Vai jūs atceraties?

Vai jūs uzmanīgi lasījāt šī gada Sargtorņa numurus? Pārbaudiet, vai jūs varat atbildēt uz šiem jautājumiem.

Ko mēs gūsim, ja izbrīvēsim laiku, lai lūgtu Jehovu, lasītu Bībeli un pārdomātu viņa brīnišķīgās īpašības?

Mēs pieņemsim gudrus lēmumus, kļūsim par labākiem skolotājiem, kļūs stiprāka mūsu ticība un augs mūsu mīlestība pret Jehovu. (w22.01, 30., 31. lpp.)

Kāpēc mums jau tagad jāstiprina paļāvība uz Jehovu un viņa ieceltajiem pārstāvjiem?

Jau tagad ir jāmācās paļauties uz Dievu, neapšaubot to, kā viņš kaut ko dara, un neapšaubot draudzes vecāko lēmumus. Ja mēs tā rīkojamies, lielā posta laikā mums nebūs grūti paklausīt arī tādiem norādījumiem, kas liksies neizprotami vai neloģiski. (w22.02, 4.—6. lpp.)

Kāpēc eņģelis, runājot ar Zaharju, pieminēja svērteni pārvaldnieka Zerubābela rokā? (Zah. 4:8—10.)

Šis redzējums Dieva tautai deva pārliecību, ka templis noteikti tiks pabeigts un ka tas atbildīs Dieva normām. (w22.03, 16., 17. lpp.)

Kā mēs varam būt ”par paraugu runā”? (1. Tim. 4:12.)

Runāsim laipni un ar cieņu sludināšanā, no sirds dziedāsim draudzes sapulcēs un regulāri tajās izteiksimies, runāsim patiesību un stiprināsim citus, kā arī sargāsimies ar savu runu citus apvainot un nievāt. (w22.04, 6.—9. lpp.)

Kāpēc Atklāsmes 13:1, 2 minētā zvēra izskatā ir kaut kas no visiem četriem zvēriem, par kuriem ir runa Daniēla grāmatas 7. nodaļā?

Ar Atklāsmes grāmatas 13. nodaļā minēto zvēru nav domāta kāda viena lielvalsts (piemēram, Roma). Šis zvērs simbolizē visas politiskās varas, kas ir pastāvējušas cilvēces vēsturē. (w22.05, 9. lpp.)

Kāds ir galvenais veids, kā mēs varam apliecināt, ka paļaujamies uz Dieva taisnīgumu?

Ja kāds mūs ir aizvainojis vai pret mums grēkojis, mēs cenšamies atbrīvoties no dusmām un aizvainojuma, atstājot visu Jehovas ziņā. Jehova likvidēs postu, ko ir izraisījis grēks. (w22.06, 10., 11. lpp.)

Kas jāpatur prātā brālim, kurš saka lūgšanu draudzes sapulcē?

Lūgšanas nav domātas kāda pamācīšanai vai jaunumu paziņošanai. Brālim, kas saka lūgšanu, nebūtu jāizplūst vārdos, un tas īpaši attiecas uz lūgšanu, kas tiek teikta sapulces sākumā. (Mat. 6:7.) (w22.07, 24., 25. lpp.)

Kādā ziņā ”tie, kas darījuši ļaunu”, pieredzēs augšāmcelšanu ”sodam”? (Jāņa 5:29.)

Šie cilvēki netiks tiesāti par to, ko darījuši savas dzīves laikā, pirms viņi nomira. Ar augšāmcelšanu ”sodam” šajā gadījumā ir domāta tiesāšana, izvērtēšana. Tiks izvērtēta viņu attieksme un rīcība — tas, kā viņi rīkosies pēc augšāmcelšanas. (w22.09, 18. lpp.)

Kāds īpašs pamudinājums izskanēja kongresā, kas 1922. gada septembrī notika Sīdarpointā?

Šajā kongresā brālis Raterfords, runādams ar milzu degsmi un aizrautību, teica: ”Lūk, Ķēniņš valda! Jūs esat viņa vēstneši. Tāpēc vēstījiet, vēstījiet, vēstījiet par Ķēniņu un viņa valstību!” (w22.10, 3.—5. lpp.)

Kā Jehova mums palīdz izturēt grūtības, kā izriet no Jesajas grāmatas 30. nodaļas?

Šajā nodaļā ir redzams, ka Jehova 1) uzklausa mūsu lūgšanas un uz tām atbild, 2) mūs vada un 3) dāvā mums daudz ko labu. (w22.11, 9. lpp.)

Kas ļauj secināt, ka 37. psalma 10., 11. un 29. pantā lasāmie vārdi piepildīsies arī nākotnē?

Šie Dāvida vārdi labi raksturo apstākļus, kādi valdīja senajā Izraēlā, piemēram, Sālamana valdīšanas laikā. Jēzus, runādams par nākotnē gaidāmo paradīzi, atsaucās uz 11. pantu. (Mat. 5:5; Lūk. 23:43.) (w22.12, 8.—10., 14. lpp.)