Kā Jehova svētī tos, kas atgriežas savā dzimtenē

LIELS skaits brāļu un māsu, kas pagātnē no jaunattīstības zemēm bija emigrējuši uz Rietumu valstīm, ir pārcēlušies atpakaļ uz dzīvi savā valstī. Aiz mīlestības pret Jehovu un tuvāko viņi ir devušies uz vietām, kur ir liela vajadzība pēc valstības sludinātājiem. (Mat. 22:37—39.) Ko viņi ir upurējuši, un kādas svētības viņi gūst? Lai to uzzinātu, pievērsīsim uzmanību tam, ko ir pieredzējuši mūsu ticības biedri Āfrikas valstī Kamerūnā.

”ĪSTĀ ZVEJAS VIETA”

1998. gadā kāds mūsu brālis, kuru sauc Onēzims, devās prom no Kamerūnas, kur viņš bija dzimis, un 14 gadus dzīvoja svešumā. Kādu dienu draudzes sapulcē viņš izdzirdēja uzskatāmu piemēru par sludināšanu. Orators teica: ”Ja divi draugi makšķerētu dažādās vietās un vienam no viņiem ķertos labāk nekā otram, vai gan tas, kurš būtu noķēris mazāk zivju, nedotos uz vietu, kur ķeras labāk?”

Šis piemērs Onēzimam lika domāt par atgriešanos garīgā ziņā bagātīgajās zvejas vietās Kamerūnā, lai palīdzētu sludinātājiem tur. Taču viņš raizējās, vai pēc ilgajiem svešumā pavadītajiem gadiem spēs pielāgoties dzīvei savā dzimtajā pusē. Lai to noskaidrotu, Onēzims vispirms ieradās Kamerūnā uz pusgadu. Pēc tam, 2012. gadā, viņš pārcēlās uz turieni pavisam.

Onēzims atceras: ”Man bija jāaprod ar karstumu un ļoti vienkāršiem dzīves apstākļiem. Valstības zālē es atkal sēdēju uz cietiem soliem. Bet, jo vairāk es koncentrējos uz sapulču programmu,” viņš smaidot sacīja, ”jo mazāk man bija jādomā par nepolsterētajiem sēdekļiem.”

2013. gadā Onēzims apprecējās ar Žeraldinu, kas bija atgriezusies Kamerūnā pēc deviņiem Francijā nodzīvotiem gadiem. Kādas svētības viņi ir pieredzējuši tāpēc, ka ir nodevušies Dieva gribas pildīšanai? Onēzims pastāstīja: ”Mēs abi kopā esam varējuši mācīties valstības sludinātāju skolā un kalpot Bētelē. Nesen viena gada laikā mūsu draudzē kristījās 20 Bībeles skolnieki. Es uzskatu, ka tagad es esmu īstajā ”zvejas vietā”.” (Marka 1:17, 18.) Savukārt Žeraldina teica: ”Es esmu saņēmusi vairāk svētību, nekā būtu spējusi iedomāties.”

PRIEKS PAR GARĪGAJIEM BĒRNIEM

Džūdita no Kamerūnas bija pārcēlusies uz Amerikas Savienotajām Valstīm, taču viņa vēlējās darīt kalpošanā vairāk. Viņa sacīja: ”Katrreiz, kad es, apciemojusi tuviniekus Kamerūnā, devos atpakaļceļā, es raudāju, jo man bija jāatstāj vairāki cilvēki, kam biju sākusi mācīt Bībeli.” Taču Džūdita vilcinājās atgriezties dzimtajā pusē. Viņai bija labi apmaksāts darbs, kas viņai ļāva segt izdevumus par ārstēšanos, kura bija nepieciešama viņas tēvam Kamerūnā. Tomēr Džūdita paļāvās uz Jehovu un pārcēlās. Viņa atzīst, ka viņai pietrūkst dažu dzīves ērtību, pie kurām viņa bija pieradusi svešumā. Džūdita lūdza, lai Jehova viņai palīdz pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Un viņu ļoti uzmundrināja rajona pārraugs ar sievu.

