Draudzēšanās, kas sagādā godu Jehovam

1., 2. Ko daži kristieši ir teikuši par draudzēšanās laiku?

JA KRISTIEŠI, kuru starpā ir radušās simpātijas, ir sākuši draudzēties, viņi noteikti vēlas, lai viņu draudzēšanās laiks būtu skaists un īpašs. Daudziem tas arī izdodas. Kāda kristiete, vārdā Cianaa, kas dzīvo Etiopijā, izteicās: ”Man ļoti patīk atcerēties to laiku, kad mēs ar vīru vēl tikai draudzējāmies. Mēs pārrunājām nopietnus jautājumus, bet arī daudz smējāmies. Es biju tik laimīga, kad sapratu, ka esmu kopā ar cilvēku, kas mani patiesi mīl.”

² Bet mūsu brālis Alesio, kas dzīvo Nīderlandē, sacīja: ”Draudzēšanās laiks mums sagādāja daudz prieka, tomēr ne viss gāja tik gludi, kā būtu gribējies.” Šajā rakstā ir aplūkots, ar kādām grūtībām var sastapties kristieši, kas ir sākuši draudzēties, un ir pievērsta uzmanība vairākiem noderīgiem Bībeles principiem. Vēl tajā ir apskatīts, kā kristiešiem, kas draudzējas, var palīdzēt ticības biedri.

DRAUDZĒŠANĀS MĒRĶIS

3. Kāds ir draudzēšanās mērķis? (Sālamana pamācības 20:25.)

³ Tuvākas draudzības uzsākšana ir nopietns solis, kam var sekot laulība. Kāzu dienā vīrs un sieva Jehovas priekšā apsola, ka visu mūžu viens otru mīlēs un cienīs. Kā var redzēt Bībelē, pirms solījuma došanas cilvēkam viss rūpīgi jāapdomā. (Nolasīt Sālamana pamācības 20:25.) Jo īpaši tas attiecas uz solījumu, ko divi kristieši viens otram dod kāzu dienā. Tāpēc ir tik svarīgi, lai kristieši draudzēšanās laikā viens otru labi iepazītu un saprastu, vai viņi ir saderīgi. Jāpatur prātā, ka gudri veidot attiecības ar kādu nozīmē pieņemt pareizus lēmumus, nevis obligāti apprecēties ar šo cilvēku. Daļa kristiešu, kas ir sākuši satikties, izlemj apprecēties, bet daļa tomēr pārtrauc attiecības. Pat tad, ja kristieši izlemj pārtraukt attiecības, draudzēšanās laiku nevajadzētu uzskatīt par zemē nomestu.

4. Kāpēc visiem kristiešiem ir labi jāizprot, kāds ir draudzēšanās mērķis?

⁴ Ja neprecēti kristieši labi saprot, kāds ir draudzēšanās mērķis, viņi neuzsāk tuvāku draudzību bez nopietniem nolūkiem. Bet draudzēšanās mērķis ir labi jāsaprot arī visiem pārējiem, jo tad viņi neuzskatīs, ka kristiešiem, kas cenšas viens otru labāk iepazīt, ir noteikti jāapprecas. Pretējā gadījumā viņi ar savu attieksmi var radīt nevajadzīgas grūtības kristiešiem, kas draudzējas. Lūk, ko teica kāda neprecēta amerikāņu māsa, ko sauc Melisa: ”Kristieši, kas ir sākuši draudzēties, izjūt milzīgu spriedzi, jo daudzi uzreiz sāk gaidīt, kad viņi precēsies. Šī iemesla dēļ daži, kas ir sapratuši, ka neder viens otram, vilcinās pārtraukt draudzēšanos. Savukārt citi, kas gribētu nodibināt ģimeni, vispār vairās uzsākt tuvāku draudzību. Mums, neprecētiem kristiešiem, tiešām nav viegli.”

LABI IEPAZĪSTIET VIENS OTRU

5., 6. Kas jānoskaidro draudzēšanās laikā? (1. Pētera 3:4.)

