(Pielikums) Organizēti, lai pildītu Jehovas gribu. 77.—​91. lappuse

8. nodaļa. Labās vēsts sludinātāji

JEHOVA sūtīja uz zemi savu Dēlu, kura nevainojamajai priekšzīmei mēs varam sekot. (1. Pēt. 2:21.) Jēzus saviem sekotājiem palīdz veikt viņiem doto uzdevumu — sludināt labo vēsti. Pildīt šo uzdevumu ir ļoti patīkami, un par to liecina Jēzus vārdi: ”Nāciet šurp pie manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, es jūs gribu atvieglināt. Ņemiet uz sevi manu jūgu, mācaities no manis, jo es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm.” (Mat. 11:28, 29.) Neviens, kas ir atsaucies uz šo aicinājumu, vēl nav pieredzējis, ka Jēzus solījums nepiepildītos.

Jēzus, kas bija izcilākais Dieva kalps, aicināja cilvēkus sekot viņam. (Mat. 9:9; Jāņa 1:43.) Tos, kas atsaucās, viņš mācīja sludināt un sūtīja veikt to pašu darbu, ko veica viņš. (Mat. 10:1—11:1; 20:28; Lūk. 4:43.) Vēlāk Jēzus izsūtīja vēl 70 citus, lai arī tie sludinātu labo vēsti par Dieva Valstību. (Lūk. 10:1, 8—11.) Kad Jēzus sūtīja savus mācekļus sludināt, viņš tiem teica: ”Kas jūs klausa, tas klausa mani, un, kas jūs nicina, tas nicina mani. Bet, kas mani nicina, tas nicina to, kas mani sūtījis.” (Lūk. 10:16.) Tā Jēzus uzsvēra, cik nopietns bija mācekļiem uzticētais pienākums, — viņiem bija jābūt Visaugstākā Dieva pārstāvjiem. Tas attiecas uz visiem cilvēkiem, kas atsaucas uz Jēzus aicinājumu ”Nāc man līdz!”, arī uz tiem, kas to dara mūsdienās. (Lūk. 18:22.) Visiem, kas nolemj sekot Jēzum, ir jāklausa Dieva pavēlei sludināt labo vēsti par Valstību un gatavot mācekļus. (Mat. 24:14; 28:19, 20.)

Mēs esam atsaukušies uz Jēzus aicinājumu viņam sekot un apguvuši zināšanas par Dievu Jehovu un Jēzu Kristu. (Jāņa 17:3.) Mēs esam uzzinājuši, kādi ir Jehovas ceļi, un ar viņa palīdzību esam izmainījuši savu domāšanu un personību tā, ka mūsu rīcība diendienā atbilst Jehovas pareizajiem principiem. (Rom. 12:1, 2; Efez. 4:22—24; Kol. 3:9, 10.) Pateicības mudināti, mēs esam nolēmuši atdot sevi Jehovam un to apliecinājuši kristījoties. Kristīšana nozīmē, ka mēs esam iecelti par Dieva kalpotājiem.

Mums vienmēr jāpatur prātā, ka Dievam jākalpo ar neaptraipītām rokām un skaidru sirdi. (Ps. 24:3, 4; Jes. 52:11; 2. Kor. 6:14—7:1.) Ticība Jēzum Kristum mums ir devusi tīru sirdsapziņu un ļauj runāt ar drosmi. (Ebr. 10:19—23; 2. Kor. 3:12; Atkl. 7:9, 10, 14.) Apustulis Pāvils mudināja kristiešus visu darīt Dievam par godu, lai nebūtu par klupšanas akmeni citiem. Savukārt apustulis Pēteris minēja, ka ar priekšzīmīgu, dievbijīgu rīcību ir iespējams piesaistīt patiesībai neticīgos. (1. Kor. 10:31, 33; 1. Pēt. 3:1.) Kā var palīdzēt citiem kļūt par labās vēsts sludinātājiem?

