14. STUDĒJAMAIS RAKSTS
”Pēc tā visi sapratīs, ka jūs esat mani mācekļi”
”Pēc tā visi sapratīs, ka jūs esat mani mācekļi — ja jūsu starpā būs mīlestība.” (JĀŅA 13:35.)
106. DZIESMA ”Mums jāaug mīlestībā”
IESKATSa
Kā daudzus ir iespaidojusi mīlestība, ko viņi ir ievērojuši Jehovas liecinieku vidū? (Sk. 1. rindkopu)
1. Ko ievēro daudzi, kas pirmo reizi ir atnākuši uz Jehovas liecinieku sapulci? (Sk. arī attēlu.)
IZTĒLOSIMIES šādu situāciju. Vīrs un sieva pirmo reizi apmeklē Jehovas liecinieku sapulci. Viņus dziļi iespaido sirsnīgā sagaidīšana un mīlestības pilnā gaisotne, kas valda draudzē. Mājupceļā sieva vīram saka: ”Jehovas liecinieki ļoti atšķiras no visiem citiem, ko esam satikuši. Man pie viņiem patika!”
2. Kāpēc daži ir pārstājuši kalpot Jehovam?
2 Mīlestība, kas vērojama patieso kristiešu starpā, ir kaut kas īpašs. Tiesa, neviens Jehovas liecinieks nav pilnīgs. (1. Jāņa 1:8.) Tātad, jo labāk mēs iepazīstam savus ticības biedrus, jo lielāka ir iespēja, ka mēs saskatām arī viņu trūkumus. (Rom. 3:23.) Diemžēl daži ticības biedru nepilnību dēļ ir pārstājuši kalpot Jehovam.
3. Pēc kā var pazīt patiesos Jēzus sekotājus? (Jāņa 13:34, 35.)
3 Pievērsīsim vēlreiz uzmanību tēmas pantam. (Nolasīt Jāņa 13:34, 35.) Bībelē teikts, ka patiesos Kristus sekotājus pazīs nevis pēc tā, ka viņi ir nekļūdīgi, bet pēc mīlestības viņu starpā. Ievērosim, ka Jēzus neteica: ”Pēc tā jūs sapratīsiet, ka jūs esat mani mācekļi.” Viņš sacīja: ”Pēc tā visi sapratīs, ka jūs esat mani mācekļi.” Tātad, kā norādīja Jēzus, tie, kas nepieder pie kristiešu draudzes, patiesos Jēzus sekotājus pazīs pēc tā, ka viņu starpā valda mīlestība.
4. Kādi jautājumi var rasties?
4 Var rasties šādi jautājumi: kāda mīlestība raksturo patiesos Jēzus sekotājus? Kā izpaudās Jēzus mīlestība pret apustuļiem? Kā ir iespējams līdzināties Jēzum un apliecināt mīlestību citiem? Šos jautājumus ir noderīgi pārdomāt arī tiem, kas jau kalpo Jehovam. Tas ļaus ”dzīvot mīlestībā” vienmēr, arī tad, kad saskaramies ar ticības biedru trūkumiem. (Efes. 5:2.)
KĀPĒC TIEŠI MĪLESTĪBA ĻAUJ PAZĪT PATIESOS JĒZUS SEKOTĀJUS?
5. Par kādu mīlestību ir runa Jāņa 15:12, 13?
5 Jēzus uzsvēra, ka viņa sekotāju starpā ir jābūt īpašai mīlestībai. (Nolasīt Jāņa 15:12, 13.) Viņš saviem mācekļiem teica: ”Mīliet cits citu, kā es jūs esmu mīlējis.” Jēzus runāja par pašaizliedzīgu mīlestību — tādu mīlestību, kas mudina kristieti vajadzības gadījumā pat atdot dzīvību par otru kristieti.b
6. Kāpēc var teikt, ka mīlestība ir ļoti svarīga?
6 Bībelē mīlestība ir minēta daudz reižu. ”Dievs ir mīlestība.” (1. Jāņa 4:8.) ”Mīli tuvāko kā sevi pašu.” (Mat. 22:39.) ”Mīlestība apklāj daudz jo daudz grēku.” (1. Pēt. 4:8.) ”Mīlestība nekad nebeidzas.” (1. Kor. 13:8.) Šie un citi panti, kas daudziem ir kļuvuši par mīļākajiem Bībeles pantiem, skaidri liecina, cik svarīgi ir izkopt sevī mīlestību un vienmēr censties to izpaust.
