(Pielikums) Organizēti, lai pildītu Jehovas gribu. 159.—163. lappuse
15. nodaļa. Pakļaušanās Dieva noteiktajai kārtībai
ORGANIZĒTI pildīt Jehovas gribu ir iespējams tikai tad, ja pakļaujamies viņam — Visuma Augstākajam valdniekam. Turklāt ir jāatzīst, ka viņa Dēls ir kristiešu draudzes galva, un jāatzīst Jehovas noteiktā kārtība arī citās dzīves jomās. Pakļaušanās Dievam nāk par labu visiem.
Doma par pakļaušanos iedibinātai varai pirmo reizi cilvēkiem tika paskaidrota Ēdenes dārzā. Tā ir ietverta Dieva norādījumos, kas atrodami 1. Mozus grāmatas 1. nodaļas 28. pantā un 2. nodaļas 16. un 17. pantā. Zemākajiem radījumiem bija jāpakļaujas cilvēkiem, savukārt Ādamam un Ievai bija jāpakļaujas Dieva gribai un varai. Dieva norādījumu ievērošana ļautu nodrošināt mieru un kārtību. Šis princips vēlāk tika uzsvērts 1. vēstulē korintiešiem, 11. nodaļas 3. pantā. Apustulis Pāvils rakstīja: ”Es gribu, lai jūs ņemtu vērā, ka ikkatra vīra galva ir Kristus, bet sievas galva ir vīrs, bet Kristus galva ir Dievs.” Tātad visiem, izņemot Jehovu, ir kādam jāpakļaujas.
Mūsdienās lielākā daļa cilvēku neatzīst šo Dieva noteikto principu. Kāpēc ir izveidojusies šāda situācija? Tās pirmsākumi meklējami Ēdenes dārzā, kad pirmie cilvēki apzināti nolēma nepakļauties Dieva varai. (1. Moz. 3:4, 5.) Tomēr viņi nevis ieguva lielāku brīvību, bet gan kļuva atkarīgi no ļaunas garīgas būtnes — Sātana Velna. Pirmo cilvēku nepaklausība atsvešināja cilvēci no Dieva. (Kol. 1:21.) Tāpēc lielākā daļa cilvēku līdz pat šim brīdim ir Sātana varā. (2. Kor. 4:4.)
Iepazīstot Dieva Rakstos ietverto patiesību un rīkojoties saskaņā ar iegūtajām zināšanām, mēs esam atbrīvojušies no Sātana ietekmes. Mēs esam kristīti Jehovas liecinieki un atzīstam viņa tiesības būt mūsu dzīves noteicējam. Gluži tāpat kā ķēniņš Dāvids, mēs apzināmies, ka Jehova ir ”galva pār visiem”. (1. Laiku 29:11.) Mēs pazemīgi atzīstam: ”Tas Kungs ir Dievs, Viņš mūs ir darījis, un ne mēs paši, par savu tautu un par savas ganības avīm.” (Ps. 100:3.) Mēs zinām, cik dižens ir Jehova, un saprotam, ka viņam pienākas pilnīga paklausība, jo viņš ir radījis visas lietas. (Atkl. 4:11.) Būdami patiesā Dieva kalpi, mēs sekojam Jēzum Kristum, kas ir rādījis nevainojamu priekšzīmi, kā pakļauties Dievam.
Ko Jēzus iemācījās no ciešanām, kādas viņam bija uz zemes? Vēstulē ebrejiem, 5. nodaļas 8. pantā, ir teikts, ka viņš, ”dēls būdams, tomēr ir mācījies paklausību no tā, ko cietis”. Jēzus palika uzticīgs un paklausīgs savam debesu Tēvam arī grūtībās. Turklāt Jēzus neko nerunāja ”no sevis” un nemeklēja godu pats sev. (Jāņa 5:19, 30; 6:38; 7:16—18.) Jēzum sagādāja prieku Tēva gribas pildīšana, kaut arī tāpēc viņam bija jāpieredz pretestība un vajāšanas. (Jāņa 15:20.) Tomēr Jēzus pakļāvās Dievam — viņš ”pazemojās, kļūdams paklausīgs līdz nāvei” pie moku staba. Tā kā viņš bija pilnīgi paklausīgs Jehovam, kļuva iespējama mūžīga glābšana cilvēkiem, viņš pats tika ļoti paaugstināts un tika sagādāts gods viņa Tēvam. (Filip. 2:5—11; Ebr. 5:9.)
KĀDĀS JOMĀS JĀPAKĻAUJAS DIEVA NOTEIKTAJAI KĀRTĪBAI
Tā kā Jehova ir Visuma Augstākais valdnieks, viņam pienākas pilnīga paklausība. (Jes. 33:22.) Jehovas kalpu ikdienas dzīvei būtu jāliecina, ka viņi to saprot. Ja uzskatām Dievu par galveno un pildām viņa gribu, tad mūsu dzīvei ir pareiza ievirze. (Ps. 16:8.) Mēs izvairāmies no daudziem pārdzīvojumiem un raizēm, kas jāizjūt cilvēkiem, kuri nepakļaujas Jehovas augstākajai varai. Mūsu pretinieks Sātans nemitīgi mēģina mūs ievilināt lamatās un aprīt. Taču mēs tiksim pasargāti no viņa, ja turēsimies viņam pretī un pazemīgi pakļausimies Jehovam. (Mat. 6:10, 13; 1. Pēt. 5:6—9.)
