Pratīsim atšķirt patiesību no meliem!

1. Kāda ir mūsu attieksme pret patiesību?

MĒS zinām, ka patiesība ir rodama Bībelē. Patiesība mums ir ļoti dārga, un uz to balstās mūsu ticība. (Rom. 10:17.) Mēs esam pārliecinājušies, ka Jehovas izveidotā kristiešu draudze ir ”patiesības balsts un pamats”. (1. Tim. 3:15.) Mēs ar lielāko prieku paklausām ”saviem vadītājiem”, kas mums skaidro patiesību un dod norādījumus, kuri ir saskaņā ar Dieva gribu. (Ebr. 13:17.)

2. Kas var notikt ar kristieti, kā izriet no Jēkaba 5:19?

² Tomēr pat cilvēks, kas tic patiesībai un ir pārliecināts, ka ir atradis Dieva organizāciju, var ”nomaldīties no patiesības”. (Nolasīt Jēkaba 5:19.) Vājināt Dieva kalpu ticību Bībelei un panākt, ka viņi vairs neuzticas Dieva organizācijai, — tas, kā zināms, ir viens no Sātana mērķiem. (Efes. 4:14.)

3. Kāpēc mums stingri jāturas pie patiesības? (Efesiešiem 6:13, 14.)

³ Nolasīt Efesiešiem 6:13, 14. Jau pavisam drīz Sātans ar melīgas propagandas palīdzību panāks, ka pasaules valstis nostājas pret Jehovu. (Atkl. 16:13, 14.) Līdz pat tam laikam Sātana pūliņi maldināt Jehovas kalpus neatslābs — tieši otrādi, viņš pūlēsies to darīt aizvien neatlaidīgāk. (Atkl. 12:9.) Tāpēc mums jāprot atšķirt patiesību no meliem un jābūt ”paklausīgiem patiesībai”. (Rom. 6:17; 1. Pēt. 1:22.) No tā ir atkarīgs, vai mēs lielajā postā paliksim dzīvi.

4. Kas ir aplūkots šajā rakstā?

⁴ Šajā rakstā ir apskatīts, kas mums palīdz turēties pie patiesības un paklausīt norādījumiem, ko dod Dieva organizācija. Vēl rakstā ir minēts, kas mums jādara, lai mēs nešaubīgi ticētu patiesībai.

KAS PALĪDZ TURĒTIES PIE PATIESĪBAS

5. Kā bijība pret Jehovu palīdz turēties pie patiesības?

⁵ Bijība pret Jehovu. Tā ir nesaraujami saistīta ar mīlestību pret Jehovu. Ja mēs izjūtam bijību pret Dievu, mēs nekādā gadījumā nevēlamies viņu ar savu rīcību apbēdināt. Lai mūsu rīcība Jehovam būtu patīkama, mums precīzi jāzina, ko viņš uzskata par labu un ko — par ļaunu, un jāprot atšķirt patiesību no meliem. (Sāl. pam. 2:3—6; Ebr. 5:14.) Mums nav jātiecas pēc tā, lai izpatiktu cilvēkiem, jo cilvēkiem bieži vien patīk tas, kas nepatīk Jehovam. Mūsu mīlestībai pret Jehovu jābūt stiprākai par bailēm neizpatikt cilvēkiem.