JAUNI SLUDINĀTĀJI

Jau no brīža, kad sākat mācīt kādam cilvēkam Bībeli, mudiniet viņu stāstīt citiem to, ko viņš uzzina no Bībeles. Izdevīgās situācijās viņš varētu runāt ar radiniekiem, draugiem, darba kolēģiem un citiem. Tā Bībeles skolnieks mācās sekot Jēzum Kristum un sludināt labo vēsti. (Mat. 9:9; Lūk. 6:40.) Cilvēka garīgajai izaugsmei turpinoties un iemaņām neformālā sludināšanā augot, pēc kāda laika viņš noteikti izteiks vēlēšanos sludināt kopā ar draudzi.

KĀDĀM PRASĪBĀM JĀATBILST

Pirms jūs kādu cilvēku aicināt pirmo reizi doties jums līdzi sludināšanā un pirms viņš var iesniegt draudzei pārskatu par sludināšanu, viņam ir jāatbilst noteiktām prasībām. Ja kāds kopā ar mums dodas sludināt, viņš citu priekšā parāda savu saistību ar Jehovas tautu, tāpēc par nekristītu sludinātāju drīkst kļūt tikai tāds cilvēks, kas jau dzīvo saskaņā ar Jehovas nevainojamajiem principiem.

Ļoti iespējams, mācot cilvēkam Bībeli un apspriežot ar viņu Bībeles principus, jūs gūsiet priekšstatu par apstākļiem viņa dzīvē. Varbūt jūs redzēsiet, ka viņš dzīvo saskaņā ar to, ko ir uzzinājis no Bībeles. Tomēr ir daži jautājumi, kas draudzes vecākajiem jāapspriež kopā ar Bībeles skolnieku un sludinātāju, kurš viņam māca Bībeli, pirms šo cilvēku var aicināt kopīgi doties sludināšanā.

Draudzes vadošais pārraugs parūpēsies, lai divi vecākie (no kuriem vismaz viens pieder pie draudzes kalpošanas komitejas) tiktos ar Bībeles skolnieku un sludinātāju, kas viņam māca Bībeli. Sarunā jāapskata šādi jautājumi:

● Vai no tā, ko cilvēks saka, ir redzams, ka viņš uzskata Bībeli par Dieva iedvesmotiem Rakstiem? (2. Tim. 3:16.)

● Vai viņš zina Bībeles galvenās mācības un tic tām? Vai tad, ja citi viņam uzdos jautājumus, viņš atbildēs saskaņā ar Bībeli, nevis paudīs viltus reliģijas mācības vai personisko viedokli? (Mat. 7:21—23; 2. Tim. 2:15.)

● Vai viņš klausa Bībelē lasāmajam norādījumam būt kopā ar Jehovas tautu draudzes sapulcēs, ja viņa veselība un apstākļi to ļauj? (Ps. 122:1; Ebr. 10:24, 25.)

● Vai viņš zina, kas Bībelē ir teikts par netiklību, laulības pārkāpšanu, poligāmiju un homoseksuālismu, un vai viņš dzīvo saskaņā ar šīm mācībām? Ja šis cilvēks dzīvo kopā ar kādu no pretējā dzimuma, vai viņi ir precējušies? (Mat. 19:9; 1. Kor. 6:9, 10; 1. Tim. 3:2, 12; Ebr. 13:4.)

● Vai viņš ievēro Bībeles aizliegumu piedzerties? (Efez. 5:18; 1. Pēt. 4:3, 4.) Vai viņš nelieto dabiskas vai sintētiskas vielas, kas izraisa atkarību vai ietekmē psihi, izņemot ārsta izrakstītas zāles? (2. Kor. 7:1.)

● Vai viņš saprot, cik svarīgi ir vairīties no sliktas sabiedrības? (1. Kor. 15:33.)

● Vai viņš ir izstājies no visām viltus reliģijas organizācijām, ja ir bijis ar tām saistīts, pārstājis apmeklēt šo organizāciju sapulces, atbalstīt to darbību un piedalīties tajā? (2. Kor. 6:14—18; Atkl. 18:4.)

● Vai viņš nejaucas pasaules politiskajās lietās? (Jāņa 6:15; 15:19; Jēk. 1:27.)

● Vai viņš saprot, kas Jesajas grāmatas 2. nodaļas 4. pantā sacīts par konfliktiem tautu starpā, un vai viņš dzīvo saskaņā ar to?