Labums no tā, ka pakļaujamies Dievam, ir jūtams arī attiecībās ar citiem, jo tās ievērojami uzlabojas. Mums nav jāpieredz problēmas, kādas ir tiem, ko ietekmē pasaulē izplatītais neatkarības gars. Pateicoties Dievam Jehovam, mums ir laimīga ģimenes dzīve, kā arī labas attiecības ar darbabiedriem un darba devējiem. Mēs ievērojam likumus, tāpēc mums ir tīra sirdsapziņa varas iestāžu priekšā. Turklāt mums ir vislabākā sabiedrība — kristīgo brāļu saime.
Kristiešu draudzē mēs atzīstam Kristus vadību, kā arī varu, ko viņš ir piešķīris uzticīgā un gudrā kalpa grupai. Tas ietekmē mūsu rīcību un attieksmi citam pret citu. Ja ievērojam Dieva noteikto kārtību draudzē, mēs ņemam vērā Dieva Rakstos teikto itin visā, kas saistīts ar kalpošanu Dievam. Tas sevī ietver sludināšanu, sapulču apmeklēšanu un līdzdalību tajās, mūsu attiecības ar draudzes vecākajiem un paklausību organizācijas norādījumiem. (Mat. 24:45—47; 28:19, 20; Ebr. 10:24, 25; 13:7, 17.)
Pakļaušanās Dievam veicina mierīgu gaisotni, drošību un kārtību kristiešu draudzē. Vienotība un saskaņa, kas pastāv draudzē, atspoguļo Jehovas lieliskās īpašības. (1. Kor. 14:33, 40.) Tas, ko mēs paši esam redzējuši un izjutuši Jehovas organizācijā, mūs mudina piebalsot Dieva kalpam Dāvidam, kas līksmi izsaucās: ”Svētīga tā tauta, kam tas Kungs ir par Dievu!” (Ps. 144:15.)
Laulībā un ģimenē ”sievas galva ir vīrs”. Savukārt vīrs ir pakļauts Kristum, bet Kristus galva ir Dievs. (1. Kor. 11:3.) Precētai sievietei ir jāpakļaujas savam vīram, un bērniem jāklausa vecāki. (Efez. 5:22—24; 6:1.) Ja visi ģimenes locekļi ievēro šos principus, ģimenē valda miers.
Tas ir iespējams tikai tad, ja vīrs īsteno vadību ar mīlestību, tāpat kā to darīja Kristus. (Efez. 5:25—29.) Ja vīrs neizmanto savu stāvokli ļaunprātīgi, kā arī neizvairās no pienākuma uzņemties vadību, tad sieva un bērni viņam pakļaujas ar prieku. Sievas uzdevums ir palīdzēt vīram. (1. Moz. 2:18.) Ja viņa vienmēr atbalsta vīru un izturas pret to ar cieņu, viņa iemanto vīra labvēlību un sagādā godu Dievam. (1. Pēt. 3:1—4.) Vīrs un sieva, kas atzīst Dieva noteikto kārtību, rāda bērniem priekšzīmi, kā pakļauties Dievam.
Pakļaušanās Dievam ietekmē arī mūsu viedokli par ”varām, kas valda”, kurām ir Dieva atvēlēta vieta. (Rom. 13:1—7.) Kristieši ievēro likumus un maksā nodokļus — viņi dod ”ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder”. (Mat. 22:21.) Ja paklausām visām likumīgi ieceltās varas prasībām, kas nav pretrunā ar Jehovas likumiem, mēs varam darboties mērķtiecīgi un izmantot savus spēkus, sludinot labo vēsti par Dieva Valstību, kas jau ir nodibināta. (Marka 13:10; Ap. d. 5:29.)
Liekot lietā Bībeles principus, kristieši cenšas veidot labas attiecības ar saviem darba devējiem. Dieva kalpi dara visu, lai saglabātu mieru ar visiem cilvēkiem, kaut gan reizēm tas nepavisam nav viegli, un viņi ir godīgi un uzticami darbinieki. (Rom. 12:18; 1. Pēt. 2:18.) Viņi neiesaistās strīdos un nerīkojas pretrunā ar savu sirdsapziņu, kas mācīta pēc Bībeles.
Pakļaušanās Dieva noteiktajai kārtībai ietekmē visas dzīves jomas. Ar ticības acīm mēs jau tagad redzam laiku, kad visi cilvēki pakļausies Dievam Jehovam. (1. Kor. 15:27, 28.) Cik brīnišķīgas svētības saņems tie, kas ar prieku pakļausies Jehovas augstākajai varai un darīs to mūžīgi!