Studēsim Bībeli ar cilvēkiem, kas garīgi aug
1 Lai palīdzētu Bībeles skolniekiem garīgi augt un kļūt par mācekļiem, mums ir nepieciešama apdomība un rūpīga plānošana. Uzsākot un vadot Bībeles nodarbības, ir jāpatur prātā mūsu mērķis — palīdzēt Bībeles skolniekiem kļūt par labiem Jēzus Kristus mācekļiem. (Mat. 13:23.) Tāpēc mācīsim viņiem turēt visu, ko ir pavēlējis Jēzus. (Mat. 28:19, 20.) Palīdzēsim viņiem saprast, ka Bībeles nodarbības notiks katru nedēļu, lai viņi varētu apgūt Dieva Rakstu pamatmācības. Tāpat mums laipni jāpaskaidro, ka nepieciešams uzzināto izmantot dzīvē un tā garīgi augt. (Sal. Pam. 22:17; Filip. 3:16.) Bet kādās jomās ir jāizpaužas skolnieka izaugsmei?
2 Sludinātājam ik pa laikam vajadzētu pārdomāt, kāda ir Bībeles skolnieka izaugsme. Mēs varam sev pavaicāt: ”Vai viņš iepriekš gatavojas nodarbībām un izlasa norādītās Rakstu vietas, kas nav citētas? (Ap. d. 17:11; 1. Tes. 2:13.) Vai viņš atbild saviem vārdiem, un vai viņa atbildēs izpaužas dziļa pateicība par Bībeles patiesību, ko viņš mācās? (Sal. Pam. 2:1—6.) Vai derētu viņu pamudināt papildus lasīt Dieva Rakstus un ”gudrā un uzticīgā kalpa” izdoto literatūru? Vai viņš regulāri lasa žurnālus Atmostieties! un Sargtorni? Vai viņš ir sasniedzis tādu garīgu briedumu, ka novērtētu iespēju lasīt dienas pantus?
3 Vai viņa runas veids, attieksme un uzvedība liecina, ka viņš turas pie Bībeles tikumības normām? (1. Kor. 6:9, 10.) Vai viņš uzlabo savu personību? (Efez. 4:22—24.) Vai pateicība par Bībeles patiesību viņu mudina stāstīt par uzzināto radiniekiem, darba biedriem un kaimiņiem? (Lūk. 6:45.) Vai viņš regulāri apmeklē draudzes sapulces, ja veselība un apstākļi viņam to ļauj? (Ebr. 10:23—25.)” Pārdomājot, kāda ir skolnieka garīgā izaugsme šajās jomās, ir iespējams noteikt, cik lielā mērā viņš ”lēnprātībā saņem iedēstīto vārdu”. (Jēk. 1:21.)
4 Neturpināsim garīgi neauglīgas Bībeles nodarbības. Ja kādu laiku mēs Bībeles skolniekam esam pacietīgi palīdzējuši, bet viņam nav gandrīz nekādu panākumu garīgajā izaugsmē, mēs izmantosim laiku lietderīgāk, ja meklēsim citus, atsaucīgus cilvēkus. (Mat. 10:11—13.) Atkarībā no apstākļiem būtu saprātīgi pārtraukt šādas nodarbības. Pelnīti uzslavēsim cilvēku, taču uzsvērsim, ka apgūtās Bībeles mācības ir jāizmanto dzīvē. Izmantojot Jēzus līdzību par sējēju, mēs varētu apspriest līdzībā minētos četrus augšņu veidus un pēc tam paskaidrot, ka šī līdzība norāda uz nepieciešamību atsaukties uz Valstības vēsti. Tā mēs varam palīdzēt skolniekam saprast, kas viņam traucē garīgi augt, un varbūt mēs varam pastāstīt, ko mēs šajā ziņā esam novērojuši. Runāsim laipni, bet tieši un nepārprotami. (1. Kor. 14:8, 9.) Darīsim viņam zināmu, ka studiju ir iespējams atsākt tad, kad viņš veiks nepieciešamās izmaiņas dzīvē. Pa to laiku mēs viņu regulāri apmeklēsim, lai uzmundrinātu.
5 Ja sludināšanas teritorijā mēs esam sastapuši kādu cilvēku, kas agrāk ir studējis Bībeli, būtu labi noskaidrot, cik ilgi un ar ko viņš ir studējis un kāpēc viņš pārtrauca studēt. Ja mēs pazīstam sludinātāju, kas agrāk ar šo cilvēku ir studējis, būtu noderīgi apspriesties ar viņu un kalpošanas pārraugu, pirms atsākam šo Bībeles studiju. Iespējams, ir kaut kas tāds, ko mēs nezinām. Daži cilvēki gadiem ilgi ir studējuši Bībeli ar daudziem sludinātājiem, bet nav garīgi progresējuši. Mums jāveltī laiks tiem cilvēkiem, kam ir patiesa interese par patiesību.
6 Ja mēs domājam pārtraukt vai arī atsākt kādu Bībeles nodarbību, mēs varētu ar mājas iemītnieku pārrunāt noderīgu informāciju no raksta ”Atgriezieties tagad pie Manis, un arī Es gribu atgriezties pie jums”, kas atrodams 1992. gada 1. augusta Sargtornī (kr. val.), 28.—30. lpp., vai arī mēs varam izmantot rakstu ”Kāpēc mēs kalpojam Dievam” no 2000. gada 15. decembra Sargtorņa, 12., 13. lpp. Uzlabojot savu prasmi vadīt garīgi progresīvas Bībeles nodarbības, mēs varam vēl daudziem cilvēkiem palīdzēt uzzināt un pieņemt patiesību un dzīvot saskaņā ar to. Tā šie cilvēki var izveidot labas attiecības ar Dievu Jehovu un beigu beigās saņemt mūžīgu dzīvi. (Filip. 4:9; Jāņa 17:3.)