Ja cilvēki nav sastopami mājās
1. Ar kādu problēmu mēs bieži vien saskaramies, kad sludinām pa mājām?
1 Daudzās zemēs ir arvien sarežģītāk sastapt cilvēkus mājās. Tā kā mēs dzīvojam grūtos laikos, daudzi ir spiesti strādāt garas stundas, lai nopelnītu iztiku. (2. Tim. 3:1.) Reizēm cilvēku nav mājās tāpēc, ka viņi iepērkas vai izklaidējas. Kā mēs varam darīt viņiem zināmu labo vēsti?
2. Ko sevī ietver rūpīgi pieraksti?
2 Veiksim rūpīgus pierakstus. Kad sludinām, atzīmēsim savos pierakstos, kur neviena nav mājās. Īpaši svarīgi tas ir tad, ja mēs bieži sludinām savā teritorijā. Piemēram, šim nolūkam mēs varam izmantot nelielu piezīmju grāmatiņu. Vai mēs pierakstām arī ielas nosaukumu, teritorijas numuru un datumu? Mēs varam atstāt brīvu vietu savos pierakstos, kur atzīmēt vajadzīgo informāciju gadījumā, ja sastapsim cilvēkus, kas nav bijuši mājās. Ja mēs daļu no savas sludināšanas teritorijas esam uzticējuši kādam citam sludinātājam, viņam pēc sludināšanas mums jāatdod savi pieraksti, kuros ir norādīts viņa vārds un uzvārds, jo mēs esam atbildīgi par konkrēto teritoriju. Bet, ja sludinātājs pats vēlas satikt tos, kas nav bijuši mājās, viņš pierakstus var kādu laiku paturēt. Šādā gadījumā abiem sludinātājiem skaidri jāzina, kurš par kurām mājām ir atbildīgs.
3. Kādi ir daži no ieteikumiem, kā uzmeklēt tos, kas nav bijuši mājās?
3 Sludināsim dažādos laikos. Iespējams, cilvēki, kuru nav mājās pa dienu, būs sastopami pa vakariem vai nedēļas nogalēs. Vai mēs varam ieplānot, ka atgriezīsimies teritorijā tad, kad ir lielāka iespēja viņus satikt? (1. Kor. 10:24.) Ja ne, varbūt mēs varam iedot adreses, kur neviena nav bijis mājās, kādam citam sludinātājam, kas varēs iegriezties teritorijā dažādos laikos. Vēl mums ir iespēja rakstīt vēstules nesastaptajiem cilvēkiem vai censties viņus sazvanīt. Varbūt sludinātāji, kam veselības problēmu dēļ ir grūti sludināt pa mājām, ar prieku mums šajā ziņā palīdzēs.
4. Kāds gadījums skaidri parāda, cik svarīgi ir atgriezties tur, kur neviena nav bijis mājās?
4 Tālāk minētais gadījums skaidri parāda, cik svarīgi ir censties sastapt cilvēkus, kas nav bijuši mājās. Trīs gadu laikā sludinātāji daudz reižu zvanīja pie kāda nama durvīm, taču nekad neviena nebija mājās. Beigu beigās viņiem izdevās sastapt kādu sievieti. Kā izrādījās, visu šo laiku sieviete bija gaidījusi, kad pie viņas atnāks Jehovas liecinieki, jo savā iepriekšējā dzīvesvietā viņa bija sākusi mācīties Bībeli un vēlējās turpināt šīs nodarbības.
5. Kad var uzskatīt, ka darbs sludināšanas teritorijā ir pabeigts?
5 Aptversim visu savu sludināšanas teritoriju. Parasti mēs varam uzskatīt, ka darbs sludināšanas teritorijā ir pabeigts, kad esam centušies satikt cilvēkus ikvienā mājā. Varbūt tur, kur neviena nav mājās, būtu labi neuzkrītošā vietā atstāt kādu bukletu vai senāku žurnāla numuru, it īpaši, ja teritorijā tiek reti sludināts. Četru mēnešu laikā mums jācenšas apmeklēt visus cilvēkus, kas dzīvo mūsu teritorijā. Pēc tam nodosim teritorijas kartīti brālim, kas atbild par teritorijām, lai viņš to varētu atzīmēt savos reģistros.
6. Kāpēc mums būtu jācenšas sludināt visiem cilvēkiem, kas dzīvo mūsu teritorijā?
6 Mēs vēlamies, lai pēc iespējas vairāk cilvēku varētu mācīties piesaukt Jehovas vārdu un tiktu izglābti. (Rom. 10:13, 14.) Starp tiem ir arī cilvēki, kurus mums neizdodas sastapt mājās. Tāpat kā apustulis Pāvils, tieksimies arī mēs ”apliecināt Dieva žēlastības evanģeliju”. (Ap. d. 20:24.)