Lasītāju jautājumi

Kā var lasīt Psalmā 61:8, Dāvids rakstīja, ka viņš slavēs Dieva vārdu mūžīgi. Vai šie vārdi ir pārspīlējums?

Nē, sakot šos vārdus, Dāvids neko nepārspīlēja.

Dāvids ne vienā vien psalmā rakstīja, ka viņš slavēs Dievu mūžīgi. Lūk, daži piemēri: ”Es mūžīgi dziedāšu slavu tavam vārdam, savus solījumus pildīdams dienu no dienas.” ”Jehova, mans Dievs, es tevi slavēšu no visas sirds un godāšu tavu vārdu mūžīgi.” ”Es tevi cildināšu, Dievs, mans Ķēniņ, tavu vārdu daudzināšu mūžu mūžos!” (Ps. 61:8; 86:12; 145:1, 2.)

Dāvids neuzskatīja, ka viņš nemirs. Viņš zināja, ka sava grēcīguma dēļ cilvēki mirst un ka tā ir noteicis Jehova. Dāvids skaidri apzinājās, ka arī viņš ir grēcīgs. (1. Moz. 3:3, 17—19; Ps. 51:4, 5.) Viņš zināja, ka pat tik dievbijīgi cilvēki kā Ābrahāms, Īzaks un Jēkabs ir miruši un ka arī viņa mūžs reiz būs galā. (Ps. 37:25; 39:4.) Vārdi, kas lasāmi 61. psalma 8. pantā, atspoguļo Dāvida vēlēšanos slavēt Dievu mūžīgi, tas ir, visu mūžu. (2. Sam. 7:12.)

Kā liecina 18., 51. un 52. psalma virsraksts, Dāvids bieži vien rakstīja par to, ko pats bija pieredzējis. 23. psalmā Dāvids, kas jaunībā bija ganījis aitas, aprakstīja Jehovu kā ganu, kas viņu vada, sargā un dod viņam spēku. Tāpēc Dāvids vēlējās kalpot Dievam visu mūžu. (Ps. 23:6.)

Turklāt jāpatur prātā, ka tad, kad Dāvids sacerēja psalmus, viņu iedvesmoja Jehova. Kā zināms, psalmos ir ietverti arī vairāki pravietojumi. Piemēram, 110. psalmā Dāvids runāja par laiku, kad viņa Kungs debesīs sēdēs pie Dieva labās rokas un tam tiks piešķirta liela vara, lai tas uzveiktu Dieva ienaidniekus un ”īstenotu spriedumu tautām”. Dāvids pats bija šī pravietotā valdnieka — Mesijas — priekštecis. Saskaņā ar Dāvida vārdiem, šim valdniekam bija jābūt priesterim mūžīgi. (Ps. 110:1—6.) Jēzus apstiprināja, ka 110. psalmā ietvertais pravietojums attiecas uz viņu un ka tas piepildīsies nākotnē. (Mat. 22:41—45.)

Tātad tas, ko, Dieva iedvesmots, rakstīja Dāvids, attiecas gan uz Dāvida dzīves laiku, gan uz nākotni, kad viņš tiks piecelts no nāves un varēs slavēt Jehovu mūžīgi. Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc var teikt, ka Psalmā 37:10, 11, 29 ir runāts kā par apstākļiem senajā Izraēlā, tā arī par apstākļiem, kādi valdīs uz visas zemeslodes, kad Dievs īstenos savus solījumus. (Sk. 8. rindkopu šī žurnāla numura rakstā ”Tu būsi ar mani paradīzē”.)

61. psalma 8. pantā un citos Bībeles pantos ir redzams, ka Dāvids vēlējās cildināt Jehovu līdz pat mūža galam, un šie panti skaidri parāda, ko Dāvids darīs, kad Jehova viņu būs piecēlis no mirušajiem.