Vai jūs uzturat kārtībā savu ”lielo ticības vairogu”?

1., 2. a) Kāpēc, kā redzams no Efesiešiem 6:16, mums ir vajadzīgs ”lielais ticības vairogs”? b) Kādus jautājumus mēs apskatīsim?

VAI jums ir ”lielais ticības vairogs”? (Nolasīt Efesiešiem 6:16.) Nav šaubu, ka jums tāds ir. Gluži kā vairogs, kas aizsargā lielāko daļu auguma, jūsu ticība jūs aizsargā no ļaunās pasaules bezdievīgās ietekmes.

² Tā kā mēs dzīvojam ”pēdējās dienās”, mūsu ticība pastāvīgi tiks pārbaudīta. (2. Tim. 3:1.) Kā mēs varam pārliecināties, vai mūsu ticības vairogs ir stiprs? Un kā mēs varam cieši turēt savu vairogu? Tālāk ir sniegtas atbildes uz šiem jautājumiem.

RŪPĪGI PĀRBAUDĪSIM SAVU VAIROGU

3. Kā kareivji rūpējās par saviem vairogiem, un kāpēc?

³ Bībeles laikos kareivjiem bieži bija vairogi, kas bija pārklāti ar ādu. Viņi savus vairogus iezieda ar eļļu, lai āda nebojātos un vairogu metāla daļas nerūsētu. Ja kareivis pamanīja, ka vairogs ir bojāts, viņš gādāja, lai tas tiktu salabots. Tā viņš vienmēr bija gatavs nākamajai kaujai. Kā šis piemērs ir attiecināms uz mūsu ticību?

4. Kāpēc ir svarīgi pārbaudīt savu ticības vairogu, un kā tas būtu jādara?

⁴ Tāpat kā kareivjiem senatnē, mums ir regulāri jāpārbauda un jāuztur kārtībā savs ticības vairogs, lai mēs vienmēr būtu gatavi cīņai. Būdami kristieši, mēs esam iesaistīti garīgā karā, kurā mums ir jācīnās ar ļaunajiem gariem. (Efes. 6:10—12.) Neviens mūsu vietā nevar uzturēt kārtībā mūsu ticības vairogu. Kā mēs varam pārliecināties, vai mēs esam gatavi pārbaudījumiem? Pirmkārt, mums ir jālūdz Dievam palīdzība. Otrkārt, mums ir jāiedziļinās Bībelē, lai mēs varētu sevi izvērtēt un saprast, kā uz mums raugās Dievs. (Ebr. 4:12.) Bībelē ir teikts: ”Paļaujies uz To Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz sava prāta gudrību.” (Sal. Pam. 3:5, 6.) Padomājiet par dažām pēdējā laikā pieredzētām situācijām un to, kā jūs tajās rīkojāties. Piemēram, varbūt jums bija jāsaskaras ar nopietnām materiālām grūtībām. Vai jūs atsaucāt atmiņā Jehovas solījumu, kas lasāms Vēstulē ebrejiem, 13. nodaļas 5. pantā: ”Es tevi nekad neatstāšu un nekad nepametīšu”? Vai šis solījums stiprināja jūsu pārliecību, ka Jehova jums palīdzēs? Ja tā bija, tas liecina, ka jūs savu ticības vairogu uzturat labā kārtībā.

5. Ko jūs varat atklāt, pārbaudot savu ticību?

⁵ Iespējams, jūs pārsteigs tas, ko atklāsiet, rūpīgi pārbaudot savu ticību. Jūs varat pamanīt vājības, par kurām ilgu laiku pat nenojautāt. Piemēram, jūs varat atskārst, ka pārmērīgas raizes, citu izplatītie meli vai nomāktība ir vājinājuši jūsu ticību. Ja tā ir noticis, kā jūs varat nepieļaut, ka jūsu ticība ciestu vēl vairāk?

