Vadošās padomes vēstule

SEKOJOT Jēzus paraugam, mēs dedzīgi lūdzam Dievu: ”Svētīts lai top tavs vārds.” Par mūsu stipro vēlēšanos dzīvot saskaņā ar šo lūgšanu liecina mūsu kristīgais dzīvesveids. Tikai ar to, ka zinām Dieva vārdu, protams, nepietiek. Mums ir jāizmanto katra izdevība slavēt Dieva vārdu. Nav šaubu, ka iespēja saukties par Jehovas lieciniekiem ir lielākais gods, kāds vien var būt. (Mat. 6:9; Jes. 43:10.)

Kā teikts 110. psalma 3. pantā, Jehovas tauta labprātīgi veic darbu, ko Jehova ir uzdevis. Kāpēc dažāda vecuma un dažādas izcelsmes cilvēki pašaizliedzīgi piedalās sludināšanā? Pirmām kārtām viņi to dara tāpēc, ka mīl Dievu un vēlas viņam būt uzticīgi. 5. Mozus 6:5, 6 mums ir norādīts mīlēt Jehovu ”no visas savas sirds, no visas savas dvēseles un ar visu savu spēku”. Šāda sirsnīga mīlestība mūs mudina ziedot savu laiku, spēkus un līdzekļus tam, lai sekmētu Dieva Valstības intereses, un to mēs darām, piemēram, sludinot tik lielā mērā, cik apstākļi mums ļauj.

Norādījums sludināt labo vēsti par Valstību visā pasaulē atspoguļo Jehovas mīlestību pret cilvēkiem. Viņš nevēlas, lai kāds no cilvēkiem ietu bojā, bet lai visi nožēlotu savu nepareizo rīcību un atgrieztos pie sava Radītāja, un varētu dzīvot. (2. Pēt. 3:9.) Jehova saka: ”Man nav prieka par bezdievja nāvi, bet gan par to, ka bezdievis atgriežas no sava ļaunā ceļa un dzīvo.” (Ec. 33:11.) Kad sludinām, mēs uzskatāmi pierādām, ka Jehova mīl cilvēkus, un tas, bez šaubām, mums sagādā prieku un gandarījumu.

Par mūsu mīlestību pret Jehovu liecina arī mūsu attieksme pret viņa iedvesmotajiem Svētajiem Rakstiem. Ja nebūtu Bībeles, mēs nevarētu iepazīt Dievu un viņam tuvoties, uz ko mēs tiekam aicināti Vēstulē Jēkabam, 4. nodaļas 8. pantā. Mēs nezinātu, kāda ir dzīves jēga un kas mūs gaida nākotnē, kā arī to, ka mūsu senča Ādama dēļ mēs esam pakļauti grūtībām. (Rom. 5:12.) Tāpat mēs nezinātu par Dieva izcilo mīlestību, ko viņš ir apliecinājis, atdodams savu vienpiedzimušo Dēlu par izpirkumu mūsu labā. Jehova arī daudzos citos jautājumos sniedz mums zināšanas, gudrību un sapratni. Mēs ļoti augstu vērtējam Jehovas sagādāto dāvanu — viņa iedvesmotos Rakstus. Pateicība par šo brīnišķīgo dāvanu mūs mudina izmantot savu laiku, lai lasītu, pētītu un pārdomātu Dieva vārdus. (Efez. 5:15, 16; Ps. 1:1—3.) Mums nevajadzētu žēlot laiku tam, lai lasītu Bībeli katru dienu. Tieši pretēji, mīlestībai pret Dievu būtu mūs jāmudina iedziļināties viņa vārdos, lai mēs varētu viņu labāk iepazīt un stiprināt mīlestību pret viņu.

No Bībeles mēs esam uzzinājuši, ka visi Ādama pēcnācēji, to vidū arī mēs, atrodas bēdīgā stāvoklī tāpēc, ka viņš grēkoja pret Jehovu. Taču Dievs palīdzēja cilvēkiem rast izeju no šī stāvokļa un parūpējās, lai nākotnē viņa nodoms attiecībā uz zemi piepildītos. (1. Moz. 3:15.)

Nav šaubu, ka mēs visi no sirds vēlamies svētīt Dieva izcilo vārdu. Augot mūsu zināšanām par to, cik brīnišķīgs Dievs ir Jehova, mēs jūtam pamudinājumu sadarboties ar viņu un viņa organizāciju, lai darītu citiem zināmu viņa vārdu un nodomus. Mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova ir labvēlīgs pret mums un svētīs mūs gan tagad, gan mūžīgā nākotnē, kad tiks izveidota jaunā pasaule.

Mēs, Vadošās padomes locekļi, vēlamies jums, dārgie brāļi un māsas, apliecināt savu mīlestību un gribam pateikties par jūsu apņēmību izmantot laiku, kas atlicis līdz ”lielajām bēdām”, lai sludinātu labo vēsti pēc iespējas vairāk cilvēkiem. (Atkl. 7:14.) Tā jūs dodat viņiem tādu pašu iespēju, kādu savulaik saņēmāt jūs, — iespēju iegūt zināšanas par Dievu un Kristu, kuras var dot mūžīgu dzīvi. (Jāņa 17:3.)

Jūsu brāļi,

Jehovas liecinieku Vadošā padome