Personiska interese un sludināšana visiem cilvēkiem
1 Apustulis Jānis viņam dotajā parādībā redzēja eņģeli, kas lidoja debesīs un sludināja mūžīgu evaņģēliju ”visām tautām un ciltīm, valodām un tautībām”. (Atkl. 14:6.) Vai arī mēs, tāpat kā šis eņģelis, sludinām visiem cilvēkiem? Var gadīties, ka mums ir aizspriedumi, par kuriem mēs pat nenojaušam. No mūsu attieksmes pret cilvēkiem ir atkarīgs tas, kā mēs viņiem sludinām labo vēsti. Tāpēc mums jāmācās patiesi interesēties par visiem cilvēkiem, neatkarīgi no viņu tautības un sociālā stāvokļa.
2 Kādus cilvēkus mēs satiekam sludināšanā? Ja sludināšanas teritorijā dzīvo iebraucēji, reizēm var gadīties, ka viņiem netiek pievērsta pienācīga uzmanība. Būtu labi padomāt arī par šiem cilvēkiem un censties viņus labāk iepazīt. Par ko viņi domā, kas viņus uztrauc, kas viņiem patīk, kas nepatīk, kādi ir viņu sabiedrībā izplatītie aizspriedumi? Sludinot Valstību, mums jāpielāgojas viņu vajadzībām. (1. Kor. 9:19—23.) Būtu labi sekot apustuļa Pāvila priekšzīmei un uzskatīt par savu pienākumu sludināt pilnīgi visiem cilvēkiem, kas dzīvo mūsu sludināšanas teritorijā, arī tiem, kas ir atbraukuši no citām zemēm, un tiem, kas ir bagāti. (Rom. 1:14.)
3 Bet kā lai sludina cilvēkam, kura valodu mēs neprotam? Mēs varam izmantot brošūriņu Labā vēsts visām tautām. Tāpat būtu derīgi turēt sludināšanas somā dažus bukletus un brošūras tajās valodās, kurās runā cittautieši, ko mēs regulāri satiekam sludināšanā. (Skat. 2003. gada jūlija Mūsu Ķēniņvalsts Kalpošanu, 4. lappusi, 2. un 3. rindkopu.) Daudzi sludinātāji ir iemācījušies sasveicināties un pateikt īsu ievadu citās valodās. Tas, ka kāds mēģina runāt viņu valodā, parasti atstāj uz cilvēkiem ļoti labu iespaidu, pat ja runātājs prot pateikt tikai dažus vārdus, — reizēm tas pamudina viņus nopietni ieklausīties labajā vēstī.
4 Sekosim Jehovas paraugam. Cenzdamies sludināt visiem cilvēkiem, mēs sekojam Jehovas paraugam, jo viņš ir tas, kurš ”grib, lai visi cilvēki tiek izglābti un nāk pie patiesības atziņas”. (1. Tim. 2:3, 4.)