Turpināsim drosmīgi sludināt Dieva vārdus
1 Kristīgie kalpotāji zina, ka ne visi cilvēki atsauksies uz viņu sludināto vēsti. (Mat. 10:14.) Bet mēs nepieļaujam, ka dažu cilvēku negatīvās attieksmes dēļ mēs pārstātu darīt citiem zināmu labo vēsti. (Sal. Pam. 29:25.) Kas mums palīdz turpināt drosmīgi sludināt Dieva vārdus?
2 Apustulis Pāvils apzinājās ”Kristus Jēzus atziņas visai augsto cildenumu”, tāpēc viņš sludināja ”stiprā pārliecībā”. (Filip. 3:8; 1. Tes. 1:5.) Kaut arī daži uzskatīja viņa sludināto vēsti par nenozīmīgu un muļķīgu, viņš zināja, ka tā ir ”Dieva spēks par pestīšanu ikvienam, kas tic”. (Rom. 1:16.) Tāpēc pat tad, kad Pāvils sastapās ar pretestību, viņš ”droši sludināja, paļaudamies uz to Kungu”. (Ap. d. 14:1—7; 20:18—21, 24.)
3 Mūsu spēka avots. Pāvils spēja drosmīgi sludināt ne ar paša spēkiem. Runādams par sevi un Sīlu, viņš rakstīja: ”Pēc mūsu iepriekšējām ciešanām un apvainojumiem Filipos.. mēs mūsu Dievā smēlāmies drosmi lielā cīņas priekā sludināt jums Dieva evanģeliju.” (1. Tes. 2:2; Ap. d. 16:12, 37.) Kad Pāvils atradās apcietinājumā Romā, viņš vēlējās, lai citi lūgtu Dievu par viņu, tā ka viņš varētu arī turpmāk darīt zināmu labo vēsti ”bez bailēm, kā.. tas pienākas”. (Efez. 6:18—20.) Paļāvība uz Jehovu, nevis uz sevi palīdzēja Pāvilam drosmīgi sludināt Dieva vārdus. (2. Kor. 4:7; Filip. 4:13.)
4 Tāpat ir arī mūsdienās. Kāds brālis, kam bija grūti savā darbavietā darīt zināmu, ka viņš ir Jehovas liecinieks, un neformāli sludināt, lūdza Jehovam palīdzību un sāka sludināt. Viens no darbabiedriem sākumā nevēlējās brāli uzklausīt, bet, kad viņš izdzirdēja par cerību uz augšāmcelšanu, viņš piekrita mācīties Bībeli. Kopš tās reizes brālis izmanto katru izdevību, lai sludinātu. Savā nākamajā darbavietā viņš četrpadsmit gadu laikā palīdzēja 34 cilvēkiem kļūt par Jehovas lieciniekiem. Mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova arī mūs stiprinās un dos mums ”drosmi runāt [viņa] vārdu”. (Ap. d. 4:29.)