24. STUDĒJAMAIS RAKSTS
Kā piedod Jehova
”Tu, Jehova, esi labs un piedod labprāt, liela ir tava uzticīgā mīlestība pret visiem, kas tevi piesauc.” (PS. 86:5.)
42. DZIESMA ”Dieva kalpa lūgšana”
IESKATSa
1. Kāda atziņa ir lasāma Pulcētāja 7:20?
ĶĒNIŅŠ Sālamans rakstīja: ”Uz zemes nav neviena cilvēka, kas būtu tik taisnīgs, ka darītu tikai labu un nekad negrēkotu.” (Pulc. 7:20.) Tā patiešām ir. Mēs visi esam grēcīgi. (1. Jāņa 1:8.) Tātad mums ir vajadzīgs, lai mums piedotu gan citi cilvēki, gan Dievs.
2. Kā mēs jūtamies, kad draugs mums ir piedevis?
2 Droši vien ikviens no mums kādreiz ir aizvainojis labu draugu. Kā mēs tādā gadījumā parasti rīkojamies? Tā kā mēs nevēlamies, lai mūsu draudzība izjuktu, mēs viņam no sirds atvainojamies. Un, kad draugs mums ir piedevis, mēs izjūtam lielu atvieglojumu un prieku.
3. Kādi jautājumi ir aplūkoti šajā rakstā?
3 Mūsu vislabākais draugs ir Jehova, bet ik pa laikam ar saviem vārdiem un darbiem mēs viņu apbēdinām. Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova vēlas piedot? Kāda ir atšķirība starp to, kā piedod Jehova, un to, kā piedod cilvēki? Kas mums jādara, lai Dievs mums piedotu?
JEHOVA PIEDOD LABPRĀT
4. Kāpēc mēs varam nešaubīties, ka Jehova labprāt piedod?
4 Bībelē par Jehovu ir teikts, ka viņš labprāt piedod. Kad Jehova Sīnāja kalnā runāja ar Mozu, viņš ar eņģeļa starpniecību tam pavēstīja: ”Jehova, Jehova, žēlsirdīgs un līdzjūtīgs Dievs, pacietīgs, bagāts mīlestībā un bezgala uzticams, viņš tūkstošiem pauž uzticīgu mīlestību, piedodams nodarījumus, pārkāpumus un grēkus.” (2. Moz. 34:6, 7.) Jehova ir sirsnīgs un žēlsirdīgs Dievs, kas labprāt piedod tiem, kuri nožēlo izdarītos grēkus. (Neh. 9:17; Ps. 86:15.)
Jehova labi zina, kas ir ietekmējis mūsu personības veidošanos. (Sk. 5. rindkopu)
5. Uz ko Jehovu mudina tas, ka viņš mūs pazīst visos sīkumos, kā redzams Psalmā 103:13, 14?
5 Būdams Radītājs, Jehova par mums zina itin visu. Tas nozīmē, ka viņš visos sīkumos pazīst ikvienu no mums. (Ps. 139:15—17.) Jehova redz, kādas negatīvas noslieces mums ir iedzimtas, un viņam ir zināms, kādi apstākļi un notikumi ir ietekmējuši mūsu personības veidošanos. Tas, ko Jehova zina par mums, viņu mudina izturēties pret mums žēlsirdīgi. (Ps. 78:39; nolasīt Psalmu 103:13, 14.)
6. Kā Jehova ir apliecinājis, ka vēlas mums piedot?
6 Jehova ir apliecinājis, ka vēlas mums piedot. Viņš saprot, ka cilvēki ir kļuvuši grēcīgi un mirstīgi Ādama rīcības dēļ. (Rom. 5:12.) Mēs nespējam atbrīvot no iedzimtā grēka ne paši sevi, ne arī kādu citu. (Ps. 49:7—9.) Mūsu mīlošais debesu Tēvs aiz līdzjūtības ir parūpējies, lai cilvēkiem būtu iespējams atbrīvoties no grēka un nāves važām. Kā var lasīt Jāņa 3:16, Jehova sūtīja uz zemi savu Dēlu, lai tas nomirtu cilvēku labā. (Mat. 20:28; Rom. 5:19.) Jēzus ”izcieta nāvi par visiem”, lai dāvātu brīvību ikvienam, kas viņam tic. (Ebr. 2:9.) Jehovam bija bezgala sāpīgi redzēt, kā viņa mīļais Dēls mirst mokpilnā un pazemojošā nāvē. Ja Jehova nebūtu vēlējies mums piedot, viņš nebūtu pieļāvis sava Dēla nāvi.