7. Kāpēc Sātans nespēj panākt, ka cilvēki cits citu mīlētu un viņu starpā valdītu vienotība?
7 Daudzi vēlas saprast, kura ir patiesā reliģija. Viņi zina: visas reliģijas apgalvo, ka māca patiesību par Dievu, tomēr to mācības ir pretrunīgas. Tā kā Sātans ir izveidojis daudz viltus reliģiju, viņam ir izdevies sajaukt cilvēkiem prātu. Taču viņš nespēj izveidot pasaules mēroga kristiešu saimi, kurā ticības biedri cits citu mīlētu. To spēj vienīgi Jehova, jo īstā ”mīlestība ir no Dieva”. (1. Jāņa 4:7.) Tāda mīlestība var pastāvēt tikai to cilvēku starpā, kuri saņem svēto garu un kurus svētī Jehova. Tāpēc Jēzus teica, ka viņa patiesos sekotājus varēs pazīt pēc nesavtīgas mīlestības savā starpā.
8., 9. Ko ir sapratuši daudzi cilvēki, redzot, kāda mīlestība pastāv Jehovas liecinieku starpā?
8 Daudzi cilvēki, redzot, kāda mīlestība pastāv Jēzus sekotāju starpā, ir sapratuši, kura ir patiesā reliģija. Kāds Jehovas liecinieks, vārdā Īans, labi atceras savu pirmo kongresu, kas norisinājās netālu no viņa dzīvesvietas. Tolaik viņš tikai bija sācis interesēties par Bībeli. Stadionā, kurā tika rīkots kongress, Īans dažus mēnešus iepriekš bija skatījies kādu sporta spēli. Viņš stāstīja: ”Tas, kā norisinājās kongress, tik krasi atšķīrās no iepriekš redzētā. Jehovas liecinieki bija solīdi ģērbušies un laipni, un viņu bērni uzvedās ļoti labi.” Īans piebilda: ”Turklāt es pamanīju, ka visi izjuta iekšēju mieru — tas bija kaut kas tāds, pēc kā biju ilgojies arī es. Man nepalika prātā nekas no kongresā dzirdētā, bet Jehovas liecinieku uzvedība atstāja manī neizdzēšamu iespaidu.”c Jehovas liecinieki izturas cits pret citu laipni un ar cieņu tāpēc, ka viņi no sirds mīl savus garīgos brāļus un māsas.
9 Kāds cits Jehovas kalps, vārdā Džons, labi atceras, ko juta tad, kad bija sācis apmeklēt Jehovas liecinieku sapulces. Viņš teica: ”Mani saviļņoja tas, cik draudzīgi bija liecinieki.. — manās acīs viņi bija svētie. Neviltotā mīlestība, ko viņi parādīja, pārliecināja mani, ka esmu atradis patieso reliģiju.”d Tādu gadījumu ir ļoti daudz, un tie pierāda, ka Jehovas liecinieki ir patiesie kristieši.
10. Kad jo īpaši mums rodas iespēja pierādīt, ka mīlam brāļus un māsas? (Sk. arī zemsvītras piezīmi.)
10 Kā bija minēts raksta sākumā, neviens Jehovas kalps nav pilnīgs. Laiku pa laikam ikviens no mums pasaka vai izdara kaut ko tādu, kas citus apbēdina vai aizvaino.e (Jēk. 3:2.) Tādos gadījumos mums rodas iespēja ar savu rīcību pierādīt, ka patiešām mīlam brāļus un māsas. Ko mēs šajā ziņā varam mācīties no Jēzus? (Jāņa 13:15.)
KĀ IZPAUDĀS JĒZUS MĪLESTĪBA PRET APUSTUĻIEM?
Kad apustuļu rīcībā izpaudās nevēlamas īpašības, Jēzus izturējās pret viņiem ar mīlestību. (Sk. 11.—13. rindkopu)
11. Kādas nevēlamas īpašības izpaudās Jēkaba un Jāņa rīcībā? (Sk. arī attēlu.)
11 Jēzus no saviem sekotājiem negaidīja pilnību. Viņš ar mīlestību tiem palīdzēja mainīties, lai tie būtu patīkami Jehovam. Reiz apustuļi Jēkabs un Jānis bija likuši savai mātei doties pie Jēzus un lūgt, lai Jēzus viņiem piešķirtu ievērojamas vietas Dieva valstībā. (Mat. 20:20, 21.) Šāda rīcība liecināja par lepnību un augstprātību. (Sāl. pam. 16:18.)
