Garīga palīdzība tiem, kas vairs nepieder pie draudzes

1., 2. a) Kāda ir Jehovas attieksme pret tīšu grēku? b) Kāda ir Jehovas attieksme pret tiem, kas ir grēkojuši?

DIEVS Jehova nav iecietīgs pret grēku. (Ps. 5:4—6.) Viņa normas ir izklāstītas Bībelē, un viņš prasa, lai viņa kalpi tās ievērotu. Jehova, protams, neprasa pilnību no nepilnīgiem cilvēkiem. (Ps. 130:3, 4.) Bet viņš nav labvēlīgs pret tiem, kas viņa ”labestību pārvērš par aizbildinājumu bezkaunīgai rīcībai”. (Jūd. 4.) Kā teikts Bībelē, tos, kas dara ļaunu, gaida ”tiesa un iznīcināšana” Armagedonā. (2. Pēt. 3:7; Atkl. 16:16.)

² Bet vēl Bībelē ir teikts, ka Jehova ”nevēlas, lai kāds ietu bojā”. Kā tika apskatīts iepriekšējos rakstos, viņš ”grib, lai visi nāktu pie grēku nožēlas”. (2. Pēt. 3:9.) Draudzes vecākie mācās no Jehovas. Ja ticības biedrs ir spēris kļūmīgu soli, viņi pacietīgi to mudina mainīties, lai tas atgūtu labas attiecības ar Jehovu. Diemžēl ne visi, kas izdarījuši grēku, atsaucas uz šādiem mudinājumiem. (Jes. 6:9.) Lai gan vecākie cenšas viņiem garīgā ziņā palīdzēt, viņi nevēlas pārtraukt grēcīgo rīcību. Kas tādā gadījumā tiek darīts?

KĀ JĀRĪKOJAS, JA KĀDS ”DARA ĻAUNU”

3. a) Kā, saskaņā ar Bībeli, jārīkojas, ja kristietis nenožēlo grēkus? b) Kāpēc var teikt, ka būtībā šāds kristietis pats ir izvēlējies vairs nepiederēt pie draudzes?

³ Ja kristietis nevēlas nožēlot grēkus, vecākajiem nekas cits neatliek kā rīkoties saskaņā ar 1. Korintiešiem 5:13, kur norādīts: ”Padzeniet no sava vidus to, kas dara ļaunu!” Var teikt, ka šāds kristietis pats ir izvēlējies vairs nepiederēt pie draudzes, — viņš pļauj to, ko sējis. (Gal. 6:7.) Viņš ir noraidījis jebkādus vecāko centienus viņam garīgi palīdzēt. (2. Ķēn. 17:12—15.) Viņa rīcība liecina, ka viņš nevēlas pakļauties Jehovas likumiem. (5. Moz. 30:19, 20.)

4. Kāpēc tad, ja cilvēks nevēlas nožēlot grēkus, draudzē izskan attiecīgs paziņojums?

⁴ Ja ir ticis pieņemts lēmums, ka cilvēks vairs nepieder pie draudzes, draudzei tiek paziņots, ka šis cilvēks vairs nav Jehovas liecinieks.a Tas tiek darīts nevis tādēļ, lai pazemotu šo cilvēku, bet tādēļ, lai pārējie kristieši varētu rīkoties saskaņā ar Bībelē lasāmo norādījumu ”vairs nesaieties” ar viņu un ”kopā pat neēst”. (1. Kor. 5:9—11.) Apustulim Pāvilam bija pamatots iemesls dot tādu norādījumu. Viņš rakstīja: ”Nedaudz rauga saraudzē visu mīklu.” (1. Kor. 5:6.) Ja cilvēki, kas nenožēlo grēkus, paliktu draudzē, vājinātos pārējo kristiešu apņēmība dzīvot pēc Jehovas augstajām normām. (Sāl. pam. 13:20; 1. Kor. 15:33.)