6. Kāpēc desmit izraēliešu vadoņi klāstīja nepatiesību?

⁶ Ja mēs sāktu baidīties no cilvēkiem, mēs varētu noticēt nepatiesībai. Par to uzskatāmi liecina kāds notikums seno izraēliešu vēsturē. 12 izraēliešu vadoņi bija aizsūtīti izlūkot zemi, ko Jehova bija apsolījis dot izraēliešiem. Desmit izlūki tik ļoti nobijās no kanaāniešiem, ka pēc atgriešanās pavēstīja tautai: ”Mēs nevaram doties cīņā pret tiem ļaudīm, jo viņi ir stiprāki par mums.” (4. Moz. 13:27—31.) Kanaānieši tik tiešām bija stiprāki par izraēliešiem, bet apgalvot, ka izraēlieši tos neuzveiks, nozīmēja neņemt vērā Jehovu. Gļēvulīgajiem desmit izlūkiem bija jābūt apņēmības pilniem darīt to, ko vēlas Jehova, un bija jāpārdomā, ko Jehova bija darījis izraēliešu labā pavisam nesenā pagātnē. Ja viņi būtu to visu pārdomājuši, viņi būtu aptvēruši, ka salīdzinājumā ar Visvareno Dievu kanaānieši nav nekas. Taču viņiem pietrūka mīlestības pret Jehovu un ticības viņam. Pilnīgi pretēja attieksme bija Jozuam un Kālebam. Šie divi izlūki tiecās pēc Jehovas labvēlības. Viņi teica tautai: ”Ja vien būsim Jehovam patīkami, viņš mūs tur ievedīs un dos mums šo zemi.” (4. Moz. 14:6—9.)

7. Kā mēs varam padziļināt savu bijību pret Jehovu? (Sk. arī attēlu.)

⁷ Kā mēs varam padziļināt savu bijību pret Jehovu? Mums jātiecas pēc tā, lai ikviens mūsu lēmums būtu viņam patīkams. (Ps. 16:8.) Bībelē ir aprakstīti daudzi notikumi, kuros bija iesaistīti Dieva kalpi. Lasot par tiem, pārdomāsim, kādu lēmumu mēs būtu pieņēmuši viņu vietā. Piemēram, iztēlosimies, ka mēs dzirdam desmit izraēliešu vadoņu teikto. Vai mēs būtu noticējuši viņiem un būtu padevušies bailēm? Vai arī mūsu rīcību būtu noteikusi mīlestība pret Jehovu un vēlēšanās viņu iepriecināt? Izraēlieši neprata atšķirt patiesību no meliem un nenoticēja tam, ko teica Jozua un Kālebs. Tāpēc šī izraēliešu paaudze neiegāja Apsolītajā zemē. (4. Moz. 14:10, 22, 23.)

8. Kāda īpašība mums visiem ir vajadzīga, un kāpēc?

⁸ Pazemība. Kam Jehova atklāj patiesību? Tikai pazemīgiem cilvēkiem. (Mat. 11:25.) Savulaik mēs pieņēmām palīdzību, lai saprastu Bībeli, tātad mēs bijām pazemīgi. (Ap. d. 8:30, 31.) Tomēr mums jāuzmanās, lai mēs nekļūtu lepni. Lepns cilvēks domā, ka viņa uzskati ir jāvērtē tikpat augstu kā Bībeles principi un Jehovas organizācijas norādījumi.

9. Kā palikt pazemīgiem?

⁹ Lai mēs paliktu pazemīgi, mums jāpatur prātā, cik niecīgi mēs esam salīdzinājumā ar diženo Dievu Jehovu. (Ps. 8:3, 4.) Lūgsim Jehovam, lai viņš mums palīdz būt pazemīgiem un gataviem mācīties! Tad mēs spēsim Jehovas domas vērtēt augstāk nekā savējās un būsim gatavi mainīt savas domas, ja tās nesaskan ar to, ko māca Bībele un Jehovas organizācija. Pārdomāsim Bībeles fragmentus, kuri liecina, ka Jehovam ir patīkama pazemība un ka viņš ienīst lepnību un augstprātību. Īpaši uzmanīgiem jābūt kristiešiem, kam ir uzticēti tādi pienākumi, kuru dēļ viņi nonāk citu uzmanības centrā.

