Personiska interese un laipnība
1 Kāda sieviete, kurai kādreiz bija bijuši aizspriedumi pret Jehovas lieciniekiem, atceroties pirmo tikšanās reizi ar kādu Jehovas liecinieci, stāstīja: ”Es tiešām neatceros, par ko mēs runājām, bet man ir spilgti palicis prātā, cik viņa bija laipna, sirsnīga un pazemīga. Mani ļoti piesaistīja viņas personība.” No šīs sievietes vārdiem ir redzams, cik svarīgi ir izrādīt patiesu personisku interesi par cilvēkiem, kam mēs sludinām. (Filip. 2:4.)
2 Mīlestība ir laipna. Mēs varam apliecināt mīlestību pret cilvēkiem, būdami laipni. (1. Kor. 13:4.) Laipnība izpaužas gatavībā rūpēties par citiem un darīt tiem labu. Protams, sludināšana pati par sevi ir laipnības izpausme, bet patiesas rūpes par cilvēkiem mēs parādām, ne tikai viņiem sludinot. Tās atainojas visā mūsu izturēšanās veidā — tajā, ka esam draudzīgi un pieklājīgi, tajā, kā mēs klausāmies, kā un ko sakām, un pat tajā, kā mēs skatāmies. (Mat. 8:2, 3.)
3 Mīlestība un rūpes par citiem mūs mudina sniegt viņiem arī praktisku palīdzību. Sludinādams pa mājām, kāds pionieris satika padzīvojušu atraitni, kas, uzzinājusi, ka viņš ir Jehovas liecinieks, nevēlējās viņu uzklausīt. Sieviete teica, ka tajā brīdī, kad brālis piezvanīja pie durvīm, viņa, stāvēdama uz trepēm, bija centusies virtuvē nomainīt spuldzi. Brālis teica, ka nav droši vienai darīt šādu darbu. Sieviete ieaicināja brāli iekšā, un viņš nomainīja spuldzi un pēc tam devās prom. Kad pēc neilga laika sievieti apraudzīja dēls, viņa tam pastāstīja par notikušo. Dēlu tas tā iespaidoja, ka viņš nolēma uzmeklēt brāli, lai tam pateiktos. Viņam ar brāli izvērsās jauka saruna, un beigu beigās ar viņu tika uzsāktas Bībeles nodarbības.
4 Būdami laipni, mēs atspoguļojam Jehovas mīlestību pret cilvēkiem un padarām vēsti par Valstību pievilcīgāku. Tāpēc vienmēr ”parādīsimies kā Dieva kalpi.. laipnībā”. (2. Kor. 6:4, 6.)