● Vai viņš patiešām vēlas būt Jehovas liecinieks? (Ps. 110:3.)

Ja vecākie nav pārliecināti par Bībeles skolnieka nostāju dažos no šiem jautājumiem, viņi to palūgs atšķirt šeit minētos pantus un izteikt savas domas par tiem, lai Bībeles skolnieks skaidri saprastu šo pantu nozīmi. Viņam jāsaprot, ka visiem, kas kopā ar Jehovas lieciniekiem piedalās sludināšanā, jādzīvo saskaņā ar šīm Bībeles prasībām. Tas, ko cilvēks saka, vecākajiem palīdzēs noteikt, vai viņš zina, kas no viņa tiek prasīts, un vai viņš ir piemērots līdzdalībai sludināšanā.

Ja vecākie izlems, ka Bībeles skolnieks var sākt sludināt, viņi apliecinās savu prieku, ka šis cilvēks vēlas pievienoties Jehovas lieciniekiem. (Filem. 17.) Vecākie viņu mudinās pēc iespējas ātrāk doties sludināšanā un mēneša beigās iesniegt sludināšanas pārskatu. Vecākie var paskaidrot, ka tad, kad Bībeles skolnieks kļūst par nekristītu sludinātāju un pirmo reizi iesniedz pārskatu par sludināšanu, tajā norādītie dati un viņa vārds tiek ierakstīti kartītē Draudzes sludinātāja darbības pārskats, kas turpmāk glabājas kopā ar draudzes dokumentāciju. Viņi var apliecināt, ka visiem vecākajiem ir interese par ikmēneša sludināšanas pārskatiem.

Ja draudzes locekļi labāk iepazīsies ar jauno sludinātāju un interesēsies par viņa sekmēm, tas viņu ietekmēs labvēlīgi. Šāda interese viņu droši vien pamudinās vēl vairāk pūlēties kalpošanā Jehovam un katru mēnesi iesniegt pārskatu par sludināšanu. (Filip. 2:4; Ebr. 13:2.)

Kad vecākie ir atļāvuši Bībeles skolniekam piedalīties sludināšanā, viņš var saņemt grāmatu Organizēti, lai pildītu Jehovas gribu. Pēc tam, kad viņš būs iesniedzis savu pirmo pārskatu, draudzei īsi jāpaziņo, ka viņš tagad ir nekristīts sludinātājs.

PALĪDZĪBA BĒRNIEM

Arī bērni var būt labās vēsts sludinātāji. Jēzus ļāva bērniem nākt pie viņa un tos svētīja. (Mat. 19:13—15; 21:15, 16.) Lai gan par bērniem galvenokārt jārūpējas viņu vecākiem, arī citi draudzes locekļi var palīdzēt bērniem, kas no sirds vēlas sludināt Valstību. Ja jums ir bērni, tad liela nozīme ir jūsu labajai priekšzīmei sludināšanā — tā var pamudināt arī bērnus dedzīgi kalpot Dievam. Kā būtu jārīkojas, ja bērna uzvedība ir priekšzīmīga un viņam ir patiesa vēlēšanās stāstīt citiem par savu ticību?

Kāds no bērna vecākiem varētu parunāt ar vienu no draudzes vecākajiem, kas pieder pie kalpošanas komitejas, par to, vai bērns nevarētu kļūt par sludinātāju. Pēc tam draudzes vadošais pārraugs parūpēsies, lai divi vecākie (tajā skaitā vismaz viens draudzes kalpošanas komitejas loceklis) tiktos ar bērnu un vienu vai abiem tā vecākiem. Ja bērnam ir pamatzināšanas par Bībeles patiesību un ir redzams, ka viņš vēlas piedalīties Valstības sludināšanā, tas liecina par labu garīgo izaugsmi. Kad divi vecākie būs par to pārliecinājušies un apsprieduši jautājumus, kas līdzīgi tiem, kuri attiecas uz pieaugušajiem, viņi izlems, vai bērnu turpmāk var uzskatīt par nekristītu sludinātāju. (Lūk. 6:45; Rom. 10:10.)