Atskatoties pagātnē, Džūdita teica: ”Triju gadu laikā man izdevās atrast četrus garīgos bērnus, un par to man ir liels prieks.” Džūdita apprecējās un sāka kalpot par speciālo pionieri. Tagad viņa kopā ar savu vīru, Semu Kastelu, kas ir rajona pārraugs, apmeklē draudzes. Bet kā bija ar Džūditas tēvu? Viņai un viņas tuviniekiem izdevās atrast slimnīcu citā valstī, kurā ārsti piekrita operēt viņas tēvu bez maksas, un operācija bija veiksmīga.

JEHOVAS ATBALSTS

Kāds brālis, kuru sauc Viktors, bija pārcēlies uz dzīvi Kanādā. Izlasījis žurnālā Sargtornis rakstu par augstāko izglītību, viņš sāka pārdomāt jautājumu par savu izglītošanos. Viņš pārtrauca mācības universitātē un iestājās tehniskās apmācības kursos. ”Tas man ļāva ātrāk sākt strādāt,” viņš sacīja, ”un es varēju darīt to, ko es jau ilgi biju vēlējies, — kalpot par pionieri.” Vēlāk Viktors apprecējās un kopā ar savu sievu Karolinu devās uz Kamerūnu. Kad viņi apmeklēja Bēteli, viņi tika mudināti apsvērt iespēju kalpot Kamerūnā. Viktors stāsta: ”Mēs sapratām, ka mums nav iemesla noraidīt šo piedāvājumu, un, tā kā mēs bijām centušies dzīvot vienkārši, mums bija viegli to pieņemt.” Kaut gan Karolinai bija dažas veselības problēmas, viņi nolēma pārcelties uz Kamerūnu.

Viktors un Karolina sāka kopā kalpot par pionieriem, jo bija ļoti daudz cilvēku, kas interesējās par Bībeli. Kādu laiku viņi spēja iztikt ar saviem ietaupījumiem. Pēc tam viņi pāris mēnešus strādāja Kanādā, lai varētu atgriezties Kamerūnā un turpināt pionieru kalpošanu. Kādas svētības viņi ir pieredzējuši? Viņi ir mācījušies valstības sludinātāju skolā un kalpojuši par speciālajiem pionieriem, un tagad viņi ir būvniecības programmas strādnieki. Viktors saka: ”Tas, ka mēs esam izkāpuši no savas komforta zonas, mums ir ļāvis izjust Jehovas atbalstu.”

PRIEKS, KO VAR GŪT, PALĪDZOT CITIEM KĻŪT PAR JEHOVAS KALPIEM

2002. gadā mūsu brālis Alēns, kas studēja augstskolā Vācijā, izlasīja bukletu Pēc kā var tiekties jaunieši?. Tajā ietvertā informācija viņu mudināja izvirzīt jaunus mērķus. 2006. gadā viņš mācījās draudzes vecāko un kalpotāju skolā un tika norīkots kalpot Kamerūnā, kur viņš bija dzimis.

Kamerūnā Alēns atrada pusslodzes darbu. Vēlāk viņš atrada labāk apmaksātu darbu, tomēr viņš raizējās, ka šis darbs viņam neļaus darīt kalpošanā tik daudz, cik iepriekš. Tāpēc tad, kad viņš tika uzaicināts kļūt par speciālo pionieri, viņš bez vilcināšanās pieņēma šo uzaicinājumu. Kaut arī darba devējs viņam solīja lielāku algu, Alēns turējās pie sava lēmuma. Vēlāk viņš apprecējās ar Stefāniju, kura daudzus gadus bija nodzīvojusi Francijā. Kādas grūtības viņa pieredzēja, kad bija pārcēlusies uz Kamerūnu?