5. Kādai jābūt mūsu attieksmei pret cilvēku, kas vairs nepieder pie draudzes?

⁵ Kādai jābūt mūsu attieksmei pret cilvēku, kas vairs nepieder pie draudzes? Mēs neuzskatām, ka viņa situācija ir bezcerīga. Mūsu acīs viņš ir kā avs, kas noklīdusi no ganāmpulka. Tāda avs var atgriezties ganāmpulkā. Šis cilvēks savulaik bija apsolījis, ka viņš kalpos Jehovam. Ja viņš nedzīvo saskaņā ar savu solījumu, viņa izredzes dzīvot mūžīgi ir apdraudētas. (Eceh. 18:31.) Taču, kamēr vien Jehova ir gatavs žēlsirdīgi piedot grēciniekiem, kas nožēlo savu rīcību, pastāv iespēja, ka cilvēks atgriezīsies. Tāpēc jo sevišķi vecākajiem ir vajadzīga pozitīva attieksme pret cilvēku, kas agrāk piederēja pie draudzes.

KĀ VECĀKIE PALĪDZ ATGRIEZTIES DRAUDZĒ TIEM, KAS PIE TĀS VAIRS NEPIEDER

6. Ko vecākie dara, lai palīdzētu cilvēkam atgriezties draudzē?

⁶ Vai cilvēkam, kas vairs nepieder pie draudzes, turpmāk netiek pievērsta nekāda uzmanība un neviens nemudina viņu atgriezties pie Jehovas? Nē, tā nav. Kad viņš tiek informēts par lēmumu, ka viņš vairs nepiederēs pie draudzes, vecākie viņam, protams, paskaidro, ko viņš var darīt, lai viņu varētu pieņemt atpakaļ draudzē. Turklāt lielākajā daļā gadījumu vecākie šim cilvēkam dara zināmu, ka labprāt satiktos ar viņu pēc dažiem mēnešiem. Vecākie cer, ka viņš pa šo laiku būs mainījis savu nostāju. Ja cilvēks būs gatavs satikties, vecākie viņu apmeklēs un sirsnīgi aicinās nožēlot izdarīto un atgriezties pie Jehovas. Ja viņa nostāja vēl nebūs mainījusies, vecākie centīsies ik pa laikam viņu apmeklēt arī turpmāk.

7. Kā Jehova izturējās pret izraēliešiem, un kā vecākie cenšas viņam līdzināties?

⁷ Vecākie cenšas būt tikpat žēlsirdīgi, kāds ir Jehova. Kad izraēlieši bija novērsušies no Jehovas, viņš negaidīja, ka tie spers pirmo soli viņam pretī. Viņš uzņēmās iniciatīvu un aicināja tautu atgriezties pie viņa, kaut arī nekas vēl neliecināja, ka tauta nožēlotu grēkus. Šī žurnāla otrajā studējamā rakstā var lasīt par to, ka Jehova lika pravietim Hozejam aicināt atpakaļ sievu, kas bija kļuvusi viņam neuzticīga un viņu pametusi. Kaut arī Hozejas sieva joprojām rīkojās grēcīgi, Hozejam bija jāsaka sievai, ka viņš ir gatavs tai piedot. (Hoz. 3:1; Mal. 3:7.) Tāpat kā Jehova, arī draudzes vecākie no sirds vēlas, lai cilvēks, kas vairs nepieder pie draudzes, atgrieztos pie Jehovas. Viņi dara visu, kas viņu spēkos, lai cilvēka atpakaļceļš būtu pēc iespējas vieglāks. (Nolasīt Jeremijas 3:12.)

8. Ko palīdz saprast Jēzus stāstītā līdzība par pazudušo dēlu? (Lūkas 15:7.)

⁸ Šī žurnāla otrajā studējamā rakstā bija pieminēta arī līdzība par pazudušo dēlu. Tēvs, pa lielu gabalu ieraudzījis dēlu nākam atpakaļ, ”skrēja dēlam pretī, apskāva viņu un noskūpstīja”. (Lūk. 15:20.) Jēzus neteica, ka tēvs būtu gaidījis, lai dēls vispirms lūdz viņam piedošanu. Tēva rīcībā izpaudās viņa mīlestība un gatavība piedot. Vecākie pauž līdzīgu attieksmi pret tiem, kas ir nomaldījušies no patiesības. Viņi ļoti vēlas, lai tie, kas ir atstājuši Jehovu, atgrieztos pie viņa. (Lūk. 15:22—24, 32.) Kad tas notiek, gan debesīs, gan uz zemes ir liels prieks. (Nolasīt Lūkas 15:7.)