12. Vai peļamas īpašības izpaudās tikai Jēkaba un Jāņa rīcībā? Paskaidrojiet.
12 Tajā reizē peļamas īpašības izpaudās ne tikai Jēkaba un Jāņa rīcībā vien. Lūk, kas Bībelē teikts par citiem apustuļiem: ”Kad pārējie desmit to dzirdēja, viņus pārņēma sašutums par abu brāļu rīcību.” (Mat. 20:24.) Nav grūti iztēloties aso vārdu maiņu starp Jēkabu, Jāni un pārējiem. Iespējams, pārējie apustuļi pārmeta abiem brāļiem: ”Vai jums liekas, ka esat labāki par mums? Vai tāpēc jūs kārojat pēc augsta stāvokļa? Ziniet, jūs neesat vienīgie, kas plecu pie pleca ir darbojušies ar Jēzu. Mēs arī esam pelnījuši īpašas vietas!” Lai ko viņi sašutumā būtu teikuši, ir skaidrs, ka apustuļu rīcībā neizpaudās mīlestība.
13. Kā izturējās Jēzus, kad saskārās ar apustuļu trūkumiem? (Mateja 20:25—28.)
13 Kā šajā situācijā izturējās Jēzus? Viņš nesadusmojās un neteica, ka nu reiz viņam ir gana un viņš ies meklēt pazemīgākus cilvēkus, ar kuriem aizstāt šos apustuļus, proti, meklēs tādus, kuru rīcībā vienmēr izpaudīsies mīlestība. Nē, Jēzus tā nedarīja — viņš pacietīgi pamācīja šos vīrus, jo zināja, ka patiesībā tie vēlas rīkoties pareizi. (Nolasīt Mateja 20:25—28.) Viņš izturējās pret tiem ar mīlestību, lai gan tā nebija ne pirmā, ne pēdējā reize, kad apustuļi savā starpā strīdējās par to, kurš no tiem ir galvenais. (Marka 9:34; Lūk. 22:24.)
14. Kādā sabiedrībā bija uzauguši Jēzus apustuļi?
14 Jēzus ņēma vērā, ka apustuļus bija dziļi ietekmējusi vide, kādā tie bija uzauguši. (Jāņa 2:24, 25.) Tā laika jūdu reliģiskie vadītāji lielu nozīmi piešķīra cilvēka stāvoklim sabiedrībā. (Mat. 23:6; sk. arī rakstu ”Sinagoga — vieta, kur sludināja Jēzus un viņa mācekļi”, kas publicēts 2010. gada aprīļa—jūnija Sargtornī, 16.—18. lpp.) Viņi bija ļoti paštaisni.f (Lūk. 18:9—12.) Jēzus labi saprata, ka tas viss bija ietekmējis apustuļu viedokli gan par sevi, gan par citiem. (Sāl. pam. 19:11.) Viņš negaidīja no saviem mācekļiem pilnību un nekļuva aizkaitināts, kad tie kļūdījās. Viņš zināja, ka mācekļiem ir laba sirds, tāpēc pacietīgi palīdzēja tiem atbrīvoties no lepnības un augstprātības un izturēties pret citiem ar mīlestību.
KĀ LĪDZINĀTIES JĒZUM?
15. Ko var mācīties no gadījuma, kurā bija iesaistīti Jēkabs, Jānis un citi apustuļi?
15 Mēs daudz ko varam mācīties no iepriekšminētā notikuma. Protams, nebija pareizi, ka Jēkabs un Jānis lūdza sev ievērojamas vietas Dieva valstībā. Bet arī pārējo apustuļu izturēšanās nebija slavējama, jo viņi necentās saglabāt vienotību. Tomēr Jēzus pret visiem 12 apustuļiem izturējās laipni un ar mīlestību. Ko no šī gadījuma var secināt? Ir būtiski, lai kristieši censtos neaizvainot ticības biedrus, bet ir būtiski arī tas, kā mēs reaģējam, saskaroties ar citu trūkumiem. Kad kāds ticības biedrs mūs ir apbēdinājis, mēs varam padomāt par šādiem jautājumiem: ”Kāpēc es tik daudz domāju un uztraucos par notikušo? Vai mana reakcija neliecina, ka man jāstrādā pie kādas rakstura iezīmes? Vai nevarētu būt tā, ka cilvēks, kas mani ir apbēdinājis, pieredz kādas grūtības? Kā es varu apliecināt pašaizliedzīgu mīlestību un nedusmoties uz ticības biedru, pat ja man šķiet, ka man ir pamatots iemesls būt neapmierinātam?” Izturēdamies pret citiem ar mīlestību, mēs apliecinām, ka esam Kristus sekotāji.
16. Ko vēl var mācīties no Jēzus?
16 No Jēzus var mācīties arī to, ka ir jācenšas saprast ticības biedrus. (Sāl. pam. 20:5.) Jēzus spēja saskatīt, kas ir cilvēka sirdī. Mēs, protams, to nespējam, taču mums jāpatur prātā, ka mūsu garīgie brāļi un māsas ir tikai nepilnīgi cilvēki. (Efes. 4:1, 2; 1. Pēt. 3:8.) Jo vairāk mēs uzzināsim par viņu pagātni, par to, kas ir ietekmējis viņu personību, jo vieglāk mums būs neņemt vērā viņu trūkumus.
