Augstu vērtēsim iespēju vērsties pie Jehovas

1. Kādai ir jābūt mūsu attieksmei pret iespēju lūgt Jehovu?

MUMS ir dāvāta brīnišķīga iespēja — mēs varam vērsties lūgšanās pie debesu un zemes Radītāja. Lai uzrunātu Jehovu, mums nav iepriekš jāpiesakās. Mēs varam runāt ar viņu jebkurā brīdī, turklāt varam izteikties jebkurā valodā. Mēs ne mirkli nešaubāmies, ka mūsu mīlošais debesu Tēvs mūs uzklausa, lai kur mēs atrastos. Jehova mūs sadzird gan tad, ja esam slimnīcā, gan tad, ja atrodamies cietuma kamerā. Mēs esam ļoti pateicīgi Jehovam par iespēju viņu lūgt.

2. Kā ķēniņš Dāvids apliecināja, ka augstu vērtē iespēju lūgt Jehovu?

² Ķēniņš Dāvids augstu vērtēja iespēju lūgt Jehovu. Kādā no psalmiem lasāmi skaisti vārdi, ko viņš teica Jehovam: ”Lai mana lūgšana ir kā kvēpināmais, kas sagatavots tavā priekšā.” (Ps. 141:1, 2.) Kvēpināmo, kas tika dedzināts uz Jehovas altāra, priesteri gatavoja īpaši rūpīgi. (2. Moz. 30:34, 35.) Tas, ka Dāvids pieminēja kvēpināmo, ļauj secināt, ka viņš vēlējās pārdomāt, ko sacīt Jehovam. Arī mums ir jāpārdomā, ko teiksim lūgšanā. Mēs noteikti vēlamies, lai mūsu lūgšanas iepriecinātu Jehovu.

3. Ar kādu attieksmi mums jālūdz Jehova, un kāpēc?

³ Lūdzot Jehovu, mēs nedrīkstam būt familiāri. Mums jāvēršas pie viņa ar dziļu cieņu. Par to liecina apbrīnojamas parādības, ko skatīja Jesaja, Ecehiēls, Daniēls un Jānis. Lai gan viņu aprakstītās parādības bija atšķirīgas, tajās visās Jehova redzams kā dižens Valdnieks. Jesaja redzēja ”Jehovu sēžam augstā tronī”. (Jes. 6:1—3.) Ecehiēls redzēja Jehovu debesu ratos, un šajā parādībā Jehovam ”visapkārt staroja spoža gaisma kā varavīksne”. (Eceh. 1:26—28.) Daniēls redzēja, kā ”savā tronī apsēžas Mūžsenais”, kam drēbes ”bija baltas kā sniegs un mati — kā tīra vilna”, bet ”tronis bija kā uguns liesmas”. (Dan. 7:9, 10.) Savukārt Jānis redzēja Jehovu tronī, ko ieskauj smaragdzaļš varavīksnes loks. (Atkl. 4:2—4.) Pārdomādami šīs parādības, kurās atainots Jehovas diženums, mēs vēl skaidrāk apzināmies, cik liels gods ir iespēja tuvoties viņam lūgšanās un cik svarīgi ir vērsties pie viņa ar dziļu cieņu.

”TĀPĒC LŪDZIET TĀ”

4. Ko var uzzināt no Jēzus vārdiem, kas lasāmi Mateja 6:9, 10?

⁴ Nolasīt Mateja 6:9, 10. Kalna runā Jēzus saviem sekotājiem mācīja, kā lūgt Dievu. Kādas lūgšanas Dievam ir patīkamas? Jēzus pamācīja, ka vispirms ir jālūdz par svarīgiem jautājumiem, kas ir tieši saistīti ar Dieva nodomu, — ir jālūdz, lai tiek svētīts debesu Tēva vārds, lai nāk viņa valstība, kas iznīcinās visus Dieva ienaidniekus, un lai īstenojas viss, ko Dievs ir paredzējis paveikt uz zemes un darīt cilvēku labā. Ja mēs par to lūdzam, tad ir redzams, ka mēs vēlamies, lai it visā piepildās Dieva griba.