LĒMUMS ATDOT SEVI DIEVAM UN KRISTĪŠANA

Cilvēkam, kas ir apguvis precīzas zināšanas un ir apliecinājis mīlestību pret Dievu, saskaņodams dzīvi ar viņa prasībām un sākdams piedalīties sludināšanā, ir jānostiprina savas attiecības ar Dievu. Kā to var izdarīt? Viņam lūgšanā jāatdod sevi Dievam un pēc tam jākristījas. (Mat. 28:19, 20.)

Ko nozīmē atdot sevi Dievam? Ir nepieciešams vērsties pie viņa lūgšanā un svinīgi apsolīt, ka izmantosim savu dzīvi, kalpojot viņam, uzticīgi staigājot viņa ceļus un mūžīgi pielūdzot vienīgi viņu. (5. Moz. 10:20.) Lēmums atdot sevi Dievam ir ļoti personisks, neviens cilvēks to nevar pieņemt kāda cita vietā.

Tomēr nepietiek ar to vien, ka lūgšanā darām zināmu Jehovam savu vēlēšanos viņam piederēt. Arī citiem ir jāuzzina, ka esam atdevuši sevi Dievam, tāpēc ir nepieciešams kristīties, tāpat kā to darīja Jēzus. (1. Pēt. 2:21; 3:21.) Kas jādara cilvēkam, kurš ir nolēmis kalpot Jehovam un vēlas kristīties? Viņam par savu vēlēšanos jāinformē tās Jehovas liecinieku draudzes vadošais pārraugs, kuras sapulces viņš apmeklē. Šis brālis noorganizēs, lai vairāki vecākie tiktos ar cilvēku, kas vēlas kristīties, un pārrunu gaitā noskaidrotu, vai viņš atbilst Dieva noteiktajām prasībām. Vairāk informācijas var atrast grāmatā Organizēti, lai pildītu Jehovas gribu, iedalījumos ”Nekristītam sludinātājam” (180.—182. lappusē) un ”Jautājumi tiem, kas vēlas kristīties” (182.—215. lappusē).

ZIŅAS PAR SLUDINĀŠANĀ PAVEIKTO

Ziņas par to, kā Jehovas pielūgsme vēršas plašumā, jau daudzus gadus sagādā prieku viņa tautai. Kopš tā laika, kad Jēzus paskaidroja saviem mācekļiem, ka labā vēsts tiks sludināta visā pasaulē, patiesos kristiešus ļoti interesē, kā šis darbs virzās uz priekšu. (Mat. 28:19, 20; Marka 13:10; Ap. d. 1:8.)

Agrīnie Jēzus Kristus sekotāji stāstīja par to, kā rit sludināšana. (Marka 6:30.) Apustuļu darbu grāmatā rakstīts, ka tad, kad Piecdesmitās dienas svētkos pār Jēzus mācekļiem nāca svētais gars, kopā bija sapulcējušies ap 120 cilvēku. Drīz mācekļu skaits pieauga līdz 3000 un pēc tam līdz 5000. Citiem bija ļoti uzmundrinoši uzzināt, ka ”tas Kungs ikdienas pievienoja viņiem tos, kas tika izglābti” un ka ”liels pulks priesteru kļuva ticīgi”. (Ap. d. 1:15; 2:5—11, 41, 47; 4:4; 6:7.) Nav šaubu, ka ziņas par Jēzus sekotāju skaita straujo pieaugumu mācekļiem sagādāja lielu prieku un mudināja viņus pildīt Dieva uzticēto darbu par spīti niknajai pretestībai, ko organizēja ebreju reliģiskie vadītāji.

Ap 60. vai 61. gadu Pāvils savā vēstulē kolosiešiem rakstīja, ka labā vēsts ”visā pasaulē nes augļus un pastāvīgi aug” un ir ”sludināta visai radībai apakš debesīm”. (Kol. 1:5, 6, 23.) Agrīnie kristieši bija paklausījuši Bībeles vēstij, un svētais gars viņiem bija palīdzējis paveikt plaša mēroga sludināšanu pirms ebreju iekārtas beigām, kas pienāca 70. gadā. Bija izdarīts šķietami neiespējamais. Kristiešiem, kas uzticīgi piedalījās šajā darbā, bija ārkārtīgi uzmundrinoši dzirdēt, kas ir paveikts.