7. Pastāstiet par dažiem Bībelē minētiem cilvēkiem, kam Jehova augstsirdīgi piedeva!
7 Bībelē var lasīt par daudziem cilvēkiem, kam Jehova augstsirdīgi piedeva. (Efes. 4:32.) Iespējams, pirmais, kas nāk prātā, ir ķēniņš Manase, kas smagi grēkoja pret Jehovu. Manase rīkojās briesmīgi: viņš veicināja savā valstī elkdievību un pat upurēja pagānu dieviem savus bērnus. Jehovas svētajā templī viņš novietoja elka tēlu. ”Manase darīja daudz ko tādu, kas Jehovam nepatika, tā iesveldams viņā sašutumu.” (2. Laiku 33:2—7.) Bet, kad Manase patiesi nožēloja savus grēkus, Jehova viņam augstsirdīgi piedeva un pat atdeva ķēniņa varu. (2. Laiku 33:12, 13.) Domājot par cilvēkiem, kam Jehova piedeva, droši vien mums nāk prātā arī ķēniņš Dāvids. Viņš vairākkārt nopietni grēkoja pret Jehovu, piemēram, pārkāpa laulību un organizēja slepkavību. Bet, kad Dāvids atzina, ka ir grēkojis, un no sirds nožēloja izdarīto, Jehova viņam piedeva. (2. Sam. 12:9, 10, 13, 14.) Kā redzams, Jehova tiešām labprāt piedod. Tālāk ir apskatīts, kāda ir atšķirība starp to, kā piedod Jehova, un to, kā piedod cilvēki.
JEHOVAS APBRĪNOJAMĀ SPĒJA PIEDOT
8. Kāds tiesnesis ir Jehova, un kā tas ir saistīts ar viņa spēju piedot?
8 Jehova ir ”visas zemes Tiesnesis”. (1. Moz. 18:25.) Labam tiesnesim ir teicami jāpārzina likumi. To noteikti var sacīt par Jehovu, jo viņš ir ne vien tiesnesis, bet arī likumdevējs. (Jes. 33:22.) Neviens neizprot, kas ir labs un kas — ļauns, tik dziļi kā Jehova. Kas vēl tiek prasīts no tiesneša? Lai tiesnesis pieņemtu pareizu lēmumu, viņam jāspēj izvērtēt visus faktus, kas attiecas uz konkrēto lietu. Arī šajā ziņā Jehova kā tiesnesis ir nevainojams.
9. Ko ņem vērā Jehova, kad lemj, vai piedot vai ne?
9 Jehova, pretēji cilvēkiem, ikvienā lietā zina pilnīgi visu. (1. Moz. 18:20, 21; Ps. 90:8.) Cilvēki nevar redzēt un dzirdēt visu, bet Jehova to spēj. Jehova izprot, kā cilvēka rīcību ietekmē viņa iedzimtība, audzināšana, emocionālais un psihiskais stāvoklis, kā arī vide, kādā viņš atrodas. Turklāt Jehova redz, kas ir cilvēka sirdī, viņam ir skaidri zināmi cilvēka nolūki un vēlmes. Jehovas skatienam nekas nav apslēpts. (Ebr. 4:13.) Tātad ir pilnīgi skaidrs: kad Jehova ir izlēmis kādam piedot, viņš ir ņēmis vērā visus faktus.
Jehova ir taisnīgs, objektīvs un neuzpērkams. (Sk. 10. rindkopu)
10. Kāpēc var teikt, ka Jehovas lēmumi un spriedumi vienmēr ir taisnīgi? (5. Mozus 32:4.)
10 Jehovas lēmumi un spriedumi vienmēr ir taisnīgi. Viņš ir absolūti objektīvs. Dievu neiespaido ne cilvēka izskats, ne bagātība, ne ievērība, ne spējas. (1. Sam. 16:7; Jēk. 2:1—4.) Jehova nav uzpērkams un nav ietekmējams. (2. Laiku 19:7.) Viņa lēmumi nekad nebalstās uz emocijām, tajos neatspoguļojas aizvainojums vai sentimentalitāte. (2. Moz. 34:7.) Tā kā Jehovam piemīt nepārspējama gudrība un viņš iedziļinās lietas būtībā, viņš ir vislabākais tiesnesis. (Nolasīt 5. Mozus 32:4.)
