Jautājumi
◼ Kam jāsaka lūgšana draudzes sapulcēs?
Lūgšana draudzes vārdā ir svarīga pielūgsmes daļa. Pārstāvēt citus Jehovas priekšā ir liela priekšrocība, kas saistīta ar atbildību. Tāpēc vecākajiem vienmēr jāpārdomā, kuri brāļi ir piemēroti, lai teiktu lūgšanu draudzes sapulcē. Kristītajiem brāļiem, kas pārstāv draudzi, jābūt nobriedušiem kristīgiem kalpotājiem, kas ir priekšzīmīgi un kas ir iemantojuši draudzes cieņu. Viņu godbijīgajām, ar cieņu teiktajām lūgšanām jāatspoguļo labas attiecības ar Dievu Jehovu. 1986. gada 15. maija Sargtorņa (angļu val.) rakstā ”Ar pazemīgu sirdi pārstāvēt lūgšanā citus” bija minēti svarīgi principi, kas īpaši attiecas uz tiem, kuri publiski lūdz draudzes vārdā.
Vecākie neuztic teikt lūgšanu brālim, kura uzvedība, kā ir zināms, ir apšaubāma vai vieglprātīga. Netiek izvēlēti arī tādi brāļi, kas bieži ir ar kaut ko neapmierināti vai kas izmanto publiskas lūgšanas, lai runātu par personiskām nesaskaņām. (1. Tim. 2:8.) Ja brālis pusaudža vecumā jau ir kristīts, draudzes vecākajiem ir jāskatās, vai viņš ir pietiekami garīgi nobriedis, lai lūgtu draudzes vārdā. (Ap. d. 16:1, 2.)
Tīruma kalpošanas sapulcēs lūgšana reizēm varbūt ir jāsaka kristītai māsai, ja grupā nav piemērota brāļa. Māsai tādā gadījumā ir jālieto galvassega. Ja ir jau iepriekš zināms, ka dažās sludināšanas sapulcēs nebūs brāļu, vecākajiem ir jānorīko priekšzīmīga māsa, kas varētu vadīt sludināšanas sapulci.
Lūgšanu pirms publiskās sapulces parasti saka brālis, kas to vada. Bet citās draudzes sapulcēs, ja ir klāt vairāk nekā tikai daži piemēroti brāļi, ievadlūgšanu vai nobeiguma lūgšanu var uzticēt teikt nevis brālim, kam jāuzstājas ar pirmo vai beidzamo runu, bet kādam citam brālim. Jebkurā gadījumā brālim, kuru aicina teikt lūgšanu draudzes sapulcē, par to ir jāpasaka iepriekš, lai viņš varētu pārdomāt, ko teiks. Tad viņš var sacīt skaidru, dedzīgu lūgšanu, kas būtu saistīta ar attiecīgo sapulci.
Šādām lūgšanām nav jābūt garām. Kad brālis saka publisku lūgšanu, lūgšana ir viegli uztverama, ja brālis stāv, runā pietiekami skaļi un skaidri. Tad visi sapulcējušies var labi dzirdēt un beigās no sirds teikt: ”Āmen!” (1. Laiku 16:36; 1. Kor. 14:16.)