Arī mūsdienās Jehovas organizācija cenšas apkopot precīzus datus par to, kas tiek paveikts, piepildoties vārdiem no Mateja evaņģēlija 24. nodaļas 14. panta, kur teikts: ”Šis valstības evanģelijs tiks sludināts visā pasaulē par liecību visām tautām, un tad nāks gals.” Dieva kalpiem ir uzdots darbs, kas jāpilda bez kavēšanās. Mums jājūtas personiski atbildīgiem par to, lai sludināšana tiktu paveikta pienācīgā mērā, pirms nāk gals. Jehova parūpēsies, lai šis darbs tiktu pabeigts, un, ja mēs tajā piedalīsimies, mēs iegūsim viņa labvēlību.

PERSONĪGAIS PĀRSKATS PAR SLUDINĀŠANU

Par ko tieši ir jāsniedz pārskats? Organizācijas izdotajā veidlapā Sludināšanas pārskats ir redzams, kāda informācija tajā jāiekļauj, un jums noteikti noderēs arī tālāk dotie vispārīgie norādījumi, kā arī paskaidrojumi, kas laiku pa laikam parādās Valstības Kalpošanā.

Stabiņos ar virsrakstiem ”Grāmatas”, ”Brošūras” un ”Žurnāli” norādiet, cik grāmatu, brošūru un žurnālu jūs esat iedevuši cilvēkiem, kas nav kristīti Jehovas liecinieki.

Ailē ”Atkārtoti apmeklējumi” jāieraksta, cik reižu jūs esat atkārtoti tikušies ar cilvēku, kas nav kristīts Jehovas liecinieks, lai veicinātu viņa jau agrāk izrādīto interesi. Atkārtots apmeklējums ir tad, ja jūs runājat tieši ar to cilvēku, kurš pirms tam ir izrādījis interesi. Par atkārtotu apmeklējumu ir uzskatāma arī Bībeles nodarbība ar neaktīvu brāli vai māsu, ja to ir lūdzis vadīt kāds no draudzes kalpošanas komitejas locekļiem. Tāpat atkārtotu apmeklējumu var atzīmēt ik reizi, kad vadāt Bībeles nodarbību kādam nesen kristītam draudzes loceklim, kam vēl kādu laiku ir vajadzīga palīdzība. Ne vienmēr veikt atkārtotu apmeklējumu nozīmē kādu apmeklēt mājās — to var darīt, arī rakstot vēstuli, piezvanot pa telefonu vai piegādājot literatūru, piemēram, jaunāko žurnāla numuru. Katru reizi, kad jūs vadāt mājas Bībeles nodarbību, jūs veicat atkārtotu apmeklējumu.

Dažās valstīs sludinātāji iesniedz arī pārskatu par Bībeles nodarbībām, kas attiecīgajā mēnesī ir vadītas cilvēkiem, kuri nav kristīti Jehovas liecinieki, vai citiem, kā paskaidrots nākamajā rindkopā. Lai gan Bībeles nodarbības parasti notiek reizi nedēļā, pārskats par tām tiek sniegts tikai reizi mēnesī. Kad būsiet precīzi un līdz galam izpildījuši visas Bībeles nodarbību pārskata veidlapas, sludināšanas pārskata apakšējā labajā rūtiņā norādiet, cik cilvēkiem (vai cilvēku grupām) jūs vadāt Bībeles nodarbības. Šim skaitlim, kas parādās sludināšanas pārskatā, jāsakrīt ar iesniegto Bībeles nodarbību pārskata veidlapu daudzumu.

