Naids rada naidu

Kāpēc pasaulē ir tik daudz naida? Lai atbildētu uz šo jautājumu, ir jāsaprot, kas īsti ir naids, kā cilvēkos rodas šīs postošās jūtas un kā naids izplatās.

Kas ir naids?

Naids ir dziļas un noturīgas jūtas, kurām raksturīgs ļaunums; ar šo jēdzienu apzīmē spēcīgu nepatiku un naidīgumu pret kādu cilvēku vai cilvēku grupu.

KĀ NAIDS RODAS

Cilvēkos šīs negatīvās jūtas mēdz rasties dažādu iemeslu dēļ, kas ne vienmēr ir saistīti ar to, ko citi dara. Bieži cilvēkus nīst vienkārši par to, kas viņi ir, uzskatot viņus par ļauniem un bīstamiem, gluži vai par zemākas šķiras cilvēkiem, kas rada tikai problēmas un kas nekad nemainīsies. Dažu sirdī naids ir iesakņojies tāpēc, ka viņi ir cietuši no vardarbības, netaisnības vai kāda cita pāridarījuma.

KĀ NAIDS IZPLATĀS

Nereti cilvēks ienīst tos, ko nemaz nepazīst. Viņš var neapzināti pārņemt savu tuvinieku un draugu aizspriedumainos uzskatus. Tādā veidā šo aizspriedumu radītais naids izplatās, un tā varā nokļūst plašas cilvēku grupas.

Tas palīdz saprast, kāpēc naids ir tik samilzusi problēma un skar tik daudzus. Taču, lai aizraktos līdz naida saknēm, ir jāvēršas pie Bībeles.

BĪBELĒ IR ATKLĀTAS NAIDA SAKNES

Divas bultas, kas atspoguļo, kā naids vairo naidu: 1) dezinformācija, kas nāk no apkārtējo viedokļa, sociālajiem tīkliem un plašsaziņas līdzekļiem, 2) zināšanu trūkums par citu kultūru, etnisko izcelsmi un reliģiju, 3) bailes no pārmaiņām, materiāliem zaudējumiem un nezināmā, 4) naids, kas izpaužas kā aizspriedumi, diskriminācija un vardarbība.

NAIDA SAKNES NAV MEKLĒJAMAS CILVĒKU SABIEDRĪBĀ. Viens no eņģeļiem, kas vēlāk kļuva pazīstams kā Sātans Velns, sacēlās pret Dievu. Bībelē viņš ir saukts par slepkavu. Būdams ”melis un melu tēvs”, viņš ir kūdījis citus uz naidu un agresiju un dara to joprojām. (Jāņa 8:44; 1. Jāņa 3:11, 12.) No Bībeles apraksta var redzēt, ka viņš ir ļauns, dusmīgs un naidpilns. (Ījaba 2:7; Atklāsmes 12:9, 12, 17.)

CILVĒKIEM IR IEDZIMTA NOSLIECE UZ ĻAUNU. Pirmais cilvēks Ādams, tāpat kā Sātans, sacēlās pret Dievu. Tā Ādams sagrēkoja, un visi viņa pēcnācēji ir saņēmuši no viņa mantojumā grēku un nepilnību. (Romiešiem 5:12.) Ādama pirmdzimtais dēls Kains noslepkavoja savu brāli Ābelu. (1. Jāņa 3:12.) Tiesa, daudzi cilvēki ir saglabājuši spēju mīlēt un būt līdzjūtīgiem. Taču iedzimtā grēka dēļ sabiedrībā plaši ir izplatīts savtīgums, skaudība un lepnums — īpašības, kas tikai vairo naidu. (2. Timotejam 3:1—5.)

NEIECIETĪBA — LABVĒLĪGA AUGSNE NAIDAM. Mēs dzīvojam pasaulē, kas veicina iejūtības trūkumu un nesaudzīgu attieksmi pret citiem, un tā ir labvēlīga augsne naidam. Zeļ neiecietība, aizspriedumi, aizskaroša runa, agresija un vandalisms, jo ”pār visu pasauli valda ļaunais” — Sātans Velns. (1. Jāņa 5:19.)

Taču Bībele ne tikai atklāj naida saknes — tā arī norāda, kā naidu ir iespējams uzveikt.