KAS JĀDARA, LAI MĒS NEŠAUBĪGI TICĒTU PATIESĪBAI

10. Ar kā starpniecību Jehova vada savus kalpus?

¹⁰ Uzticēsimies Jehovas organizācijai. Kad izraēlieši bija kļuvuši par Jehovas tautu, viņš tiem deva norādījumus ar Mozus starpniecību. Vēlāk Jehovas gribu izraēliešiem pasludināja Jozua. (Joz. 1:16, 17.) Kad izraēlieši klausīja Jehovas pārstāvjiem, Jehova viņus svētīja. Kristiešu draudzei, kas tika nodibināta daudzus gadsimtus vēlāk, norādījumus deva 12 apustuļi. (Ap. d. 8:14, 15.) Pēc neilga laika šajā grupā, kas vadīja kristiešus, tika iekļauti Jeruzālemes vecākie. Sekodamas apustuļu un Jeruzālemes vecāko norādījumiem, ”draudzes kļuva aizvien stiprākas ticībā un dienu no dienas auga”. (Ap. d. 16:4, 5.) Tāpat ir mūsu dienās: ja mēs sekojam Jehovas organizācijas vadībai, Jehova mūs svētī. Bet kā Jehova justos, ja mēs necienītu tos, kam viņš ir uzdevis vadīt savu tautu? Pārdomāsim kādu notikumu no tā laika, kad izraēlieši bija ceļā uz Apsolīto zemi.

11. Kas notika ar senajiem izraēliešiem, kas sacēlās pret Jehovas iecelto tautas vadītāju? (Sk. arī attēlu.)

¹¹ Izraēlieši jau kādu laiku bija klejojuši pa tuksnesi, kad daudzi ievērojami vīri sacēlās pret Jehovas iecelto tautas vadītāju Mozu. Viņi sacīja: ”Visa tauta taču ir svēta, un Jehova ir tās vidū!” (4. Moz. 16:1—3.) Tiesa, Jehova visu tautu uzskatīja par svētu, tomēr viņš bija uzdevis Mozum vadīt viņa tautu. (4. Moz. 16:28.) Vērsdamies pret Mozu, dumpinieki patiesībā vērsās pret Jehovu. Viņi tiecās pēc varas un ievērības, un viņiem nebija svarīgs Jehovas viedoklis. Jehova lika iet bojā gan dumpja aizsācējiem, gan vairākiem tūkstošiem viņu atbalstītāju. (4. Moz. 16:30—35, 41, 49.) Tātad ir pilnīgi skaidrs, ka Jehova nav labvēlīgs pret tiem, kas izturas ar klaju necieņu pret viņa organizāciju.

12. Kāpēc mēs varam uzticēties Jehovas organizācijai?

¹² Mums ir pilnīgs pamats uzticēties Jehovas organizācijai. Kad kļūst redzams, ka jālabo kādas Bībeles mācības skaidrojums vai kaut kas jāmaina kristiešu draudzes darbībā, Vadošā padome nevilcinās to darīt. (Sāl. pam. 4:18.) Brāļiem, kas Jehovas organizācijā īsteno vadību, pats svarīgākais ir saglabāt Jehovas labvēlību. Viņi vienmēr cenšas pieņemt tādus lēmumus, kas ir balstīti uz Bībeli — grāmatu, kurā ir izklāstītas Dieva prasības.

13. Kāpēc mums jāturas pie ”veselīgo mācību parauga”?

¹³ Turēsimies pie ”veselīgo mācību parauga”. (2. Tim. 1:13.) Mums ir cieši jāturas pie kristīgajām mācībām, kas ietvertas Bībelē. (Jāņa 17:17.) Tās ir mūsu ticības pamatā. Jehovas organizācija mums pastāvīgi atgādina, cik būtiski ir turēties pie kristīgajām mācībām. Ja mēs tā darīsim, Jehova pret mums būs labvēlīgs.