17. Kā rīkojās kāds rajona pārraugs, un ko tas deva?
17 Kāds ceļojošais pārraugs dalījās atmiņās par kādu brāli, ko satika, apmeklēdams draudzes Austrumāfrikā. Kad viņi iepazinās, rajona pārraugam likās, ka šis brālis ir skarbs un nelaipns cilvēks. Kā rajona pārraugs rīkojās? Viņš sacīja: ”Es nolēmu, ka nevairīšos no šī brāļa, bet iepazīšu viņu tuvāk.” Pavadot laiku kopā ar brāli, rajona pārraugs uzzināja, kādos apstākļos tas bija uzaudzis. Rajona pārraugs turpināja: ”Kad es sapratu, kādas izmaiņas savā personībā brālis jau bija veicis, es viņu sāku apbrīnot. Mēs kļuvām par labiem draugiem.” Ja mēs cenšamies labāk iepazīt ticības biedrus, mums ir vieglāk izturēties pret viņiem ar mīlestību.
18. Kādi jautājumi būtu jāpārdomā, ja ticības biedrs mūs ir sāpinājis? (Sālamana pamācības 26:20.)
18 Ja ticības biedrs mūs ir sāpinājis, reizēm mums šķiet, ka mums ar viņu noteikti jāizrunājas. Taču vispirms būtu jāpārdomā šādi jautājumi: vai mums ir zināmi visi fakti? (Sāl. pam. 18:13.) Vai nevarētu būt tā, ka viņš nemaz nav gribējis mūs sāpināt? (Pulc. 7:20.) Vai mēs paši reizēm neesam rīkojušies līdzīgi? (Pulc. 7:21, 22.) Vai saruna ar ticības biedru nesarežģīs situāciju vēl vairāk? (Nolasīt Sālamana pamācības 26:20.) Ja pārdomāsim tādus jautājumus, ļoti iespējams, mēs sapratīsim, ka nav jārunā ar ticības biedru par notikušo. Mīlestība mūs mudinās to vienkārši aizmirst.
19. Ko mums vienmēr jācenšas darīt?
19 Ja runā par Jehovas lieciniekiem kā par grupu, ir skaidrs, ka viņi ir patiesie Jēzus mācekļi. Taču arī ikviens no mums personiski apliecina, ka patiešām ir Jēzus sekotājs, ja par spīti ticības biedru trūkumiem viņus nesavtīgi mīl. To darot, mēs varam palīdzēt citiem saprast, kura ir patiesā reliģija, un varam pamudināt arī viņus kalpot Jehovam — Dievam, kura galvenā iezīme ir mīlestība. Centīsimies vienmēr no sirds mīlēt ticības biedrus, lai citi skaidri redzētu, ka mēs esam patiesie kristieši!
17. DZIESMA ”Es vēlos”
a Daudzus patiesībai ir piesaistījusi neviltotā mīlestība, ko viņi ir ievērojuši Jehovas liecinieku vidū. Tomēr Jehovas kalpi nav pilnīgi cilvēki, tāpēc mīlēt ticības biedrus ne vienmēr ir viegli. Šajā rakstā ir aplūkots, kāpēc mīlestībai ir tik liela nozīme un kā mēs varam līdzināties Jēzum tad, kad saskaramies ar citu trūkumiem.
b Sk. grāmatas ”Nāc un seko man!” 17. nod., 10., 11. rk.
c Sk. Īana Kinga dzīvesstāstu, kas publicēts vietnē jw.org. (Meklēšanas lodziņā ievadiet frāzi ”Es beidzot esmu atradis dzīves jēgu”.)
d Sk. Džona Riketsa dzīvesstāstu, kas publicēts vietnē jw.org. (Meklēšanas lodziņā ievadiet frāzi ”Es uzskatīju, ka mana dzīve ir izdevusies”.)
e Šajā rakstā nav runa par nopietniem grēkiem, piemēram, tādiem, kas minēti 1. Korintiešiem 6:9, 10. Ja ir izdarīti tādi grēki, ir jāvēršas pie draudzes vecākajiem.
f Kādā avotā ir minēts, ko teicis kāds rabīns, kas dzīvojis vēlākos laikos: ”Pasaulē jābūt vismaz trīsdesmit tikpat taisniem vīriem kā Ābrahāms. Ja ir trīsdesmit taisno, tad divi no tiem esam mēs ar dēlu. Ja ir desmit taisno, tad divi no tiem esam mēs ar dēlu. Ja ir pieci taisnie, tad divi no tiem esam mēs ar dēlu. Ja ir tikai viens — tad tas esmu es.”