SARGĀSIMIES NO PĀRMĒRĪGĀM RAIZĒM, MELIEM UN NOMĀKTĪBAS

6. Miniet piemērus, kas parāda, ka ne visas raizes pašas par sevi ir sliktas!

⁶ Ne visas raizes pašas par sevi ir sliktas. Piemēram, ir pareizi, ka mums rūp, kā patikt Jehovam un Jēzum. (1. Kor. 7:32.) Ja kristietis ir izdarījis smagu grēku, viņš var būt noraizējies par to, kā atjaunot labas attiecības ar Dievu. (Ps. 38:19.) Mums arī ”rūp.., kā patikt” savam dzīvesbiedram, un tas, kā palīdzēt ģimenes locekļiem un ticības biedriem. (1. Kor. 7:33; 2. Kor. 11:28.)

7. a) Kā pārmērīgas raizes var ietekmēt mūsu ticību? b) Kāpēc, saskaņā ar Salamana Pamācībām 29:25, mums nebūtu jābaidās no cilvēkiem?

⁷ Taču pārmērīgas raizes var vājināt mūsu ticību. Piemēram, mēs varētu pastāvīgi raizēties par to, vai mums būs, ko ēst un vilkt mugurā. (Mat. 6:31, 32.) Lai mazinātu šādas raizes, mēs varētu sākt galveno uzmanību veltīt naudas pelnīšanai. Mūsos pat varētu attīstīties mantkārība. Ja mēs to pieļautu, mūsu ticība Jehovam kļūtu vāja un mēs varētu pieredzēt garīgu postu. (Marka 4:19; 1. Tim. 6:10.) Mēs varētu sākt pārmērīgi raizēties arī cita iemesla dēļ — mēs varētu sākt koncentrēties uz to, ko par mums domā citi. Mūsu bailes no izsmiekla vai vajāšanām varētu kļūt stiprākas par bailēm apbēdināt Jehovu. Lai sevi no tā pasargātu, mums ir jālūdz, lai Jehova vairo mūsu ticību un drosmi, kas palīdzēs nepadoties bailēm cilvēku priekšā. (Nolasīt Salamana Pamācības 29:25; Lūk. 17:5.)

8. Kā mums būtu jāreaģē uz meliem?

⁸ Sātans, ”melu tēvs”, izmanto cilvēkus, kas atrodas viņa varā, lai izplatītu melus par Jehovu un mūsu brāļiem un māsām. (Jāņa 8:44.) Piemēram, atkritēji ar dažādu interneta vietņu, televīzijas un citu plašsaziņas līdzekļu starpniecību izplata melus un sagrozītus faktus par Jehovas organizāciju. Šādi meli pieder pie Sātana ”degošajām bultām”. (Efes. 6:16.) Kā mums būtu jāreaģē, ja mēs saskaramies ar šādiem meliem? Mums tie nav jāuzklausa! Kāpēc tā ir jārīkojas? Tāpēc, ka mēs ticam Jehovam un uzticamies mūsu brāļiem. Mēs sargāmies no jebkādas saskarsmes ar atkritējiem. Mēs nekādu iemeslu dēļ, pat ne aiz ziņkārības, neiesaistāmies nekādās diskusijās ar viņiem.

9. Kā mūs var ietekmēt nomāktība?

⁹ Nomāktība var vājināt mūsu ticību. Reizēm dažādu problēmu dēļ mēs varam justies nomākti. Protams, mēs nevaram ignorēt savas problēmas. Tās ignorējot, mēs patiesībā rīkotos bezatbildīgi. Tomēr mēs nedrīkstam pieļaut, ka problēmas mūs pārņemtu savā varā. Ja mēs to pieļautu, mēs varētu pazaudēt no redzesloka brīnišķīgo cerību, ko Jehova mums ir dāvājis. (Atkl. 21:3, 4.) Nomāktība varētu laupīt mums spēkus, un mums varētu nolaisties rokas. (Sal. Pam. 24:10, LB-2012b.) Neļausim, ka ar mums tā notiktu!