5. Vai ir pareizi lūgt par personiskas dabas jautājumiem? Paskaidrojiet.

⁵ No tālākajiem Jēzus vārdiem redzams, ka ir pareizi lūgt arī par personiskas dabas jautājumiem. Mēs varam lūgt Jehovam iztiku, varam lūgt, lai viņš mums piedod mūsu grēkus, lai palīdz nepadoties kārdinājumiem un lai pasargā mūs no Sātana. (Mat. 6:11—13.) Lūgdami Jehovu par šādiem jautājumiem, mēs atzīstam, ka esam atkarīgi no viņa un ka vēlamies iegūt viņa labvēlību.

6. Vai mēs drīkstam lūgt tikai par to, kas minēts Mateja evaņģēlija 6. nodaļā? Paskaidrojiet.

⁶ Jēzus nevēlējās, ka viņa sekotāji savās lūgšanās vārds vārdā atkārtotu Mateja evaņģēlija 6. nodaļā rakstītos vārdus. Citās reizēs, lūgdams Jehovu, Jēzus runāja par to, kas tajā brīdī viņam bija svarīgi. (Mat. 26:39, 42; Jāņa 17:1—26.) Arī mēs varam lūgt par to, kas attiecīgajā brīdī mums ir aktuāli. Kad jāpieņem kāds lēmums, mēs varam lūgt Jehovam gudrību un sapratni. (Ps. 119:33, 34.) Tāpat gudrību un sapratni mēs varam lūgt, ja mums ir jāpaveic kāds grūts uzdevums kalpošanā. (Sāl. pam. 2:6.) Vecāki var lūgt par bērniem, bērni — par vecākiem, un mēs visi varam lūgt par saviem Bībeles skolniekiem un citiem cilvēkiem, kam sludinām. Protams, vēršoties pie Jehovas, mums nav jāaprobežojas tikai ar lūgumiem.

7. Kāpēc Jehova ir jāslavē?

⁷ Mēs nedrīkstam aizmirst lūgšanās slavēt Jehovu. Viņu neapšaubāmi pienākas cildināt. Jehova ir ”labs un piedod labprāt”. Viņš ir ”žēlsirdīgs un līdzjūtīgs Dievs, pacietīgs, bagāts mīlestībā un bezgala uzticams”. (Ps. 86:5, 15.) Mēs slavējam Jehovu par viņa izcilajām īpašībām un par visu, ko viņš dara.

8. Par ko mēs varam pateikties Jehovam? (Psalms 104:12—15, 24.)

⁸ Turklāt mēs no sirds vēlamies viņam pateikties par visu labo, ko viņš ir sagādājis. Mēs varam viņam pateikties par daudzveidīgo un krāšņo ziedu pasauli, kas priecē mūsu acis, par to, cik dažādu uzturu mēs varam lietot, un par to, ka varam būt kopā ar lieliskiem draugiem. To visu un vēl daudz ko citu mūsu mīlošais debesu Tēvs mums dāvā, lai mēs dzīvē izjustu prieku. (Nolasīt Psalmu 104:12—15, 24.) Vēl vairāk mēs vēlamies pateikties Jehovam par to, ka viņš mums sagādā garīgo uzturu un ir dāvājis brīnišķīgu cerību.

9. Kā neaizmirst pateikties Jehovam? (1. Tesalonikiešiem 5:17, 18.)

⁹ Ir viegli aizmirst Jehovam pateikties. Kas mums var palīdzēt neaizmirst to, ko Jehova ir darījis mūsu labā? Daudziem ir palīdzējis tas, ka viņi ir pierakstījuši, par ko ir lūguši Jehovu, un pēc kāda laika ir ielūkojušies savā sarakstā, lai pārliecinātos, kā Jehova ir atbildējis uz viņu lūgšanām. Pateiksimies Jehovam ik reizi, kad redzam, kā viņš mums ir palīdzējis! (Nolasīt 1. Tesalonikiešiem 5:17, 18.) Mums taču patīk, kad citi pateicas mums. Arī Jehovu ļoti iepriecina mūsu pateicība. (Kol. 3:15.) Bet par ko vēl mēs varam pateikties Jehovam?