⁵ Lai divi kristieši saprastu, vai viņi būs saderīgi, viņiem ir labi jāiepazīst vienam otru. Protams, kad viņi uzsāk tuvāku draudzību, viņiem vienam par otru noteikti jau ir zināms priekšstats. Bet tuvāka draudzēšanās sagādā iespēju iepazīt ”iekšējo cilvēku”. (Nolasīt 1. Pētera 3:4.) Ko tas sevī ietver? Ir jāsaprot, cik ciešas ir potenciālā dzīvesbiedra attiecības ar Jehovu, kā šis cilvēks spriež par svarīgiem jautājumiem un kādas īpašības viņam piemīt. Pirms kristietis pieņem lēmumu precēties, viņam ir jābūt pārliecinātam, ka viņš var atbildēt apstiprinoši uz šādiem jautājumiem: ”Vai šis cilvēks man būs labs dzīvesbiedrs?” (Sāl. pam. 31:26, 27, 30; Efes. 5:33; 1. Tim. 5:8.) ”Vai mēs spēsim apmierināt viens otra emocionālās vajadzības? Vai mēs spēsim sadzīvot ar trūkumiem, ko saredzam viens otrā?”b (Rom. 3:23.) Saskaņa laulībā lielā mērā ir atkarīga nevis no tā, vai dzīvesbiedriem ir līdzīgs raksturs, bet no tā, vai viņi spēj pielāgoties viens otram.

⁶ Kas vēl būtu jānoskaidro draudzēšanās laikā? Kamēr vēl nav izveidojusies stipra savstarpēja pieķeršanās, būtu labi pārrunāt dažādus svarīgus jautājumus, piemēram, dzīves mērķus, veselības stāvokli un iespējamās finansiālās problēmas, un nevajadzētu slēpt, ja pagātnē ir pieredzēts kaut kas smags. Protams, ne visi jautājumi ir jāpārrunā jau pašā draudzēšanās sākumā. (Salīdzināt Jāņa 16:12.) Ja brālim vai māsai šķiet, ka viņš vēl nav gatavs runāt par kādu dziļi personisku lietu, tas ir jāpasaka otram. Tomēr pienāks brīdis, kad par šo lietu būs jāpastāsta, jo tikai tā otrs var pieņemt gudru lēmumu.

7. Kā kristieši, kas ir sākuši draudzēties, var viens otru labi iepazīt? (Sk. arī papildmateriālu ”Ja jūs dzīvojat tālu viens no otra” un attēlus.)

⁷ Kā uzzināt, kāds ir otrs cilvēks savā dziļākajā būtībā? Jums ir jāsarunājas un jābūt godīgiem un atklātiem, ir jāuzdod jautājumi un uzmanīgi jāklausās, ko otrs saka. (Sāl. pam. 20:5; Jēk. 1:19.) Lai veicinātu sarunas, dariet kopā kaut ko tādu, kas vedina uz sarunām, piemēram, kopā ieturiet maltītes, pastaigājieties sabiedriskās vietās un kopā sludiniet. Abi kopā pavadiet laiku ar draugiem un tuviniekiem, jo arī tā jūs varat viens otru labāk iepazīt. Esiet kopā dažādās situācijās, jo tad jums būs iespēja redzēt, kā otrs rīkojas un kā viņš izturas pret dažādiem cilvēkiem. Iepriekšējā rakstā minētais Ašvins par laiku, kad viņš draudzējās ar Alisiju, ar ko vēlāk apprecējās, sacīja: ”Mēs centāmies darīt kopā kaut ko tādu, kas mums ļāva labāk iepazīt vienam otru. Bieži vien mēs darījām kaut ko pavisam vienkāršu, piemēram, taisījām ēst. Tā mēs ieraudzījām viens otra stiprās un vājās puses.”

