus mūsu literatūrā par to, kā risināt finansiālas problēmas. Daudziem kristiešiem ir palīdzējuši vietnē jw.org atrodamie materiāli.

12. Kas jāpārdomā kristietim, kurš meklē darbu?

12 Ir tādi kristieši, kas darba dēļ ir izlēmuši pārcelties uz citurieni un būt šķirti no ģimenes. Bet vēlāk daudzi no viņiem ir sapratuši, ka tas nav bijis gudrs lēmums. Kristietim, kas apsver iespēju darba dēļ pārcelties uz citurieni, būtu jādomā ne tikai par to, ko viņš materiālā ziņā iegūs, bet arī par to, ko viņš garīgā ziņā zaudēs. (Lūk. 14:28.) Viņam būtu jāpārdomā šādi jautājumi: ”Kā mana prombūtne ietekmēs manas attiecības ar dzīvesbiedru? Vai jaunajā vietā es tikšu uz visām sapulcēm un varēšu regulāri sludināt un veltīt laiku ticības biedriem?” Ja kristietim ir bērni, viņam jāpatur prātā arī tas, ka viņa pienākums ir tos ”audzināt un pamācīt tā, kā grib Jehova”. (Efes. 6:4.) Ja viņš nedzīvotu kopā ar bērniem, viņš to nespētu. Centīsimies raudzīties uz savu situāciju tā, kā uz to raugās Dievs, nevis draugi vai radinieki, kas nedzīvo pēc Bībeles principiem.c Mūsu brālis Tonijs, kas dzīvo kādā Āzijas valstī, saņēma vairākus vilinošus piedāvājumus strādāt ārzemēs. Tonijs lūdza vadību Jehovam, apspriedās ar sievu un nolēma, ka nekur nedosies. Viņi abi apņēmās dzīvot taupīgāk. ”Man ir prieks, ka toreiz pieņēmu tādu lēmumu,” stāstīja Tonijs. ”Vairāki cilvēki, kam es esmu mācījis Bībeli, ir kristījušies, un mūsu bērni ir iemīlējuši Jehovu. Mēs esam pārliecinājušies, ka tad, ja dzīvojam saskaņā ar Mateja 6:33, Jehova par mums gādā.”

KAD DOMĀJAM PAR VECUMDIENĀM

13. Ko kristietis var darīt, lai parūpētos par vecumdienām?

13 Dažiem kristiešiem varbūt neliek mieru doma par to, kā viņi iztiks vecumdienās. Kā apliecināt, ka arī šajā ziņā mēs paļaujamies uz Jehovu? Bībelē mēs tiekam mudināti domāt par priekšdienām un čakli strādāt. (Sāl. pam. 6:6—11.) Tātad, ja vien rocība atļauj, ir gudri kaut ko iekrāt priekšdienām. Ne velti Bībelē teikts: ”Nauda var pasargāt.” (Pulc. 7:12.) Bet kristietis nedrīkst pieļaut, ka naudas pelnīšana viņa dzīvē kļūst par galveno.

14. Ko mēs nedrīkstam aizmirst? (Ebrejiem 13:5.)

14 Jēzus saviem sekotājiem paskaidroja, cik bezjēdzīgi ir krāt mantu, nevis būt ”bagātam Dieva acīs”. (Lūk. 12:16—21.) Neviens cilvēks nevar skaidri zināt, ko nesīs nākamā diena. (Sāl. pam. 23:4, 5; Jēk. 4:13—15.) Turklāt Jēzus sekotājiem jābūt gataviem saskarties ar papildu grūtībām. Viņiem ticības dēļ jābūt gataviem ”atteikties no visa, kas viņiem pieder”. (Lūk. 14:33.) Pirmajā gadsimtā kristieši, kas dzīvoja Jūdejā, saglabāja prieku pat tad, kad tika aplaupīti. (Ebr. 10:34.) Mūsdienās daudzi Jēzus sekotāji savas politiskās neitralitātes dēļ ir zaudējuši stabilu ienākumu avotu. (Atkl. 13:16, 17.) Kas viņiem ir palīdzējis palikt nelokāmiem? Viņi ir absolūti pārliecināti, ka Jehova turēs solījumu: ”Es tevi nekad neatstāšu un nekad nepametīšu.” (Nolasīt Ebrejiem 13:5.) Tātad, ja iespējams, kristieši cenšas kaut ko iekrāt priekšdienām, bet tālāko atstāj Jehovas ziņā. Viņi nešaubās, ka tad, ja notiks kaut kas neparedzēts, Jehova par viņiem parūpēsies.