PATEIKSIMIES PAR TO, KA JEHOVA SŪTĪJA UZ ZEMI SAVU MĪĻO DĒLU

10. Kāpēc, kā izriet no 1. Pētera 2:21, mums ir jāpateicas Jehovam par to, ka viņš sūtīja uz zemi Jēzu?

¹⁰ Nolasīt 1. Pētera 2:21. Mums ir jāpateicas par to, ka Jehova sūtīja uz zemi savu mīļo Dēlu. Iedziļinoties Jēzus mācībās un lasot par viņa dzīvi, mēs iepazīstam Jehovu un uzzinām, kā būt Jehovam patīkamiem. Ja mēs ticam Kristus izpirkuma upurim, mēs varam tuvoties Dievam Jehovam un ”saglabāt mieru ar Dievu”. (Rom. 5:1.)

11. Kāpēc Jehova ir jālūdz Jēzus vārdā?

¹¹ Mēs esam pateicīgi Jehovam, ka varam viņu lūgt ar viņa Dēla starpniecību. Ar Jēzus starpniecību Jehova arī atbild uz mūsu lūgšanām. Jehova uzklausa lūgšanas, kas ir teiktas Jēzus vārdā. Jēzus sacīja: ”Ko vien jūs lūgsiet manā vārdā, to es izdarīšu, lai Tēvs tiktu pagodināts caur Dēlu.” (Jāņa 14:13, 14.)

12. Kāds ir vēl viens iemesls, kāpēc mums jābūt pateicīgiem par to, ka Jehova sūtīja uz zemi savu Dēlu?

¹² Jehova uz Jēzus izpirkuma upura pamata piedod mūsu grēkus. Bībelē ir teikts, ka Jēzus ir ”augstais priesteris, kas ir apsēdies debesīs līdzās Varenajam, pa labi no viņa troņa”. (Ebr. 8:1.) Jēzus ir mūsu ”palīgs Tēva priekšā”. (1. Jāņa 2:1.) Cik gan mēs esam pateicīgi Jehovam, ka viņš mums ir sagādājis līdzjūtīgu Augsto priesteri, kas saprot, ar kādām vājībām mēs cīnāmies, un kas par mums aizlūdz! (Rom. 8:34; Ebr. 4:15.) Mēs esam nepilnīgi cilvēki, tāpēc, ja nebūtu sagādāts izpirkuma upuris, mēs nevarētu lūgšanās tuvoties Jehovam. Atdodams par mums savu mīļo Dēlu, Jehova mums ir devis bezgala dārgu dāvanu, tāpēc mēs vienmēr būsim viņam pateicību parādā.

LŪGSIM PAR GARĪGAJIEM BRĀĻIEM UN MĀSĀM

13. Kā savas nāves priekšvakarā Jēzus apliecināja, ka mīl savus mācekļus?

¹³ Savas nāves priekšvakarā Jēzus, vērsdamies pie Jehovas sirsnīgā lūgšanā, runāja arī par saviem mācekļiem un lūdza, lai Jehova ”pasargā viņus no ļaunā”. (Jāņa 17:15.) Tas liecināja, ka Jēzus ļoti mīl savus mācekļus. Lai gan Jēzu pašu gaidīja ārkārtīgi smags pārbaudījums, viņš domāja par saviem apustuļiem.

14. Kāds ir viens no veidiem, kā mēs varam apliecināt, ka mīlam savus ticības biedrus?

¹⁴ Sekodami Jēzus priekšzīmei, arī mēs cenšamies domāt par citu vajadzībām. Mēs pastāvīgi lūdzam par saviem garīgajiem brāļiem un māsām. Tā mēs paklausām Jēzus norādījumam mīlēt citam citu. Turklāt Jehova, kas uzklausa mūsu lūgšanas, redz, cik dziļa ir mūsu mīlestība pret ticības biedriem. (Jāņa 13:34.) Lūgšanas par mūsu dārgajiem brāļiem un māsām nav laika izšķiešana. Bībelē ir teikts, ka ”taisna cilvēka karstajai lūgšanai ir liels spēks”. (Jēk. 5:16.)

15. Kāpēc vēl mums ir jālūdz par garīgajiem brāļiem un māsām?

¹⁵ Mums ir jālūdz par garīgajiem brāļiem un māsām arī tāpēc, ka viņi pieredz dažādus pārbaudījumus. Mēs varam lūgt Jehovam, lai viņš tiem palīdz izturēt grūtības, kas ir saistītas ar veselības problēmām, dabas katastrofām, pilsoņu kariem, vajāšanām un daudz ko citu. Mēs varam lūgt par tiem pašaizliedzīgajiem ticības biedriem, kas palīdz tiem, kuri nonākuši nelaimē. Ja mēs personiski pazīstam kādu, kam klājas ļoti grūti, mēs varam viņu pieminēt savās lūgšanās. Lūgdami, lai Jehova palīdz mūsu ticības biedriem izturēt visus pārbaudījumus, mēs apliecinām, ka viņus sirsnīgi mīlam.

