Sekosim Jēzum
1 Daudziem cilvēkiem dzīvē galvenais ir izpatikt sev, tomēr bieži vien viņi nav laimīgi. Jēzus norādīja, ka patiesas laimes pamatā ir nesavtība. (Ap. d. 20:35.) Viņš teica: ”Kas man grib nākt pakaļ, tas lai aizliedz pats sevi.. un lai staigā man pakaļ.” (Marka 8:34.) Šajos vārdos ietverts kaut kas vairāk nekā tikai tas, ka cilvēks reizi pa reizei liedz sev kādu izpriecu. Jēzus aicināja dzīvot nevis domājot vienīgi par sevi, bet tā, lai tas būtu patīkami Jehovam. (Rom. 14:8; 15:3.)
2 Lielisks paraugs šajā ziņā bija apustulis Pāvils. ”Kristus Jēzus atziņas visai augstā cildenuma” dēļ Pāvils nedzinās pēc savtīgiem mērķiem, bet visas savas pūles veltīja Dieva Valstībai. (Filip. 3:7, 8.) Runādams par kalpošanu citiem, viņš teica: ”Es labprāt visu atdošu un atdošu pats sevi.” (2. Kor. 12:15.) Katrs kristietis var pārdomāt šādus jautājumus: kā es izmantoju savu laiku, enerģiju, spējas un līdzekļus? Vai personīgie mērķi manā dzīvē nav ieņēmuši galveno vietu? Vai es cenšos darīt to, kas ir patīkams Jehovam?
3 Iespējas palīdzēt citiem. Katru gadu Dieva kalpi veltī vairāk nekā miljardu stundu Valstības sludināšanai — darbam, kas var glābt cilvēku dzīvību. Draudzēs visdažādākos pienākumus veic gan gados jauni, gan veci brāļi un māsas. Daudz darāmā ir arī kongresu laikā, kā arī tad, kad ir jāceļ vai jāremontē ēkas, kas domātas patiesās pielūgsmes veicināšanai. Neaizmirsīsim arī to brāļu pūles, kuri darbojas komitejās saziņai ar slimnīcām un slimnieku apmeklēšanas grupās. Šāda pašaizliedzība nāk par labu visai kristiešu saimei. (Ps. 110:3.)
4 Dažādas iespējas palīdzēt rodas tad, kad notiek kāda nelaime. Tomēr visbiežāk šādas iespējas parādās ikdienā, kad kādam ticības biedram ir nepieciešams uzmundrinājums vai praktiska palīdzība. (Sal. Pam. 17:17.) Darbodamies citu labā un atbalstīdami Dieva Valstību, mēs sekojam Jēzus priekšzīmei. (Filip. 2:5—8.) Tāpēc nepārstāsim darīt visu, kas ir mūsu spēkos!