8. Kāpēc kristiešiem, kas draudzējas, būtu abiem kopā jāiedziļinās Bībelē?

⁸ Jehovas liecinieku ģimenes ik nedēļu atvēl kādu noteiktu laiku, piemēram, kādu vakaru, lai kopā iedziļinātos Bībelē. (Pulc. 4:12.) Divi kristieši, kas draudzējas, to var sākt darīt jau draudzēšanās laikā, jo tā viņi var labi iepazīt viens otru. (Bez šaubām, kamēr kristietis nav apprecējies, viņš vēl nav ģimenes galva.) Kopīga iedziļināšanās Bībelē ļauj daudz ko uzzināt par otra cilvēka attiecībām ar Jehovu. Ko vēl tā dod? Kāds amerikāņu brālis, vārdā Makss, stāstīja: ”Kad mēs ar Laisu bijām sākuši draudzēties, mēs drīz vien sākām kopā lasīt mūsu organizācijas izdotos materiālus par draudzēšanos, laulību un ģimenes dzīvi. Tā mums pilnīgi dabiski izraisījās sarunas par daudziem svarīgiem jautājumiem, par kuriem citādi nebūtu viegli sākt runāt.”

KAS JĀŅEM VĒRĀ

9. Kas jāņem vērā kristiešiem, kuri apsver, kam stāstīt par to, ka viņi draudzējas?

⁹ Kam stāstīt par to, ka draudzējaties? Tas ir jāizlemj jums abiem. Ja esat sākuši draudzēties tikai nesen, jūs droši vien negribat par to stāstīt visiem pēc kārtas. (Sāl. pam. 17:27.) Nesteigdamies ar šo jaunumu izplatīšanu, jūs izvairīsieties no tā, ka jau attiecību sākumposmā citi jūs sīki izprašņātu un dotu jums daudznozīmīgus mājienus. Taču, ja uztrauksieties, ka tikai kāds neuzzina, un par savu draudzību neteiksiet nevienam, jums būs kārdinājums turēties savrup, un tas var kļūt bīstami. Tāpēc būtu labi pastāstīt vismaz tiem kristiešiem, kas jums var dot vērtīgus padomus un var palīdzēt kā citādi. (Sāl. pam. 15:22.) Par to, ka draudzējaties, jūs varat pastāstīt dažiem tuviniekiem un garīgi nobriedušiem draugiem, kā arī draudzes vecākajiem.

10. Ko kristieši var darīt, lai viņu draudzēšanās laiks sagādātu godu Jehovam? (Sālamana pamācības 22:3.)

¹⁰ Kā panākt, lai draudzēšanās laiks sagādātu godu Jehovam? Kad jūsu starpā ir radušās jūtas, ir pilnīgi dabiski, ka jūs vēlaties aizvien vairāk laika pavadīt viens otra sabiedrībā. Bet jums jāuzmanās, lai jūs nepārkāptu Jehovas noteiktās morāles normas. (1. Kor. 6:18.) Nerisiniet nepiedienīgas sarunas, nepalieciet nekur vieni paši un nelietojiet pārlieku daudz alkohola! (Efes. 5:3.) Pretējā gadījumā varētu vājināties jūsu apņēmība rīkoties pareizi un jūs varbūt ļautos pārāk intīmiem jūtu apliecinājumiem. Būtu labi, ja kristieši, kas draudzējas, laiku pa laikam pārrunātu, kā viņiem jāizturas, lai viņu uzvedība draudzēšanās laikā sagādātu godu Jehovam. (Nolasīt Sālamana pamācības 22:3.) Lūk, kā rīkojās mūsu ticības biedri Davits un Almaza, kas dzīvo Etiopijā. Davits stāstīja: ”Mēs tikāmies sabiedriskās vietās, kur bija daudz cilvēku, un mēdzām pavadīt laiku kopā ar draugiem. Mēs nepalikām vieni paši ne automašīnā, ne mājā un tā izvairījāmies no situācijām, kurās var rasties kārdinājums rīkoties nepareizi.”

