Kara posts
Karš atstāj dziļas rētas. To, cik neiedomājamu postu karš nodara, savām acīm ir redzējuši gan karavīri, gan civiliedzīvotāji.
KARAVĪRI
”Visapkārt notiek nelaime pēc nelaimes — cilvēki tiek sakropļoti un mirst. Ir pastāvīga nedrošības sajūta.” (Gerijs, Lielbritānija.)
”Lodes trāpīja man mugurā un sejā, un es redzēju daudzus nogalinātos, to vidū bērnus un vecus cilvēkus. Karš cilvēku nocietina.” (Vilmārs, Kolumbija.)
”Kad tavā acu priekšā kādu nošauj, tas skats neiziet no prāta. Tu atkal un atkal dzirdi kliedzienus un vaidus. Nav iespējams šo cilvēku aizmirst.” (Zafira, ASV.)
CIVILIEDZĪVOTĀJI
”Man šķita, ka es nekad vairs nebūšu laimīga. Es baidījos par savu dzīvību, bet vēl vairāk — par savu tuvinieku un draugu dzīvību.” (Oleksandra, Ukraina.)
”Bija biedējoši no pulksten 2 rītā līdz 11 vakarā stāvēt rindā pēc pārtikas, jo tuvumā notika apšaudes.” (Dalers, Tadžikistāna.)
”Karš atņēma man vecākus. Es kļuvu par bāreni, un vairs nebija neviena, kas mani mierinātu un par mani rūpētos.” (Marija, Ruanda.)
Neraugoties uz traģisko pieredzi, tikko citētie cilvēki ir raduši iekšēju mieru. Turklāt viņi ir pārliecināti, ka drīz visiem kariem pienāks gals. Nākamajos rakstos, balstoties uz Bībeli, ir paskaidrots, kā tas notiks.