10. Ko mēs varam mācīties no tā, ko rakstīja kāda mūsu māsa?

¹⁰ Pievērsīsim uzmanību tam, kā ticību saglabā kāda mūsu māsa, kas dzīvo ASV un rūpējas par savu vīru, kurš ir smagi slims. Vēstulē mūsu organizācijas galvenajai pārvaldei viņa rakstīja: ”Savas situācijas dēļ mēs reizēm izjūtam stresu un jūtamies nomākti, bet mūsu cerība ir stipra. Es esmu ļoti pateicīga par to, kas tiek sagādāts, lai stiprinātu mūsu ticību un mūs uzmundrinātu. Mums tiešām ir vajadzīgi padomi un stiprinājums. Tas viss mums palīdz turpināt kalpot Jehovam un izturēt Sātana izraisītos pārbaudījumus.” No mūsu māsas teiktā ir redzams, ka mēs varam nepadoties nomāktībai. Kādā veidā? Raudzīsimies uz pārbaudījumiem kā uz iespēju pretoties Sātanam. Paļausimies uz Jehovu, ka viņš mums sniegs mierinājumu. Un augstu vērtēsim viņa sagādāto garīgo uzturu.

11. Kādus jautājumus ir labi pārdomāt, lai pārbaudītu savu ticību?

¹¹ Vai jūs savā ticības vairogā saskatāt vietas, kas būtu jāstiprina? Padomājiet par šādiem jautājumiem: vai pēdējo mēnešu laikā jums ir izdevies pasargāt sevi no pārmērīgām raizēm? Vai jūs esat spējuši nepadoties vilinājumam uzklausīt atkritējus vai iesaistīties ar viņiem diskusijās? Un vai jums ir izdevies pretoties nomāktībai? Ja tā ir, tad jūsu ticības vairogs ir labā kārtībā. Tomēr ir svarīgi saglabāt modrību, jo Sātanam ir vēl citi ieroči, kurus viņš liek lietā. Pievērsīsim uzmanību vienam no tiem.

SARGĀSIMIES NO MATERIĀLISMA

12. Kas ar mums varētu notikt, ja mēs padotos materiālismam?

¹² Ja mēs padotos materiālismam, mēs varētu novērst uzmanību no svarīgākā un atstāt novārtā savu ticības vairogu. Apustulis Pāvils teica: ”Neviens, kas dien karaspēkā, neiesaistās blakus lietās, kas varētu nest peļņu, jo vēlas patikt tam, kurš viņu ir uzņēmis karadienestā.” (2. Tim. 2:4.) Romiešu kareivjiem nebija atļauts iesaistīties nekādos peļņas darbos. Kas varēja notikt, ja kareivis ignorēja šo prasību?

13. Kāpēc kareivji nedrīkstēja iesaistīties nekādos peļņas darbos?

¹³ Iztēlojieties šādu situāciju. Kareivju vienība no rīta vingrinās ar zobeniem, bet viena kareivja nav klāt. Viņš tirgū pārdod pārtiku. Vakarā kareivji pārbauda savu bruņojumu un asina zobenus. Bet kareivis, kurš nodarbojas ar tirdzniecību, ir aizņemts ar preču sagatavošanu nākamajai dienai. Nākamajā rītā negaidīti uzbrūk ienaidnieks. Kurš no kareivjiem, jūsuprāt, būs gatavs kaujai un iegūs virsnieka labvēlību? Un kuram no viņiem jūs gribētu atrasties blakus kaujas laukā — tam, kurš bija gatavojies kaujai, vai tam, kurš bija aizņemts ar kaut ko citu?

14. Ko, būdami Kristus kareivji, mēs augstu vērtējam?

¹⁴ Līdzīgi labiem kareivjiem, mēs nekam neļaujam novērst mūsu uzmanību no galvenā mērķa — mūsu vadītāju, Jehovas un Kristus, labvēlības iegūšanas. Mūsu acīs tam ir daudz lielāka vērtība nekā jebkam, ko mēs varētu iegūt Sātana pasaulē. Mēs gādājam par to, lai mums būtu pietiekami daudz laika un spēka kalpot Jehovam un uzturēt savu ticības vairogu un pārējo garīgo bruņojumu labā stāvoklī.