11. Kā var raksturot Dieva piedošanu?
11 Ebreju rakstu sarakstītāji lieliski apzinājās, ka neviens nepiedod tā kā Jehova. Kā teikts kādā vārdnīcā, pieskaroties šim jautājumam, viņi bieži izmantoja vārdu, kas ”tika lietots tikai tad, kad bija runa par Dieva piedošanu, ko viņš izpauž attiecībā uz grēciniekiem, un nekad netika lietots, runājot par gadījumiem, kad cilvēks piedod cilvēkam”. Tikai Jehovam ir tiesības un vara pilnībā piedot cilvēkam, kas nožēlo izdarītos grēkus. Tālāk ir apskatīts, ko mēs gūstam, kad Jehova mums ir piedevis.
12., 13. a) Ko gūst cilvēks, kam Jehova ir piedevis? b) Vai Jehova piemin grēkus, ko ir piedevis? Paskaidrojiet.
12 Kad mēs apzināmies, ka Jehova mums ir piedevis, ”no paša Jehovas nāk atspirgšanas laiki” — mēs iegūstam sirdsmieru un tīru sirdsapziņu. (Ap. d. 3:19.) Tiem, kam Jehova ir piedevis, viņš ļauj atkal būt viņa draugiem, un šo draudzību vairs neaizēno agrāk izdarītais grēks. Jehova uz šiem cilvēkiem raugās tā, it kā tie nemaz nebūtu grēkojuši.
13 Kad Jehova ir piedevis grēkus, viņš tos vairs nepiemin. Par vieniem un tiem pašiem grēkiem viņš nesoda divreiz. (Jes. 43:25; Jer. 31:34.) Tēlaini runājot, Jehova mūsu grēkus noliek tik tālu no mums, ”cik tālu ir austrumi no rietumiem”.b (Ps. 103:12.) Kad mēs pārdomājam, kā viņš piedod, mūsu sirdi pilda pateicības jūtas un bijība pret viņu. (Ps. 130:4.) Bet kam Jehova piedod?
KAM JEHOVA PIEDOD?
14. Ko Jehova ņem vērā, lemjot, vai piedot kādam vai ne, kā tika apskatīts iepriekš?
14 Kā bija minēts, Jehovas lēmums par to, vai piedot vai ne, nav atkarīgs no izdarītā grēka smaguma. Turklāt, kā aplūkojām iepriekš, Jehova, būdams Radītājs, Likumdevējs un Tiesnesis, ikvienā lietā zina pilnīgi visu. Bet kādus vēl faktorus Jehova ņem vērā?
15. Kāds ir viens no faktoriem, kam Jehova pievērš uzmanību, kā var lasīt Lūkas 12:47, 48?
15 Būtisks faktors, kam Jehova pievērš uzmanību, ir tāds: vai cilvēks ir skaidri apzinājies, ka rīkojas nosodāmi? Tas ir redzams Jēzus vārdos, kas lasāmi Lūkas 12:47, 48. (Nolasīt.) Cilvēks, kurš tīšuprāt dara to, kas izraisa Jehovas sašutumu, smagi grēko. Jehova šādam cilvēkam var nepiedot. (Marka 3:29; Jāņa 9:41.) Bet vai tad, ja mēs esam grēkojuši, labi zinādami, ka rīkojamies nepareizi, mēs varam cerēt uz Jehovas piedošanu? Jā, varam. Tas ir saistīts ar vēl kādu faktoru.
Mēs varam būt pilnīgi pārliecināti, ka tad, ja no sirds nožēlojam grēkus, Jehova mums piedod. (Sk. 16., 17. rindkopu)
16. Ko nozīmē nožēlot grēkus, un kāpēc tas jādara, ja vēlamies, lai Jehova mums piedotu?
16 Nākamais faktors, ko Jehova ņem vērā, ir tāds: vai cilvēks patiešām nožēlo savu grēku? Par grēku nožēlu liecina domāšanas, nostājas un nolūku maiņa. Cilvēks, kas nožēlo grēkus, smagi pārdzīvo, ka ir rīkojies nosodāmi un nav darījis to, kas viņam būtu bijis jādara. Viņš bēdājas ne vien par to, ka ir rīkojies nepareizi, bet arī par to, ka ir atslābis garīgā ziņā, jo saprot, ka tieši tāpēc viņš ir sagrēkojis. Ķēniņš Manase un ķēniņš Dāvids izdarīja smagus grēkus, bet Jehova viņiem abiem piedeva, jo viņi no sirds nožēloja izdarīto. (1. Ķēn. 14:8.) Tātad, lai Jehova varētu piedot, viņam ir jāredz, ka cilvēks tiešām nožēlo grēkus. Bet ar to vien, ka cilvēks smagi pārdzīvo, nepietiek. Viņam jāsper noteikti soļi.c Tas ir saistīts ar vēl vienu faktoru, kam Jehova pievērš uzmanību, lemjot, vai piedot vai ne.