15. Kādam jābūt kristīgu vecāku viedoklim par bērniem? (Sk. arī attēlus.)

15 Ir zemes, kur daudzi uzskata, ka galvenais iemesls, kāpēc ģimenē ir jābūt bērniem, ir tas, lai viņiem vecumdienās būtu apgādnieki. Bērni tiek uzskatīti par sava veida ”pensijas plānu”. Kāds viedoklis ir pausts Bībelē? Bībelē ir teikts, ka ”vecāki ir tie, kas krāj bērniem”. (2. Kor. 12:14.) Tiesa, tēvam un mātei vecumdienās varbūt ir vajadzīga palīdzība, un daudzi bērni labprāt to sniedz. (1. Tim. 5:4.) Tomēr kristīgi vecāki patur prātā, ka viņu mērķis nav panākt, lai bērni spētu viņus nodrošināt vecumdienās. Kristiešus patiesi laimīgus dara tas, ka viņi māca bērnus tuvoties Jehovam. (3. Jāņa 4.)

Izmantojot videozvanu, vecāki sarunājas ar meitu un viņas vīru, kas ir ģērbušies darba drēbēs.

Pieņemot lēmumus, kas saistīti ar priekšdienām, kristieši ņem vērā Bībeles principus. (Sk. 15. rindkopu)d


16. Kā vecāki var gatavot bērnus patstāvīgai dzīvei? (Efesiešiem 4:28.)

16 Vecāki, gatavojot bērnus patstāvīgai dzīvei, ar savu priekšzīmi rādiet, cik svarīgi ir paļauties uz Jehovu! Jau no mazotnes māciet bērnam darba tikumu. (Sāl. pam. 29:21; nolasīt Efesiešiem 4:28.) Veidojiet viņā nopietnu attieksmi pret mācībām skolā. Izpētiet, kādi Bībeles principi attiecas uz izglītību un darbu, un palīdziet bērniem izvēlēties tādu profesiju, kas tiem ļautu gan nopelnīt iztiku, gan aktīvi piedalīties sludināšanā.

17. Par ko mēs varam būt pārliecināti?

17 Apstākļiem pasaulē pasliktinoties, arvien biežāk tiks pārbaudīts, cik stipra ir mūsu paļāvība uz Jehovu. Taču mums, Jehovas kalpiem, nav iemesla šaubīties, vai Jehova spēs par mums parūpēties. Viņa roka nekad nav ”par īsu”. Jehova ar savu ”stipro un vareno roku” palīdzēs saviem kalpiem, lai kādās grūtībās tie būtu nonākuši.

KĀ JŪS ATBILDĒTU?

  • Ko mēs varam mācīties no tā, kas Bībelē stāstīts par Mozu un izraēliešiem?

  • Kā izpaužas mūsu paļāvība uz Jehovu, kad pieredzam materiālas grūtības?

  • Ko mēs nedrīkstam aizmirst, kad domājam par vecumdienām?

150. DZIESMA ”Meklējiet glābšanu, ko dod Dievs”

a Sk. ”Lasītāju jautājumus”, kas publicēti 2023. gada oktobra Sargtornī.

b Sk. ”Lasītāju jautājumus”, kas publicēti 2014. gada 15. septembra Sargtornī.

c Sk. rakstu ”Neviens nevar kalpot diviem kungiem”, kas publicēts 2014. gada 15. aprīļa Sargtornī.

d Attēls. Vecāki sazinās ar meitu, kas kopā ar vīru piedalās valstības zāles būvniecībā.

    Publikācijas latviešu valodā (1991—2026)
    Atteikties
    Pieteikties
    • Latviešu
    • Dalīties
    • Iestatījumi
    • Copyright © 2026 Watch Tower Bible and Tract Society of Pennsylvania
    • Lietošanas noteikumi
    • Paziņojums par konfidencialitāti
    • Privātuma iestatījumi
    • JW.ORG
    • Pieteikties
    Dalīties