15. Kādu brīdinājumu izteica Pāvils, un kāpēc?

¹⁵ Mēs nekad nedrīkstam zaudēt modrību. Kāpēc tas ir tik svarīgi? Apustulis Pāvils brīdināja, ka ”tie, kas grib kļūt bagāti,” var ”novērsties no ticības”. (1. Tim. 6:9, 10.) Vārds ”novērsties” norāda uz to, ka mēs varētu sākt veltīt aizvien lielāku uzmanību tam, lai iegūtu lietas, bez kurām varētu iztikt. Mūsu sirdī varētu rasties ”daudzas bezjēdzīgas un kaitīgas iegribas”. Paturēsim prātā, ka Sātans tās var izmantot kā ieročus, ar kuriem graut mūsu ticību.

16. Kādi jautājumi mums būtu jāpārdomā, ņemot vērā to, kas rakstīts Marka 10:17—22?

¹⁶ Pieņemsim, ka mūsu materiālais stāvoklis mums ļauj daudz ko iegādāties. Vai būtu nepareizi, ja mēs pirktu mantas, kuras vēlamies, bet kuras patiesībā mums nav vajadzīgas? Nē, ne gluži. Taču padomāsim: pat ja mēs varam atļauties nopirkt kādu lietu, vai mums ir pietiekami daudz laika un spēka, lai to lietotu un uzturētu kārtībā? Un vai mūsos nevarētu veidoties pārmērīga pieķeršanās tam, kas mums pieder? Vai pieķeršanās mantai neliktu mums rīkoties tāpat kā jaunajam cilvēkam, kurš noraidīja Jēzus aicinājumu darīt vairāk kalpošanā Dievam? (Nolasīt Marka 10:17—22.) Cik gan labāk ir dzīvot vienkārši un izmantot mūsu dārgo laiku un spēkus, lai pildītu Dieva gribu!

CIEŠI TURĒSIM SAVU TICĪBAS VAIROGU

17. Ko mēs nekad nedrīkstam aizmirst?

¹⁷ Nekad neaizmirsīsim, ka mēs esam iesaistīti garīgā karā un mums katru dienu ir jābūt gataviem cīņai. (Atkl. 12:17.) Mūsu ticības vairogu neviens nevar nest mūsu vietā. Mums pašiem tas ir cieši jātur.

18. Kāpēc senatnē kareivji kaujas laikā cieši turēja savus vairogus?

¹⁸ Senatnē kareivis tika godināts par drošsirdību karā. Bet, ja kareivis atgrieztos no karalauka bez sava vairoga, viņš justos apkaunots. Romiešu vēsturnieks Tacits rakstīja: ”Pazaudēt savu vairogu ir apkaunojuma kalngals.” Tas ir viens no iemesliem, kāpēc kareivji kaujas laikā cieši turēja savus vairogus.

19. Kā mēs varam cieši turēt savu ticības vairogu?

¹⁹ Mēs cieši turam savu ticības vairogu, ja regulāri apmeklējam mūsu sapulces un stāstām citiem par Jehovas vārdu un viņa valstību. (Ebr. 10:23—25.) Tāpat mēs to cieši turam, ja katru dienu lasām Bībeli un lūdzam Jehovu, lai viņš mums palīdz likt lietā tās padomus it visā, ko darām. (2. Tim. 3:16, 17.) Ja tā rīkojamies, neviens ierocis, ko Sātans vērš pret mums, nespēs mums nodarīt nelabojamu ļaunumu. (Jes. 54:17.) Mūsu ”lielais ticības vairogs” mūs pasargās. Mēs būsim drosmīgi un gūsim uzvaras, diendienā cīnoties plecu pie pleca ar mūsu brāļiem un māsām. Vēl vairāk — mums būs gods atrasties Jēzus pusē, kad viņš gūs uzvaru karā pret Sātanu un tā sekotājiem. (Atkl. 17:14; 20:10.)