16. Kāpēc mums jālūdz par tiem, kas īsteno vadību draudzē?

¹⁶ Tie, kas īsteno vadību draudzē, ir pateicīgi par to, ka citi par viņiem lūdz. Arī apustulis Pāvils augstu vērtēja šādas lūgšanas. Viņš sacīja: ”Lūdziet arī par mani, lai tad, kad es runāšu, man tiktu doti īstie vārdi un es spētu droši stāstīt citiem labās vēsts dievišķo noslēpumu.” (Efes. 6:19.) Tā kā mēs mīlam brāļus, kas nesavtīgi rūpējas par draudzi, mēs lūdzam, lai Jehova svētītu viņu pūles.

JA MUMS TIEK UZTICĒTS LŪGŠANĀ PĀRSTĀVĒT TICĪBAS BIEDRUS

17., 18. Kad mums var uzticēt lūgšanā pārstāvēt ticības biedrus, un kas tādos gadījumos jāpatur prātā?

¹⁷ Reizēm mums uztic lūgšanā pārstāvēt savus ticības biedrus. Viena no situācijām varētu būt šāda: kāda kristiete paaicina citu kristieti pievienoties viņai Bībeles nodarbībā un piedāvā tai arī pateikt lūgšanu. Iespējams, otra kristiete Bībeles skolnieci labi nepazīst. Tādā gadījumā viņa droši vien labprātāk teiktu lūgšanu nodarbības beigās, nevis sākumā, jo tad viņai nodarbības laikā būtu iespēja tuvāk iepazīt Bībeles skolnieci un viņas lūgšana būtu personiskāka.

¹⁸ Bet kas jāņem vērā brāļiem, kas saka lūgšanu sludināšanas sapulcē vai draudzes sapulcē? Viņiem jāpatur prātā, kāds ir konkrētās sapulces mērķis. Lūgšanas nav domātas kāda pamācīšanai vai jaunumu paziņošanai. Parasti draudzes sapulcēs dziesmai un lūgšanai ir atvēlētas tikai piecas minūtes, tāpēc brālim, kas saka lūgšanu, nebūtu jāizplūst vārdos, un tas īpaši attiecas uz lūgšanu, kas tiek teikta sapulces sākumā. (Mat. 6:7.)

VIENMĒR ATVĒLĒSIM LAIKU LŪGŠANĀM

19. Ko mēs nedrīkstam pamest novārtā, lai būtu gatavi Jehovas dienai?

¹⁹ Jo tuvāk nāk diena, kad Jehova tiesās ļauno pasauli, jo vairāk mums jāpievērš uzmanība lūgšanām. To uzsvēra Jēzus, sacīdams: ”Esiet nomodā, visu laiku karsti lūgdami, lai jums izdotos izglābties no visa, kam jānotiek.” (Lūk. 21:36.) Lūgšanas mums palīdzēs palikt garīgi modriem, un Jehovas diena mūs nepārsteigs nesagatavotus.

20. Kādas lūgšanas Jehovam ir patīkamas?

²⁰ Vienmēr augstu vērtēsim iespēju vērsties pie Jehovas! Nekad neaizmirsīsim lūgt par to, kas ir tieši saistīts ar Jehovas nodomu. Pateiksimies Dievam, ka viņš sūtīja uz zemi savu Dēlu, pateiksimies par viņa valstību un lūgsim par saviem garīgajiem brāļiem un māsām. Noteikti runāsim ar Jehovu arī par mūsu dienišķajām vajadzībām un lūgsim viņam stipru ticību. Ja mēs pārdomājam, ko teikt lūgšanās, mēs apliecinām, ka augstu vērtējam iespēju lūgt Jehovu, un mūsu lūgšanas viņam ir kā patīkams, smaržīgs kvēpināmais, kas senatnē tika dedzināts uz Jehovas altāra. (Sāl. pam. 15:8.)