Ir svarīgi precīzi norādīt, cik stundu ir sludināts. Tas ir laiks, kas pavadīts sludināšanā pa mājām, ielās, atkārtotos apmeklējumos, Bībeles nodarbībās, kā arī cita veida neformālā vai oficiālā sludināšanā cilvēkiem, kas nav kristīti Jehovas liecinieki. Var ierēķināt arī laiku, kurā jūs vadāt Bībeles nodarbības neaktīvam brālim vai māsai, ja to ir lūdzis darīt kāds no draudzes kalpošanas komitejas locekļiem. Tāpat pārskatā var iekļaut laiku, kurā tiek vadītas Bībeles nodarbības nesen kristītam cilvēkam, kam vēl ir vajadzīga palīdzība. Ja kalpošanā ir devušies divi sludinātāji, laiku var ierēķināt abi, ar nosacījumu, ka abi tiešām sludina. Pārskatā nav jāatspoguļo laiks, ko sludinātāji patērē, gatavojoties kalpošanai un apmeklējot sludināšanas sapulces, kā arī laiks, ko viņi pavada ceļā uz sludināšanas teritoriju un atpakaļ no tās.

Kalpošanā pavadītais laiks jāskaita no brīža, kad jūs uzsākat sludināšanu, līdz brīdim, kad beidzat pēdējo apmeklējumu. Ja sludināšana uz brīdi tiek pārtraukta, lai ieturētu maltīti, šo laiku nevar ieskaitīt sludināšanas laikā. Palīgpionieriem, vispārējiem un speciālajiem pionieriem, kā arī misionāriem ir jāsludina noteikts stundu skaits. Arī pārējiem draudzes sludinātājiem jācenšas ierādīt Valstībai galveno vietu dzīvē un paveikt kalpošanā visu, kas ir viņu spēkos atkarībā no personīgajiem apstākļiem. Visi Jehovas kalpi pūlas viņam kalpot no sirds. (Kol. 3:23.) Brāļi, kas uzstājas ar publiskajām runām, runas laiku var ieskaitīt sludināšanā, un vecāki, kas māca Bībeli saviem nekristītajiem bērniem, nodarbības laiku var pieskaitīt sludināšanas laikam, bet ne vairāk kā vienu stundu nedēļā.

Sludināšanā pavadītais laiks jānorāda pilnās stundās. Izņēmums ir tad, ja kāda sludinātāja iespējas ir ļoti ierobežotas vecuma dēļ, ja viņš veselības stāvokļa dēļ nevar iziet no mājām vai viņam ir vajadzīga pastāvīga aprūpe pansionātā. Tādā gadījumā sludinātājs savā pārskatā var norādīt ne tikai pilnas stundas, bet arī 15, 30 vai 45 minūtes. Pat tad, ja viņš mēneša laikā ir sludinājis tikai 15 minūtes, viņš var atzīmēt šo laiku sludināšanas pārskatā un joprojām tikt uzskatīts par regulāru sludinātāju. Šāda kārtība attiecas arī uz sludinātāju, kura iespējas ir ierobežotas tikai īslaicīgi, piemēram, viņš slimības vai savainojuma dēļ kādu mēnesi nav spējīgs pats pārvietoties. Tomēr runa ir tikai par tādiem sludinātājiem, kuru iespējas ir ļoti ierobežotas. To, vai kāds sludinātājs drīkst iesniegt pārskatu mazāk nekā par vienu sludināšanā pavadītu stundu, nosaka draudzes kalpošanas komiteja.

DRAUDZES SLUDINĀTĀJA DARBĪBAS PĀRSKATS

Dati, ko jūs ik mēnesi norādāt savā sludināšanas pārskatā, tiek apkopoti un ierakstīti kartītē Draudzes sludinātāja darbības pārskats, kas glabājas pie draudzes dokumentiem. Šīs kartītes nav privātīpašums. Ja jūs pārejat uz citu draudzi, dariet to zināmu vecākajiem. Jūsu jaunās draudzes sekretārs lūgs iepriekšējai draudzei atsūtīt jūsu Draudzes sludinātāja darbības pārskata kartīti(-es). Ja iepriekšējās draudzes sekretārs zina, uz kuru draudzi jūs pārejat, viņš var tūlīt nosūtīt pārskata kartītes un rekomendācijas vēstuli, negaidot īpašu pieprasījumu. Līdz ar to jaunās draudzes vecākie būs sagatavoti, lai sniegtu jums nepieciešamo atbalstu garīgā ziņā. Ja jūs būsiet prom no savas draudzes mazāk nekā trīs mēnešus, jums nav jāmaina draudze, bet katru mēnesi jānosūta savai draudzei pārskati par sludināšanu.