Stefānija sacīja: ”Man parādījās dažas nelielas veselības problēmas un vairākas alerģijas, taču man izdevās regulāri saņemt ārstēšanu, kas man ļāva justies labāk.” Šis laulātais pāris tika atalgots par savu izturību. Alēns pastāstīja: ”Sludinot Kate, kādā nomaļā ciematā, mēs sastapām vairākus cilvēkus, kas vēlējās mācīties Bībeli. Vēlāk mēs varējām vadīt viņiem Bībeles nodarbības pa telefonu. Divi no šiem Bībeles skolniekiem kristījās, un minētajā ciematā tika izveidota sludinātāju grupa.” Stefānija piebilda: ”Nav lielāka prieka kā palīdzēt cilvēkiem kļūt par Jehovas kalpiem. Kalpojot šeit, mēs šādu prieku esam izjutuši daudzas reizes.” Tagad Alēns ir rajona pārraugs, un viņš kopā ar Stefāniju apmeklē draudzes.

”ESAM IZDARĪJUŠI TIEŠI TO, KAS BIJA JĀDARA”

Žizele kristījās laikā, kad viņa mācījās medicīnas skolā Itālijā. Viņas Bībeles skolotāji bija kāds laulāts pāris, kas kalpoja par pionieriem. Žizeli dziļi ietekmēja viņu vienkāršais dzīvesveids, un arī viņa gribēja kalpošanā darīt vairāk. Tāpēc, kaut gan viņa vēl nebija beigusi mācības medicīnas skolā, viņa kļuva par pionieri.

Žizele vēlējās atgriezties Kamerūnā, lai sludinātu tur, taču viņu māca bažas. Viņa teica: ”Man bija jāatsakās no tiesībām dzīvot Itālijā un jāšķiras no draugiem un radiniekiem, kas tur dzīvoja.” Tomēr 2016. gada maijā Žizele atgriezās Kamerūnā. Pēc kāda laika viņa apprecējās ar Leonu, un brāļi no mūsu organizācijas filiāles Kamerūnā viņiem ieteica pārcelties uz Ajosu — pilsētu, kur bija ļoti vajadzīgi valstības sludinātāji.

Kāda bija dzīve Ajosā? Žizele stāstīja: ”Bieži vien nedēļām ilgi nebija elektrības, un mēs nevarējām uzlādēt mobilos telefonus. Lielāko daļu laika tie nestrādāja. Es iemācījos gatavot ēdienu uz ugunskura. Pēc ūdens mēs devāmies ar ķerrām un kabatas baterijām vēlās vakara stundās, kad pie avota bija mazāk ļaužu.” Kā šie dzīvesbiedri tika ar visu galā? Žizele sacīja: ”Izturēt mums palīdzēja Jehovas gars, savstarpējs atbalsts, kā arī uzmundrinājums un reizēm materiāla palīdzība, ko mums sniedza tuvinieki un draugi.”

Vai Žizele ir priecīga, ka ir atgriezusies dzimtenē? ”Pilnīgi noteikti!” viņa saka. ”Sākumā bija dažas grūtības, un reizēm mēs jutāmies paguruši un nomākti, bet, kad mēs tikām tam pāri, mums abiem bija pārliecība, ka esam izdarījuši tieši to, kas bija jādara. Mēs paļaujamies uz Jehovu un jūtamies viņam vēl tuvāki.” Leons un Žizele mācījās valstības sludinātāju skolā, un tagad viņi kalpo par pagaidu speciālajiem pionieriem.

Līdzīgi zvejniekam, kas spītē grūtībām, lai gūtu labu lomu, brāļi un māsas, kas atgriežas savā dzimtajā pusē, labprāt kaut ko upurē, lai palīdzētu tiem, kas vēlas uzklausīt valstības vēsti. Nav šaubu, ka Jehova neaizmirst šos cītīgos sludinātājus un ir labvēlīgs pret tiem par mīlestību, ko tie ir parādījuši viņa vārdam. (Neh. 5:19; Ebr. 6:10.) Ja jūs esat pārcēlušies uz citu valsti un jūsu dzimtenē ir liela vajadzība pēc valstības sludinātājiem, vai jūs varat atgriezties? Ja jūs tā darīsiet, jūs gaida bagātīgas svētības. (Sāl. pam. 10:22.)