17. Kas liecina par to, ka cilvēks ir mainījies? (Jesajas 55:7.)
17 Svarīgs faktors, ko Jehova ņem vērā, ir tāds: vai cilvēks ir mainījies? Vai viņš ir pārstājis grēkot un sācis rīkoties pareizi, saskaņā ar Jehovas normām? (Nolasīt Jesajas 55:7.) Cilvēkam ir jāmaina domāšanas veids un it visā jāpārņem Jehovas viedoklis. (Rom. 12:2; Efes. 4:23.) Viņam stingri jāapņemas nesākt atkal kavēties pie nepareizām domām un jāapņemas neatgriezties pie nepareizas rīcības. (Kol. 3:7—10.) Protams, lai Jehova varētu kādam piedot un attīrīt viņu no grēka, šim cilvēkam jātic Kristus izpirkuma upurim. Balstīdamies uz izpirkuma upuri, Jehova piedos, ja redzēs, ka cilvēks no tiesas pūlas mainīties. (1. Jāņa 1:7.)
STIPRINĀSIM PĀRLIECĪBU, KA JEHOVA LABPRĀT PIEDOD
18. Kāpēc var apgalvot, ka neviens nepiedod tā kā Jehova?
18 Īsi atkārtosim raksta galvenās domas. Kā tika apskatīts, neviens nepiedod tā kā Jehova. Kāpēc tā var apgalvot? Pirmkārt, viņš vienmēr ir gatavs piedot. Otrkārt, viņš ikvienu cilvēku pazīst visos sīkumos. Jehova lieliski zina, kā ir veidojusies cilvēka personība, un viņš spēj nevainojami izvērtēt, vai cilvēks patiešām nožēlo grēkus. Treškārt, kad Jehova kādam ir piedevis grēku, viņš uz šo cilvēku raugās tā, it kā tas nemaz nebūtu grēkojis. Cilvēks iegūst tīru sirdsapziņu un iemanto Dieva labvēlību.
19. Kāpēc mēs varam nezaudēt prieku, kaut arī esam grēcīgi?
19 Protams, kamēr mēs būsim nepilnīgi, mēs joprojām grēkosim. Bet Jehova ir žēlsirdīgs un ņem vērā savu kalpu trūkumus un vājības. Tāpēc mums nav jāmokās nemitīgos sirdsapziņas pārmetumos, ka iedzimtās nepilnības dēļ mēs mēdzam kļūdīties. Tā ir ļoti mierinoša doma. (Ps. 103:8—14; 130:3.) Ja mēs no visas sirds cenšamies dzīvot saskaņā ar Dieva normām, mums ir pamats nezaudēt prieku. (Filip. 4:4—6; 1. Jāņa 3:19—22.)
20. Kas ir aplūkots nākamajā rakstā?
20 Mēs esam ļoti pateicīgi Jehovam par to, ka tad, ja no tiesas nožēlojam savus grēkus, viņš mums labprāt piedod. Kā mēs varam līdzināties Jehovam? Kādā ziņā tas, kā piedodam mēs, līdzinās tam, kā piedod Jehova, bet kādā ziņā mūsu piedošana atšķiras? Kāpēc ir svarīgi saprast šo atšķirību? Šie jautājumi ir aplūkoti nākamajā rakstā.
45. DZIESMA ”Manas sirds domas”
a Jehova Bībelē ir darījis zināmu, ka viņš piedod tiem, kas nožēlo savus grēkus. Bet dažreiz mums liekas, ka neesam cienīgi, lai viņš mums piedotu. Rakstā ir apskatīts, kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka tad, ja no sirds nožēlojam izdarītos grēkus, Dievs mums labprāt piedod.
b Sk. grāmatas Tuvojieties Jehovam 26. nodaļu, 9. rindkopu.
c JĒDZIENA SKAIDROJUMS. Grēku nožēla izpaužas tajā, ka cilvēks maina savu domāšanu, no sirds nožēlo savu agrāko dzīvesveidu un nepareizo rīcību un nožēlo, ka nav darījis to, kas viņam būtu bijis jādara. Grēku nožēla liecina par cilvēka vēlmi izveidot vai atjaunot labas attiecības ar Dievu. Patiesai grēku nožēlai ir augļi — tā mudina mainīties, rīkoties pareizi.