Personiska interese un sirsnīga uzslava
1 Sirsnīga uzslava iepriecina, uzmundrina un mudina rīkoties. Daudzi sludinātāji ir pamanījuši, ka pat pavisam īsi izteikta atzinība bieži noskaņo cilvēkus klausīties. Kā mēs varam uzslavēt cilvēkus, kad mēs stāstām labo vēsti?
2 Būsim vērīgi. Būdams debesu godībā, Jēzus Kristus atzinīgi novērtēja Mazāzijas draudžu labos darbus. (Atkl. 2:2, 3, 13, 19; 3:8.) Personiska interese par cilvēkiem, ko mēs satiekam sludināšanā, mūs mudina izmantot visas iespējas viņus uzslavēt. Piemēram, varbūt mēs redzam, ka pie mājas ir skaists dārzs, ka vecāki rūpējas par bērniem, ka cilvēki ir laipni, — tas viss mums paver iespēju viņus uzslavēt. Vai mēs esam vērīgi un izmantojam izdevību teikt atzinīgus vārdus?
3 Uzmanīgi klausīsimies. Sludināšanā mēs lūdzam cilvēkus izteikties, uzdodot viņiem taktiskus jautājumus. Uzmanīgi klausīsimies, ko viņi saka, tā parādot viņiem cieņu. (Rom. 12:10.) Gandrīz vienmēr var atrast kaut ko tādu, par ko cilvēku sirsnīgi uzslavēt, un tā izveidot pamatu tālākai sarunai.
4 Liksim lietā spriestspēju. Kā rīkoties, ja cilvēks pasaka kaut ko, kas nav saskaņā ar Bībeles mācībām? Mums nav uzreiz jāiebilst, bet gan jābūt pateicīgiem par to, ka viņš ir izteicis savu viedokli, un mēs varam teikt: ”Es saprotu, ka jūs esat daudz par to domājis.” (Kol. 4:6.) Pat ja cilvēks vēlas strīdēties, mēs varam viņu uzslavēt par to, ka konkrētais jautājums viņam nav vienaldzīgs. Šāda rīcība var mīkstināt to cilvēku attieksmi, kuri šķietami ir noskaņoti pret labo vēsti. (Sal. Pam. 25:15.)
5 Lai uzslava būtu neliekuļota, tai jānāk no sirds. Ja mūsu runa būs tāda, kas iepriecina citus, tā sagādās godu Jehovam un mudinās citus uzklausīt vēsti par Valstību.