9. Uz ko Jehova mudina tos, kas ir grēkojuši?

⁹ Ir pilnīgi skaidrs — Jehova negrib, ka draudzē paliktu tie, kas nenožēlo savu grēcīgo rīcību. Taču viņš tādiem cilvēkiem nav atmetis ar roku. Viņš vēlas, lai tie atgrieztos pie viņa. Par Jehovas attieksmi pret tiem, kas nožēlo savu nepareizo rīcību, liecina vārdi, kas lasāmi Hozejas 14:4: ”Es viņus izdziedēšu no neuzticības un mīlēšu viņus labprāt, jo manas dusmas būs rimušās.” Šie vārdi palīdz saprast, cik svarīgi ir, lai vecākie būtu gatavi pamanīt kaut mazākās grēku nožēlas pazīmes. Un ikvienam, kas ir grēkojis, būtu jāsaprot, cik ļoti Jehova vēlas, lai viņš pēc iespējas drīzāk atgrieztos.

10., 11. Kā vecākie palīdz tiem, kas jau ilgus gadus nepieder pie draudzes?

¹⁰ Kā vecākie var palīdzēt tiem, kas nepieder pie draudzes jau ilgus gadus? Iespējams, šie cilvēki jau sen ir pārtraukuši savu nepareizo rīcību. Daži no viņiem varbūt pat vairs neatceras, kādas Jehovas normas viņi bija pārkāpuši. Draudzes vecākajiem ir jācenšas sameklēt šādus cilvēkus un apciemot viņus. Sarunas laikā vecākajiem būtu jālūdz Jehova kopā ar viņiem un sirsnīgi jāaicina viņi atgriezties draudzē. Ja cilvēks jau gadiem ilgi ir bijis prom no draudzes, viņam, bez šaubām, būs no jauna jātuvojas Jehovam. Tāpēc, ja viņš izsaka vēlēšanos atgriezties pie Jehovas, vecākie var organizēt, ka šim cilvēkam, kaut arī viņš vēl nav pieņemts atpakaļ draudzē, kāds kristietis māca Bībeli. Par to vienmēr lemj draudzes vecākie.

¹¹ Vecākie ņem vērā, ka Jehova ir žēlsirdīgs. Tāpēc viņi cenšas sameklēt tos, kas ir atstājuši Jehovu, un mudina tos atgriezties. Cilvēku, kas ir pārtraucis nepareizo rīcību un to nožēlojis, var bez kavēšanās pieņemt atpakaļ draudzē. (2. Kor. 2:6—8.)

12. a) Kādos gadījumos, lemjot par cilvēka pieņemšanu atpakaļ draudzē, vecākajiem jābūt īpaši piesardzīgiem? b) Kāpēc nebūtu jādomā, ka dažiem cilvēkiem nav nekādu cerību atgūt Jehovas labvēlību? (Sk. arī zemsvītras piezīmi.)

¹² Ir reizes, kad vecākajiem, lemjot par kāda pieņemšanu atpakaļ draudzē, jābūt īpaši piesardzīgiem. Piemēram, ja cilvēks ir bijis varmācīgs pret bērnu, ja viņš bija kļuvis par atkritēju vai ja viņš ar viltu bija atbrīvojies no laulības saitēm, vecākajiem sevišķi rūpīgi jāpārliecinās, ka cilvēks patiesi nožēlo izdarīto. (Mal. 2:14; 2. Tim. 3:6.) Vecākajiem ir jātur prātā, ka viņu pienākums ir sargāt Jehovas avis. Taču nedrīkst aizmirst, ka Jehova ir gatavs pieņemt atpakaļ ikvienu, kas ir pārtraucis grēkot un to patiesi nožēlojis. Lai gan vecākajiem ir jābūt piesardzīgiem gadījumos, kad bija izpaudusies apzināta ļaunprātība, viņiem nebūtu jādomā, ka dažiem cilvēkiem nav nekādu cerību atgūt Jehovas labvēlību.b (1. Pēt. 2:10.)

KĀ DRAUDZE IZTURAS PRET TIEM, KAS IR GRĒKOJUŠI

13. Kā kristieši izturas pret ticības biedru, kam izteikts aizrādījums, bet kā izturas pret cilvēku, kas vairs nepieder pie draudzes?