11. Kas jāņem vērā kristiešiem, pārrunājot, kādas jūtu izpausmes draudzēšanās laikā būtu pieņemamas un kādas ne?

¹¹ Kad attiecības ir kļuvušas nopietnas, kristieši, kas draudzējas, protams, vēlas izpaust viens otram savas jūtas. Taču ir jāuzmanās, jo tieksme pēc fiziskas tuvības var aizmiglot acis un cilvēks var zaudēt spēju objektīvi spriest par otru. (Augstā dz. 1:2; 2:6.) Ļaujoties intīmiem jūtu apliecinājumiem, kristieši var zaudēt savaldību un pārkāpt Jehovas likumus. (Sāl. pam. 6:27.) Tāpēc būtu labi jau draudzēšanās sākumā apspriest Bībeles morāles normas un norunāt, kādas jūtu izpausmes viņiem abiem būtu pieņemamas un kādas ne.c (1. Tes. 4:3—7.) Abiem kristiešiem jāpadomā, kā apkārtējie raudzīsies uz to, kā viņi izpauž savas jūtas, un vai tas, kā viņi apliecina savas jūtas, kādā no viņiem neuzkurinās nepareizas tieksmes.

12. Kas jāapzinās kristiešiem, kam draudzēšanās laikā mēdz rasties kādas domstarpības?

¹² Kā risināt domstarpības? Vai domstarpības, kas šad un tad rodas draudzēšanās laikā, liecina, ka abi kristieši nav saderīgi? Uzreiz tā nebūtu jāsecina, jo nemēdz būt, ka divi cilvēki it visā ir vienisprātis. Viens no stipras laulības stūrakmeņiem ir prasme risināt domstarpības. Būtu labi iemācīties to darīt jau draudzēšanās laikā. Paanalizējiet: vai jautājumus, kuros jūsu domas dalās, jums izdodas apspriest, nenoniecinot otru un nepaceļot balsi? Vai jūs abi atzīstat savas kļūdas un cenšaties mainīties? Vai jūs piekāpjaties viens otram, atvainojaties, ja esat kļūdījušies, un piedodat, ja kļūdījies ir otrs? (Efes. 4:31, 32.) Varbūt kļūst redzams, ka svarīgos jautājumos jūs nevarat atrast kopsaucēju, un jūs vienā laidā strīdaties. Ir jāsaprot, ka pēc kāzām nekāds brīnums nenotiks un situācija diezin vai uzlabosies. Iespējams, jūs secināt, ka cilvēks, ar ko draudzējaties, nebūs jums piemērots dzīvesbiedrs. Tādā gadījumā jums abiem būtu labāk, ja jūsu attiecības tiktu pārtrauktas.d

13. Kā izlemt, cik ilgi draudzēties?

¹³ Cik ilgi būtu jādraudzējas? Ar svarīgu lēmumu pieņemšanu nedrīkst steigties. (Sāl. pam. 21:5.) Draudzēšanās laikam būtu jābūt pietiekami ilgam, lai otru cilvēku varētu labi iepazīt. Taču nav arī jādraudzējas bezgalīgi. Bībelē ir teikts: ”Cerība, kas ilgi nepiepildās, sāpina sirdi.” (Sāl. pam. 13:12.) Turklāt, jo ilgāk jūs draudzējaties, jo grūtāk, iespējams, ir pretoties kārdinājumam rīkoties netikli. (1. Kor. 7:9.) Kristiešiem, kas draudzējas jau diezgan ilgi, būtu sev godīgi jāatbild uz jautājumu: ”Ko vēl es gribu uzzināt par otru cilvēku, lai pieņemtu galīgo lēmumu?”

