Personiska interese un spēja pielāgoties
1 Apustulis Pāvils rādīja labu priekšzīmi, vienmēr ņemdams vērā cilvēku izcelsmi un uzskatus, kad sludināja labo vēsti. (1. Kor. 9:19—23.) Mums jācenšas sekot viņa paraugam. Nedaudz apdomājot Valstības Kalpošanā ieteiktos ievadus, mēs varēsim tos pielāgot mūsu teritorijā dzīvojošo cilvēku vajadzībām. Kad sludinām pa mājām, mēs varam pievērst uzmanību tam, kas ļauj noprast, kādas ir cilvēka intereses, un pielāgot tam savu ievadu. Bet ir vēl kāds veids, kā mēs varam pielāgoties cilvēkiem, ko satiekam kalpošanā.
2 Veidosim sarunu, pamatojoties uz cilvēka teikto. Kad sludinām labo vēsti, mēs parasti uzdodam cilvēkam kādu jautājumu un pēc tam aicinām viņu izteikties. Bet kāda ir mūsu attieksme pret to, ko cilvēks saka? Vai mēs tikai pavirši viņu uzklausām un tad turpinām sagatavoto piedāvājumu? Vai arī mūsu teiktais parāda, ka mēs ņemam vērā viņa domas? Ja mēs ar interesi viņu uzklausīsim, mēs spēsim uzdot viņam vēl citus taktiskus jautājumus, lai uzzinātu viņa viedokli. (Sal. Pam. 20:5.) Tad mēs varēsim piedāvāt vēsti par Valstību no tāda aspekta, kas visvairāk atbilst cilvēka vajadzībām.
3 Tas nozīmē, ka mums jābūt gataviem runāt arī par citiem jautājumiem, nevis tikai par tiem, kurus mēs jau iepriekš esam nodomājuši apskatīt. Ja mēs sarunu iesākam ar kādu ziņās apskatītu problēmu, bet cilvēks piemin kādu vietēja mēroga vai personisku problēmu, patiesa interese par cilvēku mūs mudinās runāt par tiem jautājumiem, kas viņam ir svarīgi. (Filip. 2:4.)
4 Pielāgosimies cilvēka vajadzībām. Ja cilvēks uzdod kādu jautājumu, par kuru mums vajadzētu sameklēt papildinformāciju, būtu labi, ja mēs uz to atbildētu nākamajā reizē. Mēs arī varam piedāvāt cilvēkam publikācijas, kurās attiecīgais jautājums ir sīkāk apskatīts. Tas viss liecinās, ka mēs no sirds vēlamies palīdzēt citiem iepazīt Jehovu. (2. Kor. 2:17.)