¹³ Kā bija minēts iepriekšējā rakstā, reizēm draudzei tiek paziņots, ka brālim vai māsai ir izteikts aizrādījums. Tādā gadījumā citi kristieši nepārtrauc kontaktēties ar šo ticības biedru, jo zina, ka viņš ir nožēlojis nepareizo rīcību un ir mainījies. (1. Tim. 5:20.) Šis cilvēks joprojām pieder pie draudzes, un ticības biedru atbalsts viņu var ļoti stiprināt. (Ebr. 10:24, 25.) Taču ar cilvēku, par kuru ir pieņemts lēmums, ka viņš vairs nepieder pie draudzes, mēs ”vairs nesaejamies” un ”kopā pat neēdam”. (1. Kor. 5:11.)

14. Kāds personisks lēmums jāpieņem katram kristietim? (Sk. arī attēlu.)

¹⁴ Bet vai tas nozīmē, ka mēs pilnībā ignorējam cilvēku, kas vairs nepieder pie draudzes? Nē, tas to nenozīmē. Lai gan mēs ar šādu cilvēku nepavadām laiku, mēs varam viņu uzaicināt uz draudzes sapulci. Piemēram, gluži dabiski to darīt būtu tad, ja šis cilvēks ir mūsu radinieks vai ir bijis mūsu draugs. Kā pret cilvēkiem, kas vairs nepieder pie draudzes, būtu jāizturas valstības zālē? Agrāk mēs ar viņiem nebūtu sveicinājušies, bet tagad, ja uz sapulci atnāk kāds, kas vairs nepieder pie draudzes, mēs varam ar viņu sasveicināties. Katram kristietim arī šajā ziņā ir jāpieņem personisks lēmums, vadoties pēc savas sirdsapziņas. Tomēr mēs ar šādiem cilvēkiem neielaižamies garās sarunās un nepavadām ar viņiem laiku.

15. Par kādiem cilvēkiem ir runa 2. Jāņa 9—11? (Sk. arī ”Vai apustulis Jānis un apustulis Pāvils runāja par vienu un to pašu situāciju?”)

¹⁵ Kādam var rasties jautājums: ”Vai tad Bībelē nav teikts, ka kristietis, kas sveicina šādu cilvēku, ”kļūst par līdzdalībnieku viņa ļaunajos darbos”?” (Nolasīt 2. Jāņa 9—11.) Bet par ko ir runāts minētajos pantos? Kā liecina šie panti un to konteksts, runa ir par atkritējiem un citiem, kas agrāk ir piederējuši pie draudzes un aktīvi aizstāv uzskatu, ka ir pieļaujams pārkāpt Bībeles normas. (Atkl. 2:20.) Lai gan pat šādi cilvēki var mainīties, tomēr, kamēr tas nav noticis, draudzes vecākie viņus neapmeklē. Arī pārējie kristieši viņus nesveicina un neaicina uz sapulcēm.

MĀCĪSIMIES NO JEHOVAS ŽĒLSIRDĪBU!

16., 17. a) Ko vēlas Jehova? (Ecehiēla 18:32.) b) Kāda godpilna iespēja ir draudzes vecākajiem?

¹⁶ Apkoposim galveno, kam tika pievērsta uzmanība šajā žurnāla numurā. Jehova nevēlas, ka cilvēki ietu bojā. (Nolasīt Ecehiēla 18:32.) Jehova vēlas, lai grēcinieki izlīgtu ar viņu. (2. Kor. 5:20.) Tāpēc visā vēstures gaitā Jehova ir aicinājis cilvēkus nožēlot grēkus un atgriezties pie viņa. Kad izraēliešu tauta bija novērsusies no viņa, viņš neskaitāmas reizes aicināja to atgriezties. Tos, kas ir atstājuši Jehovu, viņš mudina uz grēku nožēlu, un draudzes vecākajiem ir gods šajā ziņā sadarboties ar Jehovu. (Rom. 2:4; 1. Kor. 3:9.)

¹⁷ Iztēlosimies, kāds prieks valda debesīs, kad cilvēks atgriežas pie Jehovas! Mūsu debesu Tēvs Jehova priecājas par ikvienu avi, kas atgriežas viņa ganāmpulkā. Jo vairāk mēs pārdomājam, cik žēlsirdīgs un līdzjūtīgs ir Jehova un cik liela ir viņa labestība, jo dziļāka kļūst mūsu mīlestība pret viņu. (Lūk. 1:78.)