KĀ VAR PALĪDZĒT TICĪBAS BIEDRI

14. Kā ticības biedri var palīdzēt kristiešiem, kas draudzējas? (Sk. arī attēlu.)

¹⁴ Ja mums ir zināmi kādi kristieši, kas draudzējas, padomāsim, kā mēs viņiem varam palīdzēt. Varbūt mēs viņus varam uzaicināt uz pusdienām, uzaicināt kopā ar mums iedziļināties Bībelē vai arī kopā atpūsties, lai viņiem būtu iespēja vēl labāk iepazīt vienam otru. (Rom. 12:13.) Ja viņi vēlas kaut kur doties, mēs viņus varam pavadīt, lai viņi nebūtu vieni paši, vai arī tur aizvest. Vēl mēs varam viņus dažreiz uzaicināt pie sevis, lai viņi varētu netraucēti parunāties. (Gal. 6:10.) Iepriekšminētā Alisija atcerējās: ”Mēs ar Ašvinu bijām pateicīgi tiem brāļiem un māsām, kas mums teica, ka varam nākt pie viņiem, kad mums ir vajadzīga vieta, kur satikties, bet kur mēs nebūtu vieni paši.” Ja kristieši, kas draudzējas, mūs aicina būt viņiem par pavadoni, neatsacīsim viņiem. Pavadot laiku ar viņiem, neatstāsim viņus pilnīgi vienus, tomēr dosim viņiem arī iespēju parunāties divatā. (Filip. 2:4.)

15. Kāpēc mums rūpīgi jāapdomā, ko sakām? (Sālamana pamācības 12:18.)

¹⁵ Mums būtu rūpīgi jāapdomā, ko mēs sakām par kristiešiem, kas draudzējas. Reizēm ir gudri neteikt vispār neko. (Nolasīt Sālamana pamācības 12:18.) Varbūt mums niez mēle pastāstīt citiem, ka tas un tas brālis draudzējas ar to un to māsu, bet, ja šie kristieši vēlas citiem to darīt zināmu paši, tad mums ir jāciena viņu vēlme. Mēs nedrīkstam tenkot par kristiešiem, kas draudzējas, un jaukties viņu personiskajās darīšanās. (Sāl. pam. 20:19; Rom. 14:10; 1. Tes. 4:11.) Nebūtu taktiski izteikt dažādas piezīmes vai arī dot mājienus par to, ka gaidām, kad viņi apprecēsies. Kāda kristiete, vārdā Elīza, atcerējās: ”Mums nebija patīkami, ka citi mums jautāja par kāzām jau tad, kad mēs paši vēl nebijām skaidrībā par saviem nākotnes plāniem.”

16. Kā mums jāizturas pret kristiešiem, kas ir pārtraukuši draudzēties?

¹⁶ Ja kristieši nolemj pārtraukt draudzēšanos, mums nebūtu jāsāk viņus izprašņāt un nebūtu jāsāk vainot kādu no viņiem. (1. Pēt. 4:15.) Mūsu māsa, vārdā Lija, sacīja: ”Pēc tam, kad mēs ar kādu brāli bijām pārtraukuši draudzēties, es padzirdēju, ka daži spriedelē, kāpēc tā ir noticis. Tas bija ļoti sāpīgi.” Ja kristieši ir izbeiguši attiecības, nebūtu jāuzskata, ka viņi ir pieņēmuši sliktu lēmumu. Atcerēsimies, ka draudzēšanās laiks ir domāts, lai abi kristieši labāk iepazītu viens otru un saprastu, vai viņi būs saderīgs pāris. Mums būtu jācenšas visādi atbalstīt tos, kas pārtraukuši draudzēties, jo attiecību saraušana gan brālim, gan māsai var sagādāt lielus pārdzīvojumus un radīt viņos vientulības sajūtu. (Sāl. pam. 17:17.)

17. Kas jādara kristiešiem, kuri draudzējas?

¹⁷ Draudzēšanās laiks ir skaists un īpašs, kaut arī attiecību veidošana prasa pūles. Mūsu māsa, ko sauc Džesika, teica: ”Taisnību sakot, draudzēšanās laiks bija diezgan saspringts. Bet es ne mirkli nenožēloju, ka mēs veltījām daudz pūļu, lai viens otru labi iepazītu.” Ja jūs ar kādu draudzējaties, centieties viens otru iepazīt pēc iespējas labāk, jo tā jūs varēsiet pieņemt gudru lēmumu.