KĀPĒC IR JĀIESNIEDZ PĀRSKATI PAR SLUDINĀŠANU?

Vai ir gadījies, ka jūs aizmirstat iesniegt sludināšanas pārskatu? Mums visiem šad un tad ir vajadzīgi atgādinājumi. Bet, ja mums būs pareiza attieksme pret pārskatu iesniegšanu un ja mēs sapratīsim, kāpēc ir svarīgi to darīt, mums būs vieglāk atcerēties laikus iesniegt pārskatu.

Dažreiz ir dzirdēts jautājums: ”Jehova jau tāpat zina, ko es daru kalpošanā, kāpēc man vēl jānodod pārskats draudzei?” Tiesa, Jehova zina, ko mēs darām, un viņš redz, vai mēs kalpojam no sirds vai arī paveicam tikai niecīgu daļu no tā, ko patiesībā spējam. Taču atcerēsimies, ka Jehova gribēja, lai tiktu pierakstīts, cik dienu Noa pavadīja šķirstā un cik gadus izraēlieši klejoja pa tuksnesi, cik daudzi no viņa kalpiem palika uzticīgi un cik daudzi bija nepaklausīgi. Dievs parūpējās, lai tiktu aprakstīta pakāpeniskā Kanaāna zemes iekarošana un tas, ko Izraēlā paveica dievbijīgie soģi. Tātad viņš uzskatīja par svarīgu saglabāt sīku informāciju par savu kalpu darbību un sasniegumiem. Jehova ir licis aprakstīt dažādus notikumus, un no tā var redzēt viņa viedokli par precīziem ziņojumiem un pārskatiem.

Bībelē aprakstītie vēsturiskie notikumi apstiprina, ka senatnē Jehovas tautā precīzi ziņojumi un dati tika uzskatīti par ļoti svarīgiem. Daudzos gadījumos Bībelē lasāmais stāstījums neradītu pilnīgu priekšstatu par notikušo, ja tajā nebūtu minēti konkrēti skaitļi. Var minēt šādus piemērus: 1. Mozus 46:27; 2. Mozus 12:37; Soģu 7:7; 2. Ķēniņu 19:35; 2. Laiku 14:8—12; Jāņa 6:10; 21:11; Apustuļu darbi 2:41; 19:19.

Ir vairāki iemesli, kāpēc mūsdienās tiek iesniegti pārskati par sludināšanu. Protams, šajos pārskatos neatspoguļojas viss, ko darām kalpošanā Jehovam, tomēr informācija, kas tiek iekļauta pārskatos, ir praktiski noderīga Jehovas organizācijai, piemēram, draudzes vecākajiem.

Reizēm no pārskatiem ir redzams, ka noteiktām kalpošanas jomām jāpievērš īpaša uzmanība. Iespējams, dažās jomās ir gūti atzīstami panākumi, bet citās stāvoklis nav tik labs. Varbūt sludinātājiem ir nepieciešams uzmundrinājums, vai arī ir jārisina kādas problēmas. Brāļi, kas iepazīstas ar pārskatiem, ņem to visu vērā un cenšas novērst apstākļus, kas kavē atsevišķu sludinātāju vai visas draudzes garīgo izaugsmi.

Turklāt pārskati organizācijai palīdz noteikt, kurās vietās ir lielāka vajadzība pēc sludinātājiem. Kur cilvēki ir visatsaucīgākie? Kur atsaucība ir maza? Kādas publikācijas ir vajadzīgas, lai cilvēkiem palīdzētu uzzināt patiesību? Apkopojot pārskatus, organizācija var noteikt, kādas publikācijas būtu visnoderīgākās dažādās pasaules vietās, un jau laikus tās sagādāt, lai sludinātāju rīcībā būtu Bībeles un bībeliska literatūra, ko izmantot kalpošanā.

