Vai cilvēku spēkos ir izbeigt karus?

EKONOMIKAS STIPRINĀŠANA

Mērķis. Uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti. Ekonomikas izaugsme ļauj novērst vai samazināt ekonomisko nevienlīdzību, kas bieži vien ir viens no galvenajiem konfliktu cēloņiem.

Kas traucē to sasniegt? Valdībām būtu jāmaina valsts tēriņu prioritātes. Saskaņā ar aplēsēm, 2022. gadā visā pasaulē miera veidošanai un uzturēšanai tika iztērēts 34,1 miljards ASV dolāru. Bet tas sastādīja tikai 0,4 procentus no summas, kas tajā pašā gadā tika tērēta militārajām vajadzībām. (Ekonomikas un miera institūta veidotais 2023. gada Globālais miera indekss.)

”Konfliktu risināšanai mēs tērējam daudz vairāk naudas un resursu nekā tam, lai novērstu konfliktus un veidotu mieru.” (ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs.)a

Kas teikts Bībelē. Kaut arī valstis un dažādas institūcijas var daudz darīt, lai atbalstītu trūcīgos, tās nekad nespēs pilnībā likvidēt nabadzību. (5. Mozus 15:11; Mateja 26:11.)

DIPLOMĀTIJA

Mērķis. Novērst vai risināt strīdus dialoga un sarunu ceļā, lai abas puses panāktu savstarpēji izdevīgu vienošanos.

Kas traucē to sasniegt? Viena vai vairākas no iesaistītajām pusēm, iespējams, nevēlas sēsties pie sarunu galda vai nav gatavas uz kompromisu un vienošanos. Turklāt miera līgumi var tikt lauzti.

”Diplomātiskie centieni ne vienmēr ir sekmīgi. Panāktā vienošanās par kara izbeigšanu var būt ar tādiem trūkumiem, ka vēlāk tas var kļūt par pamatu jaunam konfliktam.” (Reimonds Smits, interneta žurnāls ”American Diplomacy”, 2023. gada novembris.)

Kas teikts Bībelē. Bībele mudina ”tiekties pēc miera”. (Psalms 34:14.) Bet mūsdienās daudzi ir ”neuzticīgi, ..nepiekāpīgi, ..nodevēji”. (2. Timotejam 3:1—4.) Tā kā šādas cilvēku iezīmes ir tik izplatītas, politiskajiem līderiem, lai kā viņi censtos, nav viegli risināt konfliktus diplomātiskā ceļā.

ATBRUŅOŠANĀS

Mērķis. Samazināt vai pilnīgi likvidēt apbruņojumu, īpaši kodolieročus, ķīmiskos un bioloģiskos ieročus.

Kas traucē to sasniegt? Bieži vien valstis nevēlas atbruņoties, jo baidās, ka zaudēs militāru spēku un nespēs sevi aizstāvēt. Turklāt atbruņošanās neizskauž karu cēloņus.

”Daudzas apņemšanās un solījumi atbruņoties, kuri izskanēja pēc Aukstā kara beigām, ir palikuši neīstenoti, tostarp arī praktiski soļi draudu un starptautiskās spriedzes mazināšanai un aizvien drošākas pasaules veidošanai.” (ANO dokuments ”Mūsu kopīgās nākotnes nodrošināšana. Atbruņošanās programma”.)

Kas teikts Bībelē. Cilvēkiem būtu ”jāpārkaļ zobeni par lemešiem”, tas ir, jāatbrīvojas no ieročiem. (Jesajas 2:4.) Bet ar to ir par maz, jo ”ļaunas domas”, kas noved pie vardarbības, nāk no cilvēka sirds. (Mateja 15:19.)

KOLEKTĪVĀ DROŠĪBA

Mērķis. Atturēt agresoru no uzbrukuma. Valstis, kas ir noslēgušas savstarpēju vienošanos, ir gatavas kopīgiem spēkiem vērsties pret agresoru. Teorētiski agresoram nevajadzētu uzsākt karu, jo tam būtu jācīnās ar daudzu valstu apvienotajiem spēkiem.

Kas traucē to sasniegt? Fakts, ka daudzas valstis ir gatavas kopīgi cīnīties ar agresoru, negarantē mieru. Valstis ne vienmēr pilda savas saistības un spēj vienoties par to, kad un kā vērsties pret agresoru.

”Lai gan kolektīvās drošības idejai.. bija pievērsta liela nozīme Tautu Savienības Statūtos un arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos, tā bija un palika tikai ideja.” (Britu enciklopēdija.)

Kas teikts Bībelē. Apvienojot spēkus, var iegūt lielāku drošību. (Pulcētājs 4:12.) Bet nav pamata gaidīt, ka cilvēku organizācijas spēs panākt ilgstošu mieru un drošību. ”Nepaļaujieties uz augstiem kungiem, uz cilvēku bērniem, kas nevar glābt! Kad gars viņus atstāj, tie atgriežas zemē, un tajā pašā dienā viņu domas zūd,” teikts Psalmā 146:3, 4.