Personiska interese un vērīgums
1 Neviens nespēj ievērot cilvēku vajadzības un sniegt tiem palīdzību labāk kā Dievs Jehova un Jēzus Kristus. (2. Laiku 16:9; Marka 6:34.) Ja arī mēs centīsimies pamanīt, kas cilvēkus interesē un par ko viņi ir norūpējušies, mēs varēsim attiecīgi pielāgot savu ievadu, kad stāstīsim viņiem labo vēsti.
2 Būsim vērīgi. Jēzum piemita liels vērīgums. (Marka 12:41—43; Lūk. 19:1—6.) Ja, sludinot pa mājām, mēs pievērsīsim uzmanību reliģiskiem atribūtiem, uzrakstiem uz transportlīdzekļiem, pagalmā redzamām rotaļlietām, mums arī var rasties iespēja sekmīgi sludināt labo vēsti.
3 No cilvēka sejas izteiksmes un izturēšanās var noprast, kā viņš jūtas. (Sal. Pam. 15:13.) Varbūt viņš ir zaudējis tuvu cilvēku vai viņam ir kādas citas grūtības un tāpēc viņam ir vajadzīgs mierinājums. Mēs varam viņam palīdzēt, nolasot kādu piemērotu Bībeles vietu. (Sal. Pam. 16:24.) Ja cilvēks ir steidzīgs vai tur rokās raudošu bērnu, vislabāk būtu pateikt, ka mēs atnāksim kādu citu reizi. Ja būsim uzmanīgi un ”līdzcietīgi” pret cilvēkiem, viņi varbūt mūs labprāt uzklausīs, kad atnāksim pie viņiem nākamreiz. (1. Pēt. 3:8.)
4 Pielāgosimies. Apustulis Pāvils Atēnās bija pamanījis altāri ar uzrakstu ”Nepazīstamam Dievam”, un viņš to ņēma vērā, kad sludināja labo vēsti. Pāvils teica: ”Ko jūs nepazīdami godājat, to es jums sludinu.” Viņa taktiskā runa pamudināja dažus klātesošos uzklausīt Valstības vēsti un to pieņemt. (Ap. d. 17:23, 34.)
5 Ja arī mēs būsim vērīgi, mēs varēsim pamanīt, kas cilvēkus interesē, un pielāgot savu sakāmo. Uzdosim jautājumus, lai uzzinātu viņu domas, un izvēlēsimies Bībeles pantus, kas varētu piesaistīt viņu interesi. (Sal. Pam. 20:5.) Būdami vērīgi un izrādīdami patiesu personisku interesi par cilvēkiem, mēs spēsim prasmīgi sludināt labo vēsti.