Gūsim prieku no brāļu un māsu sabiedrības
1 Jehovas liecinieki sauc cits citu par brāļiem un māsām. Tas norāda, cik ciešām attiecībām ir jābūt starp visiem Dieva Jehovas kalpiem.
2 Vārda ”brālis” pamatnozīme ir ’vienu vecāku dēls attiecībā pret citiem viņu bērniem’. Vai mums ir sirsnīgas garīgas attiecības ar visiem, kas sevi ir veltījuši Jehovam? Kā mēs varam attīstīt tādu mīlestību, lai draudzes locekļi mūs varētu saukt par brāli vai māsu?
3 Sapulces. Jēzus mācekļi apzinājās, cik svarīgi ir pulcēties kopā. (Ap. d. 2:42, 46; 20:7, 8.) Arī mēs augstu vērtējam to, ka mums ir sirsnīgas kristīgas attiecības ar ticības biedriem sapulcēs. (Rom. 16:3, 5.) Bet vai mūsu atbildes sapulcēs liecina, ka mums patiesi rūp mūsu brāļu un māsu garīgā labklājība? Kad piedalāmies sapulcēs ar atbildēm, aug mūsu mīlestība pret citiem un nesavtīgas rūpes par citu labklājību. Mēs vēlamies pamudināt mūsu brāļus un māsas būt dedzīgiem labās vēsts sludinātājiem un būt priekšzīmīgiem visās dzīves jomās. (Ebr. 10:24, 25.)
4 Mums ir daudz brīnišķīgu iespēju sarunāties ar ticības biedriem pirms un pēc sapulcēm. Mums jāizmanto šis laiks, lai sasveicinātos un iepazītos pēc iespējas ar vairākiem cilvēkiem, kas nesen ir sākuši nākt uz sapulcēm. Risinot pozitīvas sarunas, piemēram, par gadījumiem tīruma kalpošanā, mēs uzmundrināsim citus. (1. Tes. 5:11, 15.)
5 Laba sabiedrība. Cilvēks nevar staigāt ar Dievu un arī draudzēties ar tādiem cilvēkiem, kas pieder pie šīs pasaules un kam patīk tas, pret ko Dievs izjūt riebumu. Bībelē mēs tiekam brīdināti: ”Ļauna sabiedrība samaitā labus tikumus.” (1. Kor. 15:33.) Varbūt daži draudzes locekļi aicina uz saviesīgiem pasākumiem pasaulīgus paziņas un neticīgus radiniekus, kam nav intereses par patiesību, domādami, ka tas viņus pamudinās pieņemt patiesību. Bet vai tā rīkoties ir saprātīgi un vai tas ir saskaņā ar Dieva Rakstiem?
6 Mums tika ieteikts būt piesardzīgiem attiecībās ar pasaulīgiem cilvēkiem. (Skat. 1993. gada 15. aprīļa Sargtorni [kr. val.], 15., 16. lpp., un 1993. gada 1. augusta Sargtorni [kr. val.], 18., 19. lpp.) Kāpēc gan mums būtu jāveido ciešas attiecības ar cilvēkiem, kas joprojām ir pasaulīgi noskaņoti un nevēlas kļūt par Jehovas kalpiem? (2. Kor. 6:14, 15.) Dažiem kristiešiem, kas ir garīgi vāji, varbūt labāk patīk būt kopā ar cilvēkiem, kuriem arī ir pasaulīgi uzskati un kuru rīcībā izpaužas pasaules gars, nevis ar garīgi nobriedušiem kristiešiem, kas tiem palīdzētu kļūt stipriem ticībā. Viņi neapzinās, ka saviesīgi pasākumi kopā ar pasaulīgiem un bezprincipiāliem cilvēkiem var vājināt viņu ticību un viņus negatīvi iespaidot. (Salīdzināt 2. Tesaloniķiešiem 3:14, 15.)
7 Visiem, kas vēlas dzīvot saskaņā ar patiesību, būtu jāveido draudzīgas attiecības ar tiem cilvēkiem, kas ir veltījuši sevi Jehovam un kas viņiem var palīdzēt staigāt patiesībā un kļūt sekmīgākiem kalpošanā Dievam. Mūs lielā mērā ietekmē mūsu draugi un sabiedrība, kurā mēs uzturamies, tāpēc ir ļoti gudri veidot ciešas attiecības ar dievbijīgiem cilvēkiem, kam ir tuvas attiecības ar Jehovu.