Pārskati par sludināšanu mums parasti sniedz uzmundrinājumu. Vai nav brīnišķīgi uzzināt, ko brāļi ir paveikuši, sludinot labo vēsti visā pasaulē? Ziņas par sludinātāju skaita pieaugumu ļauj gūt vispārēju priekšstatu par Jehovas organizācijas izaugsmi. Ļoti patīkami ir dzirdēt par sludināšanā pieredzētiem gadījumiem, tie vairo mūsu dedzību un mudina sludināt vēl aktīvāk. (Ap. d. 15:3.) Tātad ir ļoti svarīgi ievērot draudzē pastāvošo kārtību un iesniegt pārskatus par sludināšanu, jo tā izpaužas mūsu cieņa pret brāļiem visā pasaulē. Arī šādās mazās lietās mēs varam apliecināt, ka pakļaujamies Jehovas iedibinātajai kārtībai. (Mat. 24:45—47.)

IZVIRZĪT PERSONISKUS MĒRĶUS

Nav pareizi salīdzināt savu veikumu sludināšanā ar to, ko ir izdarījuši citi. (Gal. 5:26; 6:4.) Apstākļi cilvēku dzīvē ir ļoti dažādi, tāpēc salīdzināšana nevar būt objektīva. Toties ļoti noderīgi ir izvirzīt sev reālistiskus mērķus, jo tie mums ļaus izvērtēt savas sekmes kalpošanā. Ja būsim izvirzījuši tādus mērķus, kas atbilst mūsu apstākļiem, to sasniegšana mums sagādās patiesu gandarījumu.

PĒDĒJAIS ZIŅOJUMS

Uz sludināšanu, kas norit mūsdienās, norādīja kāds simbolisks darbs, par ko stāstīts Bībelē, un pēc šī darba pabeigšanas tika sniegts ziņojums par paveikto. Pravietiskā parādībā Ecēhiēls redzēja sešus vīrus ar iznīcināšanas ieročiem rokās nākam, lai izpildītu spriedumu neuzticīgajai Jeruzalemei. Viņš redzēja nākam vēl vienu vīru, kam bija līdzi rakstāmie rīki, un šim septītajam vīram tika teikts: ”Ej pa pilsētu, pa Jeruzālemi, šķērso to un uzvelc uz pieres zīmi visiem tiem vīriem, kas sūdzas un skumst par visām negantībām, kādas notiek pilsētā.” Kad vīrs ar rakstāmajiem rīkiem bija pabeidzis savu darbu un uzvilcis zīmi visiem, kuriem bija jātiek pasargātiem no soda, ko izpildīs cilvēki ar iznīcināšanas ieročiem rokās, viņš atgriezās un ziņoja: ”Es izpildīju visu, ko Tu man pavēlēji.” (Ecēh. 9:1—11.)

Mēs nezinām, kādu ziņojumu Jehova gribēs saņemt, kad būs pabeigta izcilā sludināšana, par ko runāts Mateja evaņģēlija 24. nodaļas 14. pantā. Taču mēs varam apliecināt pateicību par nelielo ieguldījumu, kādu mums ir ļauts dot sludināšanā, katru mēnesi iesniedzot pārskatus par to. Visiem labās vēsts sludinātājiem katra mēneša beigās bez kavēšanās jānodod pārskats par kalpošanu. To ļoti augstu novērtēs brāļi, kuriem ir uzdots sastādīt draudzes sludināšanas pārskatu un nosūtīt to filiālei.

Ir skaidri redzams, ka Jehova patlaban steidzīgi pulcē cilvēkus, ko viņš pasargās ”lielajās bēdās”. Mēs dzīvojam laikā, kad piepildās Jesajas pravietojums: ”Mazākais kļūs par tūkstoti, un sīkākais par varenu tautu. Es tas Kungs to esmu solījis un savā laikā to steidzīgi izpildīšu.” (Atkl. 7:9, 14; Jes. 60:22.) Mēs piederam pie pasaules mēroga brāļu saimes, kurai ir uzdots sludināt, un mums jādzīvo tā, lai mēs varētu teikt tāpat, kā parādībā teica vīrs ar rakstāmajiem rīkiem: ”Es izpildīju visu, ko Tu man pavēlēji.”