14. Kāpēc daži kristieši atkāpās no ”veselīgo mācību parauga”?

¹⁴ Kas varētu notikt, ja mēs vairs neturētos pie ”veselīgo mācību parauga”? To ļauj secināt kāds gadījums, kas notika vienā no pirmā gadsimta kristiešu draudzēm. Bija paklīdušas runas, ka Jehovas diena jau esot pienākusi. Iespējams, kristiešu vidū cirkulēja it kā apustuļa Pāvila rakstīta vēstule, kurā izskanēja šāds apgalvojums. Daļa Tesalonikas kristiešu, nemaz nepārbaudījuši faktus, noticēja šādām runām un sāka izplatīt tās tālāk. Ja šie kristieši būtu turējuši prātā, ko Pāvils viņiem bija mācījis, viņi nebūtu noticējuši nepatiesībai. (2. Tes. 2:1—5.) Savā otrajā vēstulē tesalonikiešiem Pāvils piekodināja neticēt visam, ko viņi dzird. Lai nevienam neizdotos viņus vēlreiz pievilt, Pāvils vēstules nobeigumā rakstīja: ”Lūk, mans sveiciens, ko es, Pāvils, rakstu ar savu paša roku, — tas ir mans rokraksts, mana pazīšanas zīme ikvienā vēstulē.” (2. Tes. 3:17.)

15. Kā atšķirt patiesību no meliem? Paskaidrojiet ar piemēru. (Sk. arī attēlus.)

¹⁵ Kā mums var palīdzēt tas, ko Pāvils rakstīja Tesalonikas kristiešiem? Ja padzirdam sensacionālus jaunumus, kas saistīti ar Jehovas lieciniekiem, vai kāds mums stāsta kaut ko, kas nesaskan ar Bībeles mācībām, mums jābūt uzmanīgiem. Padomju Savienībā mūsu brāļi reiz saņēma vēstuli, kas it kā bija sūtīta no galvenās pārvaldes. Vēstulē brāļi tika mudināti izveidot atsevišķu, neatkarīgu organizāciju. Vēstule neizskatījās pēc viltojuma, bet brāļi, kas uzticējās Jehovas pārstāvjiem, neuzķērās uz āķa, jo saprata, ka vēstule ir pretrunā ar to, ko līdz šim ir mācījusi Jehovas organizācija. Tagad, lai grautu Jehovas kalpu vienotību, patiesības ienaidnieki izmanto modernās tehnoloģijas. Mēs ”neļaujam sevi viegli apmulsināt” un visu, ko dzirdam vai lasām, salīdzinām ar Bībeles patiesību, ko esam uzzinājuši no Jehovas organizācijas. Tā mēs sargājam savu garīgumu. (2. Tes. 2:2; 1. Jāņa 4:1.)

16. Kā mums jārīkojas, ja kāds sāk izplatīt nepatiesas mācības? (Romiešiem 16:17, 18.)

¹⁶ Paliksim kopā ar tiem, kas ir uzticīgi Jehovam. Jehova vēlas, lai viņa kalpi būtu vienoti. Ja nešaubīgi ticēsim patiesībai, mēs paliksim vienoti. Tie, kas sāk izplatīt nepatiesas mācības, rada draudzē šķelšanos, tāpēc Dievs brīdina: ”Izvairieties no viņiem.” (Nolasīt Romiešiem 16:17, 18.) Ja mēs neņemtu vērā Dieva brīdinājumu, mēs paši varētu novērsties no patiesības.

17. Kāpēc mums jāturas pie patiesības?

¹⁷ Ja pratīsim atšķirt patiesību no meliem un turēsimies pie tās, mēs saglabāsim stipru ticību un ciešas attiecības ar Jehovu. (Efes. 4:15, 16.) Mūs nepievils Sātana izplatītās aplamās mācības un propaganda, un mums nebūs jābaidās lielā posta laikā, jo mēs būsim Jehovas gādīgajās rokās. Turēsimies pie patiesības, un ”miera Dievs” būs ar mums! (Filip. 4:8, 9.)